Latvijas pase

Divas pilsonības: vētra sociālajos tīklos barikāžu varoņa bērnu dēļ

83
(atjaunots 10:30 07.02.2018)
Ministru kabinets nolēmis atdot Latvijas pilsonību 1991. gadā IeM ēkas uzbrukuma bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem, lai arī viņiem jau ir Krievijas pilsonība; izrādījies, ka daudzi nav mierā ar tādu lēmumu.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Pirmdien, 5. februārī Latvijas valdība nolēma mainīt savu lēmumu par barikāžu periodā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem un neatņemt viņiem Latvijas pilsonību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (viņš ir atbildīgs par toreizējo un tagadējo lēmumu) apgalvoja, ka Latvijas pilsonība bērniem, kuri saņēmuši Krievijas pilsonību, tomēr tiks piešķirta, ņemot vērā pieņemto "politisko lēmumu".

Otrdien, 6, februārī, aiz slēgtām durvīm lēmums tika apstiprināts.

Taču sociālo tīklu apmeklētāju domas par šo ziņu dalījās.

Varonis vai ne?

Daudzi apšaubīja ne tikai kinooperatora Andra Slapiņa bērnu tiesības lūgt Latvijas pilsonības saglabāšanu, bet arī paša bojāgājušā nopelnus.

"Nesaprotu cepienu par Slapiņa bērnu pilsonību. Visu cieņu operatoram par darba veikšanu. Bet par varoni gan neuzskatu, tai laikā bija daudz operatoru, kas filmēja. Un kāpēc bērni tagad būtu kāds izņēmums. uz kuriem neattiecas likums??? " — raksta apmeklētājs 4diena.

​​"Maskavā dzīvojošie Slapiņa bērni nevar izvēlēties starp 2 pilsonībām, grib saglabāt gan Krievijā, gan Latvijā, spekulē uz tēva nopelniem, un stāsta pasakas, ka ar ārzemju pasēm Krievijā nevar strādāt… #skumji," — izteicās arī Nepareizais.

​Viņam centās iebilst.

"Ar ko bērni vainīgi, ka mamma viņus aizveda no Latvijas uz Krieviju? Kāpēc latviešu izcelsmes amerikāņi var dzīvot ar 2 pilsonībām, bet šie nedrīkst?" — loģiski piezīmēja Marks Levensons.

​​"Tādēļ, ka Latvijā ir tāds likums! Izvēlies, vai nu Latvijas, vai Krievijas pilsonību, 32 gadīgais bērn… Ar Nato un ES valstīm var būt 2 pilsonības," — Nepareizais palika pie sava.

Bīstams precedents

Šķiet, latviešu žurnāliste Iveta Buiķe arī ir "sajūsmā" par to, ka Slapiņa bērniem vēlas saglabāt Latvijas pilsonību.

"Tagad iet tracis vaļā par pilsonību A. Slapiņa bērniem. Pirms šausmināties par "briesmīgo valsti", varbūt ir vērts pārdomāt, ka likumības ievērošana ir mūsu visu interesēs. Gribam mainīt pilsonības likumu? Tā ir nopietna izšķiršanās ar tālejošām sekām," — spriež Iveta Buiķe.

​​"Īsti nesapratu. Jums liekas, ka operatora Slapiņa, kurš atdeva savu dzīvību 1991.gada 20.janvāra barikāžu laikā, bērni nav pelnījuši Latvijas pilsonību?!" — lūdza precizēt Kristina Blumberga.

​​"Likumā nav paredzēts izņēmums par vecāku nopelniem. Nav panta, zem kura "pabāzt". Cik tad vēl izņēmumus tajā Pilsonības likumā ir jāparedz? Jau tā viņš ir pietiekoši elastīgs. Jūs laikam neaptverat, ko nozīmē radīt precedentu ar Pilsonības likuma pārkāpumu," — viņai iebilda žurnāliste.

​Citi komentētāji izteicās, ka Slapiņa bērni vēlas saņemt Latvijas pilsonību vienkārši bezvīzas braucienu dēļ.

"Mans vecvectēvs piedalījās brīvības cīņās, ordeni dabūja. Ko man tagad, iet uz Saeimu pieprasīt lai nanu uz rokām nēsā? Slapiņa priekšā noliecu galvu. Viņa bērni neko nav pelnījuši. Viņus tikai interesē bez vīzas uz EU braukt," — uzskata Atis.

Atvainoties un piešķirt pilsonību

Daudzi uzskata, ka Andra Slapiņa bērniem Latvijas pilsonība pienākas pēc taisnības un viņu priekšā pat nāktos atvainoties. Piemēram, pazīstamā žurnāliste Anite Daukšte raksta:

"Tvīto arī roboti: Slapiņš neesot varonis, bet operators, viņa bērniem jāievēro likums. Ja tā visi domātu, būtu palikuši PSRS."

​​"Lēmums saglabāt pilsonību kinooperatora Slapiņa bērniem ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni. Ja pilsonības piešķiršanai būs nepieciešams atsevišķs likums Saeimā, es noteikti balsošu ''par''," — savā lapā Twitter raksta Latvijas ekspremjere, tagadējā Saeimas deputāte Laimdota Straujuma.

Kā bērni zaudēja pilsonību

Atgādināsim, ka tikai pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas vadītā valdība nonāca pie cita slēdziena — 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra, kuri kopā ar māti pārcēlās uz Maskavu 1994. gadā un saņēma Krievijas pilsonību, lūgums saglabāt Latvijas pilsonību tika noraidīts.

Pēc tam Andra Slapiņa bērni bija spiesti vērsties tiesā un cīnīties par tiesībām saglabāt Latvijas pilsonību. Advokāte Vita Liberte piekrita palīdzēt bojāgājušā kinooperatora ģimenei panākt taisnību, vēstīja lsm.lv.

Advokāte paskaidroja, ka dubultpilsonības atzīšanu iespējams panākt uz izņēmuma pamata, sakarā ar to, ka pilsonība saņemta pēc ex-lege principa, tas ir, saskaņā ar likumu. Tāpat notika ar Slapiņa bērniem — viņi saņēma pilsonību uz likuma pamata, jo uz dzīvi Krievijā apmetās kopā ar māti.

Lūgumu saglabāt Latvijas pilsonību Slapiņa bērni motivēja ar sava tēva nopelniem Latvijas priekšā, kā arī patriotiskām jūrām, taču norādīja, ka, zaudējot Krievijas pilsonību, viņu tiesības uz darbu Krievijā tiks būtiski ierobežotas.

Doma laukumā pieminēja 1991. gada barikāžu aizstāvjus
© Sputnik / Sergey Melkonov

Režisors un operators Andris Slapiņš gāja bojā 1991. gada 20. janvārī, nokļuvis apšaudē Bastejkalnā Rīgā, laikā, kad Latvijas Republikas IeM ēkai triecienā uzbruka OMONa cīnītāji. Slapiņš pēc nāves apbalvots ar Viestura ordeni par īpašiem nopelniem.

Latvijas normatīvie akti paredz, ka nav iespējams saglabāt dubultu pilsonību ar Krievijas Federāciju, taču Ministru kabinetam ir pilnvaras atļaut personai vienlaikus būs divu valstu — Latvijas un Krievijas — pilsonim, ja šādam lēmumam ir valstiska nozīme.

83
Pēc temata
Četri tūkstoši izdomātu varoņu
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro
Iļja Gerčikovs

Receptes ir pie manis: bijušais "Dzintara" īpašnieks prognozē jaunā īpašnieka izgāšanos

1
(atjaunots 10:59 22.09.2020)
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības," paziņoja Iļja Gerčikovs.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas kosmētikas ražotāja "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs uzskata, ka koncernam "Skinest Group" nav tiesību ražot produkciju ar šo zīmolu, jo preču zīmes ir viņa īpašums, raksta Latvijas Avīze.

Iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgās AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro nopirka SIA "Ritrem". Tā pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Uzņēmuma akciju pakete (53,99%) pieder kompānijai Skinest Rail, savukārt tās īpašnieks ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs. Kompānija pieder koncernam "Skinest Group". Aktīvu paketē, kas tika pārdota izsolē, ietilpst ēka Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transports, mēbeles, biroja tehnika un 87 preču zīmes.

Kompānija paziņoja, ka grasās atjaunot "Dzintara" kosmētikas ražošanu, taču šiem plāniem nepiekrīt bijušais kompānijas īpašnieks Iļja Gerčikovs. Pēc viņa sacītā, "Dzintara" preču zīmes ir viņa īpašums, taču neviens nav vērsies pie viņa pēc to izmantošanas atļaujas.

"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.

Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā "Dzintaru". Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis," paziņoja Gerčikovs.

Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja šāds piedāvājums tiks saņemts, viņš atzīmēja, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.

Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) padomes locekle Anastasija Udalova paziņoja, ka Gerčikovam vairs nepieder nekādas preču zīmes. Pēc viņas sacītā, nekustamie īpašumi tika nopirkti kopā ar 93 preču zīmēm, piecās no kurām šobrīd notiek tiesvedības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 87 preču zīmēm strīdu nav, un jaunie uzņēmuma īpašnieki var tās izmantot. Jau šonedēļ plānots pieņemt darbā pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, savukārt oktobrī uzsākt ražošanu.

Udalova noraida bažas, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz citu vietu: "Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur."

1
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Kāpēc Latvija glābj "Dzintaru"
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Naudas maks. Foto no arhīva

NVA: tuvākajos mēnešos varētu pieaugt bezdarba līmenis

6
(atjaunots 10:56 22.09.2020)
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras vadītājas Evitas Simsones sacītā, rudenī un ziemā vienmēr pieaug bezdarba līmeni, savukārt sakarā ar krīzi, kas šobrīd iestājusies daudzās nozarēs, prognozēt tā apmērus vispār nav iespējams.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone intervijā pastāstīja, ka septembra vidū bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 8%, raksta Lsm.lv.

Augusta beigās bezdarba līmenis sastādīja 8,1%, salīdzinājumam sniedz datus Simsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka rudens un ziemas periodā statistiski kļūst vairāk bezdarbnieku, jo beidzas sezonālie darbi.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

"Ņemot vērā krīzes saglabāšanos tūrisma nozarē, mēs sagaidām, ka bezdarba līmenis pieaugs, un nezinām, kādu ietekmi radīs," paziņoja Simsone.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē, viszemākais joprojām ir Rīgā, savukārt "koronakrīzes" laikā tieši Latvijas galvaspilsēta kļuva par bezdarba epicentru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sastādīja 8,6%, bezdarbnieku skaits valstī sastādīja 83 500 cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā pirms gada, un par 11,3 tūkstošiem vairāk, nekā šī gada pirmajā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrā pusgada Latvijā ir bijis visaugstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās to nedaudz apsteidza Lietuva. Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bijis tāda pats kā Lietuvā, taču augstāks, nekā Igaunijā (7,1%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Eiropas Komisija iesniedza ES Padomei savus piedāvājumus par finanšu atbalsta piešķiršanu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 ES dalībvalstīm, lai saglabātu iedzīvotāju nodarbinātību un mīkstinātu koronavīrusa krīzes izraisītās negatīvās sociālekonomiskas sekas.

Vislielāko palīdzības apjomu saņems Itālija – 27,4 miljardus. Tālāk seko Spānija (21,3 miljardi), Polija (11,2 miljardi), Beļģija (7,8 miljardi). Latvijai tiks 192 miljoni, bet Lietuvai – 602 miljoni. Tāpat atbalstu plānots sniegt Bulgārijai, Čehijai, Grieķija, Horvātijai, Kiprai, Maltai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Pēc atbalstīšanas ES Padomē šī palīdzība tiks sniegta kredītu veidā ar atvieglojošiem nosacījumiem. Taču naudai ir jābūt novirzītai tieši iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanas pasākumiem, piemēram, īstermiņa darba programmām, kuras pirmām kārtām ir paredzētas pašnodarbinātajiem.

6
Tagi:
bezdarba līmenis, NVA
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
"Mēs negribam apzagt valsti": restorānu īpašnieki paskaidroja, kādēļ jāsamazina PVN
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem