Latvijas pase

Divas pilsonības: vētra sociālajos tīklos barikāžu varoņa bērnu dēļ

80
(atjaunots 10:30 07.02.2018)
Ministru kabinets nolēmis atdot Latvijas pilsonību 1991. gadā IeM ēkas uzbrukuma bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem, lai arī viņiem jau ir Krievijas pilsonība; izrādījies, ka daudzi nav mierā ar tādu lēmumu.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Pirmdien, 5. februārī Latvijas valdība nolēma mainīt savu lēmumu par barikāžu periodā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem un neatņemt viņiem Latvijas pilsonību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (viņš ir atbildīgs par toreizējo un tagadējo lēmumu) apgalvoja, ka Latvijas pilsonība bērniem, kuri saņēmuši Krievijas pilsonību, tomēr tiks piešķirta, ņemot vērā pieņemto "politisko lēmumu".

Otrdien, 6, februārī, aiz slēgtām durvīm lēmums tika apstiprināts.

Taču sociālo tīklu apmeklētāju domas par šo ziņu dalījās.

Varonis vai ne?

Daudzi apšaubīja ne tikai kinooperatora Andra Slapiņa bērnu tiesības lūgt Latvijas pilsonības saglabāšanu, bet arī paša bojāgājušā nopelnus.

"Nesaprotu cepienu par Slapiņa bērnu pilsonību. Visu cieņu operatoram par darba veikšanu. Bet par varoni gan neuzskatu, tai laikā bija daudz operatoru, kas filmēja. Un kāpēc bērni tagad būtu kāds izņēmums. uz kuriem neattiecas likums??? " — raksta apmeklētājs 4diena.

​​"Maskavā dzīvojošie Slapiņa bērni nevar izvēlēties starp 2 pilsonībām, grib saglabāt gan Krievijā, gan Latvijā, spekulē uz tēva nopelniem, un stāsta pasakas, ka ar ārzemju pasēm Krievijā nevar strādāt… #skumji," — izteicās arī Nepareizais.

​Viņam centās iebilst.

"Ar ko bērni vainīgi, ka mamma viņus aizveda no Latvijas uz Krieviju? Kāpēc latviešu izcelsmes amerikāņi var dzīvot ar 2 pilsonībām, bet šie nedrīkst?" — loģiski piezīmēja Marks Levensons.

​​"Tādēļ, ka Latvijā ir tāds likums! Izvēlies, vai nu Latvijas, vai Krievijas pilsonību, 32 gadīgais bērn… Ar Nato un ES valstīm var būt 2 pilsonības," — Nepareizais palika pie sava.

Bīstams precedents

Šķiet, latviešu žurnāliste Iveta Buiķe arī ir "sajūsmā" par to, ka Slapiņa bērniem vēlas saglabāt Latvijas pilsonību.

"Tagad iet tracis vaļā par pilsonību A. Slapiņa bērniem. Pirms šausmināties par "briesmīgo valsti", varbūt ir vērts pārdomāt, ka likumības ievērošana ir mūsu visu interesēs. Gribam mainīt pilsonības likumu? Tā ir nopietna izšķiršanās ar tālejošām sekām," — spriež Iveta Buiķe.

​​"Īsti nesapratu. Jums liekas, ka operatora Slapiņa, kurš atdeva savu dzīvību 1991.gada 20.janvāra barikāžu laikā, bērni nav pelnījuši Latvijas pilsonību?!" — lūdza precizēt Kristina Blumberga.

​​"Likumā nav paredzēts izņēmums par vecāku nopelniem. Nav panta, zem kura "pabāzt". Cik tad vēl izņēmumus tajā Pilsonības likumā ir jāparedz? Jau tā viņš ir pietiekoši elastīgs. Jūs laikam neaptverat, ko nozīmē radīt precedentu ar Pilsonības likuma pārkāpumu," — viņai iebilda žurnāliste.

​Citi komentētāji izteicās, ka Slapiņa bērni vēlas saņemt Latvijas pilsonību vienkārši bezvīzas braucienu dēļ.

"Mans vecvectēvs piedalījās brīvības cīņās, ordeni dabūja. Ko man tagad, iet uz Saeimu pieprasīt lai nanu uz rokām nēsā? Slapiņa priekšā noliecu galvu. Viņa bērni neko nav pelnījuši. Viņus tikai interesē bez vīzas uz EU braukt," — uzskata Atis.

Atvainoties un piešķirt pilsonību

Daudzi uzskata, ka Andra Slapiņa bērniem Latvijas pilsonība pienākas pēc taisnības un viņu priekšā pat nāktos atvainoties. Piemēram, pazīstamā žurnāliste Anite Daukšte raksta:

"Tvīto arī roboti: Slapiņš neesot varonis, bet operators, viņa bērniem jāievēro likums. Ja tā visi domātu, būtu palikuši PSRS."

​​"Lēmums saglabāt pilsonību kinooperatora Slapiņa bērniem ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni. Ja pilsonības piešķiršanai būs nepieciešams atsevišķs likums Saeimā, es noteikti balsošu ''par''," — savā lapā Twitter raksta Latvijas ekspremjere, tagadējā Saeimas deputāte Laimdota Straujuma.

Kā bērni zaudēja pilsonību

Atgādināsim, ka tikai pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas vadītā valdība nonāca pie cita slēdziena — 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra, kuri kopā ar māti pārcēlās uz Maskavu 1994. gadā un saņēma Krievijas pilsonību, lūgums saglabāt Latvijas pilsonību tika noraidīts.

Pēc tam Andra Slapiņa bērni bija spiesti vērsties tiesā un cīnīties par tiesībām saglabāt Latvijas pilsonību. Advokāte Vita Liberte piekrita palīdzēt bojāgājušā kinooperatora ģimenei panākt taisnību, vēstīja lsm.lv.

Advokāte paskaidroja, ka dubultpilsonības atzīšanu iespējams panākt uz izņēmuma pamata, sakarā ar to, ka pilsonība saņemta pēc ex-lege principa, tas ir, saskaņā ar likumu. Tāpat notika ar Slapiņa bērniem — viņi saņēma pilsonību uz likuma pamata, jo uz dzīvi Krievijā apmetās kopā ar māti.

Lūgumu saglabāt Latvijas pilsonību Slapiņa bērni motivēja ar sava tēva nopelniem Latvijas priekšā, kā arī patriotiskām jūrām, taču norādīja, ka, zaudējot Krievijas pilsonību, viņu tiesības uz darbu Krievijā tiks būtiski ierobežotas.

Doma laukumā pieminēja 1991. gada barikāžu aizstāvjus
© Sputnik / Sergey Melkonov

Režisors un operators Andris Slapiņš gāja bojā 1991. gada 20. janvārī, nokļuvis apšaudē Bastejkalnā Rīgā, laikā, kad Latvijas Republikas IeM ēkai triecienā uzbruka OMONa cīnītāji. Slapiņš pēc nāves apbalvots ar Viestura ordeni par īpašiem nopelniem.

Latvijas normatīvie akti paredz, ka nav iespējams saglabāt dubultu pilsonību ar Krievijas Federāciju, taču Ministru kabinetam ir pilnvaras atļaut personai vienlaikus būs divu valstu — Latvijas un Krievijas — pilsonim, ja šādam lēmumam ir valstiska nozīme.

80
Pēc temata
Četri tūkstoši izdomātu varoņu
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

1
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

1
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
Jurijs Melkonovs

Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem

27
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Sabiedrība Latvijā negatīvi vērtē ASV spēku dislokāciju valstī – nav tādu, kas par tādu ieceri aiz prieka lēktu ārā no biksēm.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt papildu bruņotos spēkus no ASV gan pēc rotācijas principa, gan pastāvīgi, un ir gatava par to maksāt, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc viņa vārdiem, Latvijas interesēs ir panākt, lai ASV karavīri atrastos tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs, ja jau šie spēki tiek izvesti no Vācijas.

Pabrika izteikumus var uzskatīt gan par viņa personīgo viedokli, gan ASV pozitīvi novērtētas dezinformācijas sniegšanu, lai novērtētu Latvijas sabiedrības reakciju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts un kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs. Viņš atzīmēja, ka Pabriks ir pietiekami patstāvīgs politiķis un ne vienmēr saskaņo lēmumus ar augstākstāvošajiem un kolēģiem.

"Sabiedrība Latvijā iebilst pret citas valsts, šajā gadījumā – ASV bruņoto spēku izvietošanu valstī. Nav redzami tādi, kas par šādu ieceri priecīgi lec laukā no biksēm. Mēs redzam atsevišķus atbalsta gadījumus, tomēr sabiedrība kopumā tādu politiku neatzīst," uzsvēra Melkonovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi neizlems dislocēt Latvijā savus spēkus līdztekus kontingentam, kas šeit jau izvietots ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

"Nopietnus bruņotos spēkus šeit redzēt nevēlas – tas vājinatu līdzsvaru gan Latvijas sabiedrībā, gan Latvijas un Krievijas attiecībās," paskaidroja Melkonovs.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā apstiprināja Vācijā izvietotā ASV militārā kontingenta samazināšanas plānu, kas paredz ierobežot karavīru skaitu par 9,5 tūkstošiem – līdz 25 tūkstošiem. Pagaidām Pentagons vēl nav izlēmis, kādas vienības tiks pārvietotas un kurp, nav zināms arī spēku izvešanas grafiks.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO tas ir zināms, taču ar sadomātu "Krievijas draudu" ieganstu alianses spēki un tehnika tiek savilkti pie Krievijas robežām.

Мелконов: никто в Латвии не прыгает от радости из-за появления войск США
27
Tagi:
aizsardzība, drošība, NATO, Latvija, ASV
Pēc temata
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju