Komercbankas glabātuvē

atrast darbu Latvijā finanšu nozarē: mācieties krievu valodu

116
(atjaunots 08:24 07.02.2018)
Labu darbu finanšu nozarē Latvijā var atrast, ja samazināt cerības un ambīcijas, iemācīties strādāt un labi pārvaldīt krievu valodu.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Par to, kā bankas risina pieredzējušu darbinieku trūkuma problēmu, kādas īpašības nepieciešamas finanšu speciālistiem un kāpēc ir svarīgi prast krievu valodu, intervijā Latvijas radio 4 pastāstīja bankas AB.LV personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa.

Viņa norādīja, ka finanšu sektorā, tāpat kā visā darba tirgū, jau vairākus gadus alga nav galvenais stimuls. Darbinieku galvenā motivācija pēdējos gados ir interesants darbs, kompānijas reputācija un elastīgs darba laiks, tostarp arī iespēja strādāt attālināti.

Darbaspēka kvalifikācijas jautājums patlaban ir ļoti sāpīgs, pastāstīja Rūķīte-Kariņa, un finanšu nozare nav izņēmums. Šobrīd situācija biznesā pieprasa vismaz divu valodu zināšanas lietišķā līmenī, bet ideālā situācijā kandidātam vajadzīgas trīs "darba" valodas: latviešu, krievu un angļu.

Pēc viņas domām, pastāv vairāki iemesli, kāpēc Latvijā jauno speciālistu kvalifikācija ir zema. Lielākā daļa augstskolu Latvijā nedod reālas zināšanas, taču galvenais — pat labāko un prestižāko Latvijas augstskolu absolventi neprot pielietot iegūtās zināšanas praksē.

Darba devējam atliek tikai pieņemt darbā studentus ar minimālu pieredzi un audzināt viņus no paša sākuma, piemēram, no lietvežu posteņa līdz privāto baņķieru asistentu vietām. Bankā AB.LV vismaz divi darbinieki no jauniem studentiem izauguši līdz direktoru un valdes locekļu līmenim.

Mācieties strādāt

Rūķīte-Kariņa vērsās pie mācību iestāžu audzēkņiem, it īpaši pie absolventiem un studentiem. Viņa ieteica netērēt velti laiku vasaras brīvdienās un atpūtas vietā gūt darba pieredzi, vienalga, kādā amatā. Pēc tam šī vasaras pieredze noteikti jāuzrāda CV — personāla speciālisti to uzskata par lielu priekšrocību jauno kandidātu vidū.

Sākumskola
© Sputnik / Константин Чалабов

Viņa norādīja, ka vērtīgākie ir kandidāti, kuri brīvdienu laikā strādājuši. Nav svarīgi, mēnesi vai trīs, par krāvēju veikalā vai par animatoru parkā. Galvenais — viņam ir priekšstats, ko nozīmē iet uz darbu, kas ir darba devējs.

Pēc viņas domām, par absolventu lielajām ambīcijām un gaidām vainojamas augstskolas. Dažas prestižas mācību iestādes Rīgā regulāri piegādā bankai darbinekus, ko pēc tam nākas atlaist: viņi neprot pielietot praksē savas teorētiskās zināšanas, nevar iekļauties darba vidē, izprast darba specifiku, un viņu prasības krietni vien pārsniedz reālās profesionālās spējas.

Mācieties krievu valodu!

Sarunas noslēgumā, runājot par krievu valodas lielo nozīmi sabiedrībā, Rūķīte-Kariņa uzsvēra: "Galvenais, kam gribu pievērst uzmanību: lūdzu, jaunieši, mācieties krievu valodu! Ja jūs vēlaties dzīvot un strādāt Latvijā, krievu valoda ir viena no obligātajām "darba" valodām. Ir jāprot rakstīt un runāt krieviski. Un tas nenozīmē, ka pietiek to apgūt sadzīves līmenī "pavaicāji, pastāstīji". Jums nopietni jāapgūst krievu valoda, lai jūs varētu ne tikai sazināties, bet arī pildīt darba uzdevumus…

Latvijā krievu valoda ir tāda pati svešvaloda kā angļu valoda. Un tā ir jāmācās. Taču patlaban krievu valodas zināšanas jaunajiem darba meklētājiem ir visai vājas. Protams, ir darba vietas, kurās krievu valoda nav īpaši vajadzīga. Taču, strādājot finanšu sektorā vai, piemēram, apkalpošanas nozarē, krievu valoda ir jāprot obligāti."

116
Pēc temata
Ušakovs: latviešu jaunieši lūdz organizēt krievu valodas kursus Rīgā
Jānis Jurkāns: bez latviešu valodas var iztikt
Mācies latviešu valodu: zemes gabala iegādei būs nepieciešamas zināšanas B2 līmenī
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

2
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

2
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

16
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

16
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu