Valsts kontrole sagrāvusi Latvijas armijas iepirkumu sistēmu
(atjaunots 17:07 01.02.2018)
Pilnu atbildību par armijas iepirkumiem neviens nenes, savukārt dalīta iestāžu atbildība ļauj tām neiedziļināties procesos – tādi ir Valsts kontroles revīzijas rezultāti.RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Latvijas aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēma ir neefektīva – tādi ir Valsts kontroles veiktās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošināšanas revīzijas secinājumi, raksta avīze "Segodņa". Revīzija tika veikta laika posmā no 2014. gada janvāra līdz 2017. gada jūnijam.
Revīzijas gaitā tika izanalizēta informācija par 1000 iepirkumiem, tostarp, 456 centralizētiem. Revīzijas beigās Valsts kontrole sagatavoja 21 rekomendāciju NBS nodrošinājuma plānošanas sistēmas uzlabošanai.
"Iekšējie un ārējie normatīvie akti ir ievēroti, taču process ir ļoti birokrātisks," — paskaidroja žurnālistiem Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Ilgu laiku aizsardzības budžets bija nepietiekams, kas negatīvi ietekmēja NBS kaujas spējas attīstību. Tagad to nākas strauji attīstīt vienlaikus vairākos virzienos, atzīmē Valsts kontrole.
Kaut arī aizsardzības nozares finansējums ir būtiski palielinājies un 2018. gadā sasniedzis divas trešdaļas miljarda eiro, sasniedzot 2% no IKP, budžeta plānošanā esošajā gadā ir joprojām vērojama matemātiska pieeja, norāda revidenti.
Nepietiekamā un mainīgā finansējuma nosacījumos īpaši liela nozīme parādās efektīvai nodrošinājuma plānošanas sistēmai. Valsts kontrole izdarīja secinājumu, ka līdz šim Aizsardzības ministrija neveltīja pietiekami lielu uzmanību NBS vajadzību nodrošināšanas plānošanas principu izstrādei.
Ģenerāliem ir jāmaina domāšana Lai izveidotu sistēmu, ar kuras palīdzību NBS vajadzības tiek noteiktas stratēģiskā līmenī, ir jāmaina domāšanas veids, uzsver Valsts kontrole.
Ap 40% no visiem iepirkumiem tiek īstenoti decentralizēti apakšvienībās, 30% centralizēto iepirkumu joprojām ir NBS atbildība. Tas prasa NBS personālam iepirkumu eksperta kompetences līmeni, kas ir neizpildāmi, skaidro Valsts kontrole. Pilna atbildība par procesu nav paredzēta nevienā no iesaistītajām iestādēm iepirkumu sagatavošanā un organizēšanā, savukārt dalīta iestāžu atbildība ļauj tām neiedziļināties procesos.
Valsts kontrole nespēj novērtēt aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēmu kā efektīvu, jo tai svarīgus iepirkumus kavēja pat apstākļi, kad tika nodrošināti visi nosacījumi to tūlītējai izpildīšanai. "Jābūt skrupulozai plānošanai," — atzīmēja Grīnhofa.
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
(atjaunots 11:26 07.07.2020)
Ne Brexit, ne Covid-19 pandēmija nav piespieduši latviešu diasporas pārstāvjus atgriezties valstī. RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru pirmdien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus, vēstīts pārraidē "900 sekundes" telekanālā TV3.
Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošais pētnieks Mihails Hazans uzskata, ka nav vienkārši atbildēt uz jautājumiem par Latvijas diasporas lielumu un struktūru, jo daudz kas atkarīgs no diasporas definīcijas.
Ja diasporā iekļaut gan esošos, gan bijušos Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, viņu bērnus, kā arī Latvijā dzimušos un emigrējušos cilvēkus neatkarīgi no pilsonības, diasporas skaits pasaulē sasniegs ap pusmiljonu, bet ES valstīs – aptuveni 400 000.
Ja diasporas definīciju sašaurināt, neiekļaujot tajā Latvijā dzimušos cilvēkus, kuriem Latvijas pilsonība nav bijusi, šis skaits sarūk līdz 300 000 cilvēku, skaidroja Hazans.
Uz jautājumu, vai diaspora samazinājusies pēc Latvijas valstspiederīgo repatriācijas pasākumiem pandēmijas laikā, Hazans atbildēja noliedzoši: ar repatriācijas reisiem Latvijā atgriezušies daži tūkstoši cilvēku, turklāt pārsvarā – uz īsu laiku, ne uz visiem laikiem.
Taujāts, kā diasporas skaitu ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās no ES, Hazans atbildēja, ja nebūt ne visi Latvijas valstspiederīgie, kuri Brexit dēļ pameta Lielbritāniju, atgriezušies Latvijā.
Oficiālie dati liecina, ka 2018. gada sākumā Lielbritānijā dzīvoja apmēram 120 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, 2019. gada sākumā – 100 tūkstoši. Ja Latvijā būtu atgriezušies 20 tūkstoši cilvēku, tas būtu manāms, uzskata eksperts.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka laikā no 2004. līdz 2019. gadam no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 360 tūkstoši cilvēku – gandrīz 20% valsts iedzīvotāju.
Lielākā emigrantu plūsma dodas uz ES valstīm, kas iestājušās savienībā pirms 2004. gada (70%).
No etniskā sastāva viedokļa 31% cilvēku, kuri pametuši valsti laikā no 2004. līdz 2019. gadam, ir krievi, 47% - latvieši.
Bīstami konservi: PVD lūdz veikalus izņemt no tirdzniecības noteikta kombināta produkciju
(atjaunots 11:01 07.07.2020)
Pārtikas un veterinārais dienests fiksējis virkni pārkāpumu uzņēmuma "Talsu zivju kombināts" ražotnē. RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērsusies pie tirdzniecības tīkliem ar lūgumu izņemt no tirdzniecības SIA "Talsu zivju kombināts" zivju konservus, vēsta Press.lv.
PVD informēja, ka minētais uzņēmums nav iesniedzis dokumentus par produkciju, daļu "Talsu zivju kombināts" preču konstatēto pārkāpumu dēļ vajadzēja iznīcināt jau martā.
2019. gada pavasarī PVD saņēma sūdzību par mežā izmestiem neaizvērtiem konserviem. Pārbaudes gaitā cita starpā tika veikta uzņēmuma "Talsu zivju kombināts" darba kvalitātes kontrole. Tās gaitā fiksēta virkne higiēnas prasību pārkāpumu tehnoloģiskā procesa ietvaros. Nebija pietiekamas informācijas par zivju izcelsmi, no kā ražoti konservi, to sterilizācijas procesu, turklāt nav veikti produkcijas drošības pētījumi laboratorijā.
Pārbaudes gaitā tika konfiscēti aptuveni 130 tūkstoši sterilizētu konservu, uzņēmuma darbs tika pilnībā apturēts.
"Talsu zivju kombināts" atskaitījās PVD par no apgrozījuma izņemtās produkcijas iznīcināšanu, taču pārbaude apliecināja, ka tirdzniecībā joprojām pieejami minētā uzņēmuma konservi gan no šķietami iznīcinātās partijas, gan jauni produkti, kas acīmredzot nav ražoti uzņēmumā.