Valsts kontrole sagrāvusi Latvijas armijas iepirkumu sistēmu
(atjaunots 17:07 01.02.2018)
Pilnu atbildību par armijas iepirkumiem neviens nenes, savukārt dalīta iestāžu atbildība ļauj tām neiedziļināties procesos – tādi ir Valsts kontroles revīzijas rezultāti.RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Latvijas aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēma ir neefektīva – tādi ir Valsts kontroles veiktās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošināšanas revīzijas secinājumi, raksta avīze "Segodņa". Revīzija tika veikta laika posmā no 2014. gada janvāra līdz 2017. gada jūnijam.
Revīzijas gaitā tika izanalizēta informācija par 1000 iepirkumiem, tostarp, 456 centralizētiem. Revīzijas beigās Valsts kontrole sagatavoja 21 rekomendāciju NBS nodrošinājuma plānošanas sistēmas uzlabošanai.
"Iekšējie un ārējie normatīvie akti ir ievēroti, taču process ir ļoti birokrātisks," — paskaidroja žurnālistiem Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Ilgu laiku aizsardzības budžets bija nepietiekams, kas negatīvi ietekmēja NBS kaujas spējas attīstību. Tagad to nākas strauji attīstīt vienlaikus vairākos virzienos, atzīmē Valsts kontrole.
Kaut arī aizsardzības nozares finansējums ir būtiski palielinājies un 2018. gadā sasniedzis divas trešdaļas miljarda eiro, sasniedzot 2% no IKP, budžeta plānošanā esošajā gadā ir joprojām vērojama matemātiska pieeja, norāda revidenti.
Nepietiekamā un mainīgā finansējuma nosacījumos īpaši liela nozīme parādās efektīvai nodrošinājuma plānošanas sistēmai. Valsts kontrole izdarīja secinājumu, ka līdz šim Aizsardzības ministrija neveltīja pietiekami lielu uzmanību NBS vajadzību nodrošināšanas plānošanas principu izstrādei.
Ģenerāliem ir jāmaina domāšana Lai izveidotu sistēmu, ar kuras palīdzību NBS vajadzības tiek noteiktas stratēģiskā līmenī, ir jāmaina domāšanas veids, uzsver Valsts kontrole.
Ap 40% no visiem iepirkumiem tiek īstenoti decentralizēti apakšvienībās, 30% centralizēto iepirkumu joprojām ir NBS atbildība. Tas prasa NBS personālam iepirkumu eksperta kompetences līmeni, kas ir neizpildāmi, skaidro Valsts kontrole. Pilna atbildība par procesu nav paredzēta nevienā no iesaistītajām iestādēm iepirkumu sagatavošanā un organizēšanā, savukārt dalīta iestāžu atbildība ļauj tām neiedziļināties procesos.
Valsts kontrole nespēj novērtēt aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēmu kā efektīvu, jo tai svarīgus iepirkumus kavēja pat apstākļi, kad tika nodrošināti visi nosacījumi to tūlītējai izpildīšanai. "Jābūt skrupulozai plānošanai," — atzīmēja Grīnhofa.
Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.
Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.
Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.
Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.
Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.
Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.
Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai. RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.
Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.
"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.
Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.
Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.
Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
Tagi:
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360" pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.
"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.
Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.
Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.
Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.
"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.
Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.
Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.
"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.
Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.
Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.
15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.
Tagi: