Vēlēšanas Latvijā. Foto no arhīva

Jurkāns: Latvijā balso par draņķiem, lai tik neatnāktu krievi

206
(atjaunots 14:38 30.01.2018)
Vēlētāji Latvijā pastāvīgi tiek apmuļķoti, biedēti ar hibrīdkaru un draudiem no Krievijas puses, tāpēc viņiem ir vienalga, par ko balsot, galvenais – lai politiķis aizstāvētu latviešu intereses, paziņoja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

RĪGA, 30. janvāris — Sputnik. Latvijas iedzīvotājus pastāvīgi biedē ar hibrīdkaru un krievu ienākšanu, tāpēc vēlētāji ir gatavi balsot "par draņķiem, galvenais, — par mūsējiem" paziņoja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, radio Baltkom ēterā.

Viņš atgādināja, ka pēc PSRS sabrukuma pie varas Latvijā nākuši nekompetenti cilvēki, kuri vēl joprojām apzog valsti un pērk politiku.

"Valsts tika sagrābta 1991. gadā, kad pie varas nāca nekompetenti cilvēki. Šie ļaudis sāka pieņemt likumus un apzagt valsti. Tagad nekas nav mainījies, viss turpinās. Man šķita, ka beigsies privatizācija un vairs nekā zogama nebūs, taču visus šos gadus politika tiek pirkta, un mēs dzīvosim tādā valstī, kamēr vien būs nauda," — teica bijušais ārlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji Latvijā pastāvīgi tiek muļķoti un viņiem ir vienalga, par ko balsot.

"Galvenais, lai politiķis būtu savējais. Citādi atnāks krievi! Vēlētāju pastāvīgi biedē ar hibrīdkaru un tā tālāk. Tāpēc viņam šķiet, ka labāk balsot par draņķiem, galvenais — par savējiem," — norādīja Jurkāns.

Iepriekš Jurkāns intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzīmēja, ka Latvijai nepieciešams jauns politiskais spēks, kam tauta noticēs.

"Tauta ar visiem nelatviešiem, kurus jau 27 gadus apsaukājam par svešajiem. Daudzi par tādiem jau ir kļuvuši. Latvija tiem ir kā pamāte," — uzsvēra bijušais ministrs.

Jānis Jurkāns kritizēja latviešu inteliģenci, kura baidās iziet ārā.

"Baidās, no kā? No politiskiem lūzeriem, kas Latvijas nākotni apjož ar pagātnes sētām? Tie baidās no nākotnes, jo to nesaprot. Nesaprot nedz ekonomiskos, nedz politiskos procesus un pasauli, kas jau ir ienākusi Latvijā," — paziņoja Jurkāns.

Pēc viņa teiktā, ir jāapzinās, ka "Krievija ir reāls kaimiņš, nevis ideoloģisks bubulis, ar ko ir jāmācās sadzīvot vairāku iemeslu dēļ. Gan ekonomisku, gan politisku apsvērumu dēļ," Pie politiskiem Jurkāns pieskaita arī "krievu" jautājumu Latvijā.

206
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs uzskata, ka Dievs ir aizgājis prom no viņa valsts
Jānis Jurkāns: krievu valoda ir globāla, tā ir jāmācās
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs: Krima ir Krievija, un beidziet kaulēties
Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

13
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

13
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā