Pārdevēji veikalā Maxima

aug pārdevēju algas Latvijā

565
(atjaunots 17:35 29.01.2018)
Visos lielajos tirdzniecības tīklos Latvijā jūtams darbinieku trūkums. Ar to cīnās, kā prot, citastarp palielinot pārdevēju algas.

RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Latvijas tirdzniecības tīklu pārstāvji pastāstīja, kā palielina pārdevēju algas un piesaista darbiniekus, vēsta Rus.db.lv.

Eksperti pieļauj, ka tuvāko divu vai trīs gadu laikā pārdevēju vidējā alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro mēnesī, taču pagaidām nozarē vērojams kritisks darba roku trūkums.

Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa pastāstīja, ka uzņēmums ik gadus paaugstina darbinieku algas un apņēmies to turpināt arī nākotnē. Pērn kadru aizplūde Rimi veikalos samazinājusies, taču kadru trūkums ir jūtams, it īpaši Rīgā.

Maxima Latvija personāla pārvaldes departamenta vadītājs Raitis Apinis uzskata, ka algas šajā veikalu tīklā atbilst situācijai nozarē. Pēdējo septiņu gadu laikā Maxima darbinieku algas augušas ik gadu. Šogad kasieru, zāles darbinieku un konsultantu stundas likme pieaugs par 3-13%. Vadošo darbinieku algas tiks pārskatītas atbilstoši pērnā gada rezultātiem.

Apinis informēja, ka 154 Maxima veikalos, divos loģistikas centros un interneta veikalā strādā 7500 cilvēki. Lielākais vakanto vietu skaits ir galvaspilsētā. Reģionos vakances sastopamas retāk, tāpēc uzņēmums piedāvā reģionu iedzīvotājiem strādāt par kasieriem Rīgā, nodrošina dienesta viesnīcu un daļēji kompensē ceļa izdevumus.

Tīkla Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine pastāstīja, ka tīkls strādā pēc franšīzes principa, kurā katram partnerim ir sava algu politika. Algas tiek regulāri pārskatītas, taču nelielā lauku veikalā, kura apgrozījums mēnesī ir salīdzināms ar nedēļas apgrozījumu galvaspilsētā, nav iespēju maksāt tikpat lielas algas kā lielpilsētā.

Vārtukapteine piebilda, ka priecāsies, ja ekonomika attīstīsies tā, lai pēc 2-3 gadiem pardevējiem jebkurā apdzīvotā vietā Latvijā būtu iespējams maksāt 1000 eiro, taču reālie fiskāli dati liek būt piesardzīgiem.

Viņa norādīja, ka arī Elvi jūt darbinieku trūkumu, galvenokārt — lielpilsētās.

565
Pēc temata
Eksperts: jaunajiem speciālistiem ir jāpaceļ algas
Pazemojumi un iztrūkumi: vai tūkstotis eiro atrisinās pārdevēju deficīta problēmu?
Skolotāju algu paaugstināšanas grafiks apstiprināts, atlicis atrast naudu
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

3
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

3
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras

Rīgā guļ tonnām atkritumu: kas vēl nav noslēdzis līgumu

8
(atjaunots 14:05 03.06.2020)
Dažas fiziskas un juridiskas personas kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav noslēgušas līgumus par atkritumu izvešanu.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgā noslēguši 85% klientu. Labāk process ritējis fiziskajām personām, aktīvākie bija iedzīvotāji Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā, kur līgumi ir teju visiem, stāsta Latvijas Radio.

Jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā stājās spēkā 20. maijā. Tā paredz, ka turpmāk pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kurā apvienojušās kompānijas "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva
© Sputnik / Юлия Грант

Daudziem rīdziniekiem atkritumu apsaimniekotājs ir mainījies. Piemēram, Jāņa Medena gružus Pudiķa ielā izved ne vairs "Clean R", bet gan "Eco Baltia vide". Jaunā kompānija norunātajā datumā izvedusi šķirojamos atkritumus, bet sadzīves kopējo gružu konteiners iztukšots dienu pēc norunātā laikā. Taču rīdzinieks ir neziņā, vai par dalītajiem atkritumiem tiešām būs jāmaksā.

Kompānija "Eco Baltia vide" paskaidroja, ka Pudiķa ielas namsaimniekam par šķiroto atkritumu izvešanu nebūs jāmaksā, jo tos gan noteiktajā grafikā, gan ārpus tā savāc bez maksas.

Arī "Clean R" informēja, ka šķirotos atkritumus visiem klientiem izved par velti. Jaunos līgumus noslēguši ap 90% klientu, un rādītājs esot vērtējams kā apmierinošs.

Tomēr tonnām rīdzinieku mēslu izvesti vēl netiek. To apliecināja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Liels skaits privātmāju un juridisko personu vēl nav noslēgušas attiecīgos līgumus, pārsvarā – tie privātmāju īpašnieki, kuru atkritumi tiek izvesti reti, un uzņēmumi, kam Rīgā ir tikai oficiālā adrese, bet ne telpas, savukārt citi šajā laikā darbu apturējuši, līdz ar to atkritumus nemaz neradot. Taču šur tur atkritumi krājas.

Rīgas dome aicināja galvaspilsētas namu apsaimniekotājus problēmu gadījumos tās risināt pašiem, nevis mudināt iedzīvotājus vērsties pie atkritumu kompānijas, jo, pirmkārt, tas ir apsaimniekotāja pienākums, bet, otrkārt, skaitliski liels sūdzību skaits kavē to apstrādi.

Iepriekš vēstīts, ka strīdi par atkritumu apsaimniekošanu lika pamatu Rīgas domes atlaišānai. Galvaspilsētas vadība plānoja uzticēt uz 20 gadiem atkritumu izvešanu AS "Tīrīga", taču Konkurences padome darījumu aizliedza un lika pagarināt pašreizējos atkritumu apsaimniekošaas līgumus, savukārt valdība izsludināja ārkārtas situāciju Rīgā līdz decembrim un vēlāk pagarināja līdz marta vidum.

Tikai 5.martā Rīgas dome un Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija vienojās par atkritumu izvešanas noteikumiem, lai to apsaimniekošana atsāktos agrākajā režīmā. Tomēr tagad ir skaidrs, ka pāreja nav bijusi gluda.

8
Tagi:
atkritumu izvešana, Rīga
Pēc temata
Pagaidu saimnieki gatavojas darbam Rīgas domē: ko pateica jaunais "mērs"
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas