Paiders: "krievu jautājums" Latvijā jau ir atrisināts, pateicoties Ždanokai

© Sputnik / Антон Денисов / Pāriet pie mediju bankasПрезидент Союза журналистов Латвии Юрис Пайдерс
Президент Союза журналистов Латвии Юрис Пайдерс - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ja Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem nebūtu iespēju brīvi mācīties un strādāt Eiropā, viņi aktīvāk cīnītos par savām tiesībām Baltijā, un situācija, iespējams, būtu daudz sliktāka.

RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Par stabilitāti valstī Latvija var pateikties Tatjanai Ždanokai, kura panāca iespēju nepilsoņiem doties uz Šengenu – daudzi krievvalodīgie jau ir aizbraukuši. Pretējā gadījumā konfliktu skaits Baltijas valstī būtu daudz lielāks, intervijā Press.lv paziņoja publicists Juris Paiders.

Latvija un "Saskaņa" var pateikties Ždanokai

"Krievu jautājums" Latvijā jau ir atrisināts, uzskata publicists.

Кошка на дереве - Sputnik Latvija
Politika
Cīņa par vietu Saeimā: Ždanokas bites pret Ušakova kaķiem

"Bez Ždanokas būtu daudz grūtāk atrisināt krievu jautājumu. Viņa taču bija dzinējs, kurš panāca Šengenu nepilsoņiem. Ja ne viņa, konfliktu šeit būtu daudz vairāk. Ja kādam jāpateicas par stabilitāti Latvijā, tā ir Tatjana Ždanoka," – paziņoja Paiders.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, gadījumā, ja Ždanokai radīsies iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās un viņas partija pārvarēs 5% barjeru, tas nāks par labu Nilam Ušakovam un partijai "Saskaņa".

Lieta tāda, ka viņus patlaban demonizē, jo pie politiskā apvāršņa citi krievi nav redzami. Tagad viņi pie mums tiek uzskatīti teju vai par ekstrēmistiem, lai arī no Eiropas viedokļa viņi ir sociāldemokrāti. Ja Saeimā iekļūs radikālāka krievu partija, "Saskaņa" uz tās fona būs balta un pūkaina. Tādā situācijā viņi no jauna var cerēt iekļūt valdībā. Pusgads tādā situācijā, un cilvēki no viņiem vairs nebaidīsies," – teica Paiders.

Iedzīvotāju bēgšana

Tāpat Juris Paiders intervijā pastāstīja par savu viedokli, kāpēc valsts 27 neatkarības gadu laikā nav kļuvusi plaukstoša. Pēc viņa domām, tam ir divi iemesli.

Pirmkārt, Latvijas valdība pastāvīgi klāsta, ka Baltijas valsti kāds gribot okupēt, un iznāk, ka tad jau nav vajadzības šeit kaut ko attīstīt.

"Ja dzīvot gaidās, ka mūs nupat nupat kāds atkal okupēs, iznāk, ka mēs visu darām pareizi un nav nekādas jēgas šeit kaut ko attīstīt. Gluži pretēji, ir jāpanāk, lai pēc iespējas vairāk cilvēku bēgtu no valsts un tā glābtos no okupācijas. Radīsim trimdas valdību Dublinā un no turienes cīnīsimies par zaudēto Latviju," – atzīmēja Paiders.

Paiders uzsvēra, ka netic Latvijas sagrābšanas plāniem. Krievija, kam Rietumos pastāvīgi pārmet agresīvus plānus, nav ieinteresēta iegūt vēl lielāku teritoriju, ir pārliecināts publicists. Otrkārt, Paiders atzīmē, ka līdz 2020. gadam situācija Latvijā ir skaidra – to baros Eiropas fondi, taču tas, kā dzīvot pēc šīs ēras beigām, nav skaidrs.

"Tātad nekāds stabilas ekonomiskās attīstības modelis nav aprēķināms. Taču politiķiem gar to nav daļas, viņu dzīves cikls ir 4 gadi, viņiem ir svarīgi nodzīvot līdz oktobrim. Ne jau tagad spert stingrus soļus, – pēc pāris gadiem. Un, iespējams, ne viņiem – citai politiķu paaudzei. Kāda viņiem jēga iepriekš raizēties, viņi dzīvo šodienai," – atzīmēja Paiders.

Ierēdņu skaitu samazināt nevajag

Pie tam, pēc Paidera domām, Latvijai nevajadzētu samazināt ierēdņu skaitu, kam iedzīvotāji pārmet neefektīvu darbu, ja runa ir par ekonomisko situāciju valstī, bezdarbu, iedzīvotāju prombraukšanu.

"Ko nozīmē "samazināt"? Nu, samazināsim 10 tūkstošus, un 10 tūkstoši iedzīvotāju tūlīt aizbrauks uz Īriju. Tie ir "teroristi", kuri kliedz "atlaist ierēdņus", viņi grib iznīcināt valsti," – ir pārliecināts Paiders.

Viņaprāt, ierēdņi "pašatmaksājas, kamēr ēd no eirofondiem".

Евро - Sputnik Latvija
Datora iemaņas un savlaicīgs darbs: par ko ierēdņi saņem piemaksas

"Un tas ir vienīgais, kas viņus tur. Citādi pacelsies jautājums par finansējuma avotiem. Taču pagaidām ar ierēdņu palīdzību mēs varam attīstīt infrastruktūru reģionos, uzturēt tur bisnesu. Parādīsies cilvēki ar naudu, nāks investīcijas. Tagad taču ir kā: trešajā daļā Latvijas teritorijas galvenie darba devēji ir valsts un pašvaldības. Privāto firmu vienkārši nav," – paskaidroja Paiders.

Tā vietā publicists iesaka pārcelt dažas valsts iestādes un ministrijas uz reģioniem.

"Ja valsts pārnestu desmitiem tūkstošu darba vietu no Rīgas uz reģioniem, nekavējoties veidotos apstākļi vietējā biznesa attīstībai. Sāktu attīstīties pakalpojumu sfēra, vērtos vaļā veikali. Tagad privātās investīcijas uz turieni vairs neiet, tik plašs ir iedzīvotāju atplūdums no turienes," – teica Paiders.

Ziņu lente
0