Latviešu valodas mācību grāmata

Ukrainis sūdzas: Daugavpilī nav iespēju apgūt valsts valodu

48
(atjaunots 13:18 24.01.2018)
Visi apkārt runā krievu valodā, stāsta Rodions.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Daugavpilī valda krievvalodīgā vide, un latviešu valodu apgūt nav iespējams, stāsta pilsētas iedzīvotājs Rodions intervijā TVNET.

Kafejnīcas īpašnieks Daugavpilī, Ukrainā dzimušais Izraēlas pilsonis Rodions stāsta, ka valsts valodu nevarot iemācīties iespēju trūkuma dēļ, nevis tāpēc, ka nebūtu vēlēšanās.

"Gribu pastāstīt absurdu lietu par latviešu valodu. Es nevaru to iemācīties, ne jau tāpēc, ka nevēlētos, bet gan tāpēc, ka pilsētā vienkārši nav tādas iespējas – visi runā krieviski. Jā, es gāju uz kursiem, man ir uzturēšanās atļaujas saņemšanai vajadzīgā kategorija, taču, rupji sakot, praksē nevaru ne trīs vārdus pateikt. Man bail, ka pie manis atnāks latviešu klients, bet es viņu nesapratīšu…" – atzinās nelielas šašliku kafejnīcas saimnieks un pavārs.

Viņš atzīmēja, ka pārvalda četras valodas – krievu, ukraiņu, angļu un ivritu, un pie tam nevar apgūt latviešu valodu – pilsētā nav valodas prakses.

Rodions kritizēja valsts valodas apgūšanas metodiku skolās. Pēc viņa domām, programmā pārāk daudz stundu esot veltīts krievu valodas apgūšanai par ļaunu latviešu valodai.

"Mans vecākais bērns mācās sākumskolā, un dažbrīd man šķiet, ka es latviešu valodu zinu labāk nekā viņš. Priekš kam viņiem piecas krievu valodas stundas nedēļā? Viņi to jau tāpat zina!.. Dodiet viņam 20 latviešu valodas stundas! Tagad viņiem ir četras latviešu valodas nodarbības un piecas krievu… priekš kam?" — ir sašutis Rodions.

Pēc viņa domām, arī latviešu valodas mācību kvalitāte nav pietiekoša.

"Nemāca valodu tā, lai bērni varētu tajā sazināties. Nevar puse stundu būt latviešu, puse – krievu valodā. Tā ir īsta problēma, jo aug vēl viena paaudze, kas nezinās valsts valodu," – klāsta Rodions

Viņš ir pārliecināts: Latvijai jāatsakās no mazākumtautību skolām.

"Cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā, ir jāprot latviešu valoda. Viņam ir jāciena valsts, kurā viņš dzīvo… Vēsturiski ir iznācis, ka Daugavpilī dzīvo daudz baltkrievu, krievu. Viņiem neviens neliedz būt krieviem, taču viņiem ir jāmācās valoda un jāciena valsts, kurā viņi dzīvo," – uzskata Rodions.

Vienlaikus, pēc viņa domām, ir nepareizi sodīt par nepietiekamu latviešu valodas prasmi – valsts valodas apgūšana ir jāveicina.

"Uzskatu, ka sodi par valsts valodas neprasmi rada negatīvu tiem, kam tie piespriesti. Izraēlā es nevaru iedomāties situāciju, kurā pie cilvēka, kura darbs nav saistīts ar saziņu, bet, piemēram, ar lidmašīnas uzkopšanu, pienāk komisija un saka: "Labdien, pastāstiet ivritā par to, kā aizrit jūsu diena." Jā, bez valodas zināšanām cilvēks dzīvē nonāks tālāk par jaunāko apkalpojošo personālu, taču, ja viņu tas apmierina, viņš jutisies ērti," – paskaidroja Rodions.

Pēc viņa domām, krievu valodu Latvijā varot mācīties fakultatīvi.

"Piemēram, Ukrainā visi runā ukrainiski. Esmu dzimis Ukrainā un vēl joprojām zinu valodu. Ļoti gribētos iemācīties latviešu valodu, taču bez prakses, tikai kursos tas ir ļoti sarežģīti. Tu sēdi nodarbībā, mācies valsts valodu, bet pēc tam ej uz veikalu, gribi patrenēties, bet tev atbild krieviski," – žēlojās daugavpilietis.

48
Pēc temata
Ventspils Krievu biedrība iebilst pret pāreju pie izglītības latviešu valodā
Valsts valodas centra darbiniekiem paaugstinās algu
LAŠOR piedāvā garantēt apmācību krievu valodā ar speciālu likumu
Lapēnrantā skolēni varēs mācīties krievu valodu
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām