Protesta akcija pret pārēju uz mācībām latviešu valodā 2017.gada 14. decembrī

Par krievu skolām: izšķirošā cīņa

160
(atjaunots 11:08 24.01.2018)
Vai Latvijas prezidents, parlaments un Centrālā vēlēšanu komisija uzklausīs lielas valsts iedzīvotāju daļas viedokli – neīstenot reformu, ko piedāvā "melnais Kārlis"?

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Sācies uzbrukums trīs frontēs. Pirmais: nesen Krievu skolu aizstāvības štābs iesniedza Centrālajā vēlēšanu komitejā (CVK) likumprojektu par mazākumtautību skolām Latvijā. Otrais: tiesībsardze Jeļena Bačinska iesniedza Saeimā kolektīvu iesniegumu ar prasību saglabāt bilingvālo izglītību. Trešais: Latvijas Krievu kopiena, ko vada Vladimirs Sokolovs, atklātā vēstulē valsts prezidentam Raimondam Vējonim atgādināja ierosinājumu piesaistīt Venēcijas komisijas ekspertus, lai izvērtētu Izglītības ministrijas apšaubāmo reformu.

Ja referendums tiks aizliegts, sāksies tiesa

Krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieks un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kurš drīz saņems EP mandātu (viņš nomainīs Tatjanu Ždanoku) pastāstīja Sputnik, ka jaunā likumprojekta pamatā izmantotas normas, kas bija spēkā republikā 1919. gadā. Saskaņā ar jauno dokumentu, mācību valodu skolā noteiks katra konkrētā skola. Izglītības ministrijas paspārnē jāizveido Mazākumtautību skolu departaments, kas nodarbosies ar nelatviešu mācību iestādēm.

"Mūsu iniciatīvai ir vairāki mērķi. Pirmais – apturēt skolu likvidāciju kā tādu. Otrais – saglabāt skolās mācības mazākumtautībās. Trešā – nodrošināt mazākumtautību pārstāvju piedalīšanos skolas lietu plānošanā Latvijas izglītības politikā," – stāsta Miroslavs Mitrofanovs.

Štāba dalībnieki piedāvā izveidot minēto departamentu, kura direktoram būs Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieka pilnvaras, un viņa iecelšana jānodod nelatviešu izcelsmes Saeimas deputātu rokās. Un bez Padomes lēmuma (to jāveido mācību iestāžu direktoriem un skolotājiem, kā arī bērnu vecākiem) aizliegts slēgt jebkuru mazākumtautību skolu.

"Tagad, kad esam iesnieguši dokumentus, CVK ir mēnesis pārdomām – pieņemt dokumentu vai ne. Iespējami trīs varianti. Pirmais: CVK visu apstiprinās no juridiskā viedokļa, un tiks ierosināts referenduma sākuma mehānisms – parakstu vākšana "par krievu skolām". Otrais – CVK var palūgt mūs kaut ko precizēt un labot. Trešais – aizliegt referenduma organizāciju. Pēdējā gadījumā mēs tiesāsimies.

Patlaban notiek sekojošais. Mēs aizsargājam bērnu tiesības mācīties dzimtajā valodā, taču dzirdam: Štāba prasības neatbilstot Satversmes preambulai. Taču 1919. gada likums stājās spēkā, kad nebija vēl nekādas Satversmes. Ja atgriežamies pie Latvijas likumdošanas pirmsākumiem, diezin vai cilvēks, pie vesela saprāta būdams, var teikt, ka 1919. gada likums, ko apstiprināja jaunās Republikas dibinātāji, neatbilst Konstitūcijai. Tātad mūsu darbības ir loģiskas un pareizas," – uzsvēra Mitrofanovs.

Jaunā reforma ir ārprāts

Iepriekš tiesībsardze Jeļena Bačinska iesniedza Saeimā "kolektīvu iesniegumu", kurā pieprasa, lai IZM ievērotu 2005. gadā pieņemto tiesas lēmumu, un Saeima saglabātu bilingvālās izglītības modeli valstī.

"Pašlaik es nesaskatu nekādas iespējas, kas ļautu atcelt 2004. gada reformas rezultātus un atgriezt mācības mazākumtautību skolās tikai dzimtajā valodā (ko es viennozīmīgi atbalstu). Diemžēl nākas rēķināties ar tās reformas rezultātiem. Un es neticu, ka Krievu skolu aizsardzības štāba dalībniekiem (kurus cienu no visas sirds) izdosies sarīkot referendumu un savākt 150 000 parakstu, bet pēc tam politiķi pēkšņi piekritīs pieņemt aktīvistu ierosināto likumprojektu," – paskaidroja Jeļena Bačinska.

Viņa līdz ar citiem iniciatīvas dalībniekiem prasa, lai politiķi neaizmirstu Satversmes tiesas lēmumu (no 2005. gada 13. maija), kurā minēta bilingvālās apmācības metode mazākumtautību skolās un nostiprinātas "mācību valodu proporcijas". Tiesas lēmums bija "galīgs un nepārsūdzams".

Vēl vairāk, 2005. gadā pieņemtajā tiesas lēmumā ir ļoti svarīgs punkts: Šadurska vadītajai ministrijai ir jāizstrādā principiāli jauns mehānisms skolu izglītības kvalitātes vērtēšanai. Satversmes tiesa savā spriedumā norāda: "Var rasties tāda situācija, ka jebkuras izglītības sistēmā ieviestās pārmaiņas nesasniedz savu mērķi un izglītošanas process zaudē jēgu."

"Kā zināms, šāds mehānisms neparādījās. Tātad mēs nevaram runāt ne par 2004. gada reformas rezultātiem, ne arī sākt jaunu. Tāpēc mēs prasām saglabāt Latvijā bilingvālo izglītību un izstrādāt mehānismu tās kvalitātes novērtēšanai," – uzsvēra Jeļena Bačinska.

Vai prezidentam vispār ir kaut kādas tiesības

Par savu iniciatīvu pastāstīja arī Latvijas Krievu kopienas vadītājs Vladimirs Sokolovs. Nesen viņš nosūtīja prezidentam Raimondam Vējonim atklātu vēstuli, kurā norādīja, ka valsts vadītājam ir tiesības paziņot par Šadurska ierosinātās reformas likumprojekta starptautisko ekspertīzi Venēcijas komisijā (oficiālais nosaukums — Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku). Taču nekāda atbilde netika saņemta.

Iepriekš, kā zināms, tieši pēc Venēcijas komisijas ekspertīzes tika apturēts līdzīgs likums Ukrainā – par mācībām tikai ukraiņu valodā valsts skolās.

"Faktiski, Šadurska reforma paredz vidējās izglītības krievu valodā aizliegumu, kas netiks attiecināts uz dzimtās valodas un kultūras mācību valodām. Tas neatbilst ne valsts starptautiskajām saistībām, ne Satversmes preambulai, kurā, neskatoties ne uz ko, nostiprināta cieņa pret mazākumtautībām. Tāpēc, un tas ir ne tikai mans viedoklis vien, Šadurska likumprojekts ir jānovērtē starptautiskā līmenī. Jā, ne jau kuram katram ir tiesības vērsties pie Venēcijas komisijas ekspertiem, taču parlaments un prezidents to var darīt.

Cits jautājums, vai Raimondam Vējonim pietiks gribasspēka spert tādu soli pašreizējā politiskajā situācijā? Atgādināšu, ka prezidents stāv pāri jebkuru partiju interesēm, viņš pārstāv visas tautas gribu. Un Latvijas tauta – tie ir arī krievu cilvēki," – saka Vladimirs Sokolovs.

Turklāt ir nepieļaujami pieņemt tādus likumus, kā iesaka Šadurskis, tagad – pirms Saeimas vēlēšanām. Jo visu, kas tiks pieņemts tagad, nāksies izstrēbt jaunā sasaukuma politiķiem. Tas pats notika 1998. gadā. Toreiz, īsi pirms Saeimas vēlēšanām, pieņēma likumu par to, ka 2004. gadā visās skolās tiks ieviesta latviešu mācību valoda, un pēc tam jaunā sasaukuma politiķi sāka domāt: ko tagad iesākt? Tad cēlās protesta vilnis – izveidojās Krievu skolu aizsardzības štābs.

"Pašlaik notiek ļoti nelabs rimeiks tam, kas notika 1998. gadā – pirms 20 gadiem. Starp citu, es 1998. gadā, pirms tika pieņemts minētais likums, organizēju dažādas konferences, diskusijas un tā tālāk – lai nepieļautu bīstamu politisko soli. Taču diemžēl tolaik daudzi mani neuzklausīja, tostarp arī politiķi. un rezultāts jums jau ir zināms," – atzīmēja Vladimirs Sokolovs.

160
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Šadurskis: mītiņu pret izglītības reformu iedvesmojusi Krievijas propaganda
Skolu reforma liks latviešu bērniem sākt runāt krieviski
Latviskuma stiprināšana vai fašisms – Rīgas mērs par izglītības reformu
Izglītības reforma: Daugavpils nebaidās, Rēzekne baidās
Skolu reformas atcelšanas iniciatīvas autoru nosauca par "prokrievisku"
Asteroīds, foto no arhīva

Unikāla Latvijas ierīce palīdzēs pasargāt Zemi no asteroīdiem

3
(atjaunots 12:21 21.10.2020)
Ukraiņu izcelsmes rīdzinieka izgudrojums ir ne vien precīzāks par analogu, bet arī desmit reizes lētāks, ko augsti novērtēja Eiropas Kosmosa aģentūrā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas kompānijas "EvenTech" mērīšanas iekārta tiks izmantota Eiropas Kosmosa aģentūras misijā pie Zemes tuvumā esošā asteroīda Didimosa un tā pavadoņa Dimorfa, vēsta TV3.

Eiropas Kosmosa aģentūras mājaslapā par misiju "Hera" stāsta leģendārās grupas Queen ģitārists Braiens Meijs, kuram arī ir zinātniskais grāds fizikā.

"Iedomājaties kalnu debesīs, kuram apkārt riņķo akmens Lielās piramīdas izmērā. Tas ir Didimoss," stāsta Meijs.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants, kompānijas "EvenTech" elektronikas inženieris Imants Pulkstenis, Eiropas kopīgajā kosmosa misijā tiks izmantots Latvijas aparāts, kurš ļauj ļoti precīzi izmērīt laiku. Sākotnēji to izstrādāja ukraiņu izcelsmes rīdzinieks, zinātnieks Jurijs Artjuhs, turklāt viņam izdevās piedāvāt tik precīzu tehnoloģiju, ka analogu tai pasaulē nav. Artjuhs aizgāja viņsaulē 2012. gadā, taču paguva ieraudzīt savu izgudrojumu praktiski tagadējā izskatā 2011. gadā. Viņa zinātniskie pēcteči izveidoja aparāta versiju, kuru var nosūtīt kosmosā.

"Unikāls ir tas, kādā veidā viņš to izdarīja. (..) Viņš noslīpēja tehnoloģiju līdz perfektumam, kādā veidā pielasa elementus, kādā veidā saliek un kādā veidā tas tiek darīts," pastāstīja Imants Pulkstenis.

Runa ir par staciju, kura šauj ar lāzeri līdz satelītam, bet kad lāzers atgriežas, kompānijas izstrādātais taimeris nosaka, cik ātri lāzers sasniedza mērķi un atgriezās, ar precizitāti līdz 2 pikosekondēm – tās ir divas tūkstošās daļas no nanosekundes. Pēcāk šo iekārtu plānots pielietot kvantu datoros, kur ir nepieciešama augsta precizitāte.

Pastāv daudz mērīšanas iekārtu, taču citu tik precīzu un nedārgu kā Latvijas, pasaulē nav – tā ir desmit reizes lētāka par analogiem.

"EvenTech" vadītājs Pāvels Razmajevs skaidro, ka jau šobrīd vairāk nekā puse lāzera mērīšanas staciju pasaulē izmanto "EvenTech" aparātus.

" Mūsu taimerus izmantos altimetrijas sistēmai. Altimetrijas sistēma ir, kura mēra no punkta, kur atrodas altimetrs un kur asteroīds lido un mūsu taimeris būs tur pielietots," saka Razmajevs.

3
Tagi:
zinātnieki, Latvija, asteroīds
Pēc temata
Astronomi Latvijā noteikuši mīklainu kosmosa signālu avotu
Par godu neatkarības 100. gadadienai Latvija palaidīs kosmosā raķeti
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas
Protesta akcija pie Latvijas Ministru kabineta ēkas pret valdības lēmumu ierobežot grupu treniņus slēgtās telpās

Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas

2
(atjaunots 12:16 21.10.2020)
Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku personai sastādīs no 10 līdz 50 eiro (paredzēts arī brīdinājums); naudas soda apmēru uzdots noteikt uz vietas policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi".

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kurš paredz naudas sodu ieviešanu par sejas masku režīma neievērošanu publiskās vietās.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, iedzīvotājiem ir pienākums lietot sejas masku sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts un tt.) Lakati un šalles, kuras vēl pavasarī bija atļauts lietot sejas maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepietiekamu aizsardzību no Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības stāvokļa dēļ.

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja nekādas sankcijas par sejas masku nelietošanu. Kontrolieriem gan bija tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažierus, kuri pārkāpj masku lietošanas režīmu.

Situācija izmainījās pēc valdības sēdes, kura notika otrdien. Tieslietu ministrijas sagatavotais un valdības atbalstītais likumprojekts paredz naudas sodu ieviešanu par atteikšanos no sejas aizsargmasku lietošanas – tas sastādīs no 10 līdz 50 eiro (tiesa, paredzēts arī brīdinājums). Noteikt naudas soda apmēru uz vietas uzdots policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi". Ministrijā norāda, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā straujo koronavīrusa infekcijas izplatību. Likumprojektam piešķirts "augstas steidzamības" statuss un drīzumā to paredzēts apstiprināt arī Saeimā.

Vienlaikus valdībā notika saspringtas diskusijas par to, vai ir jāparedz atbildība komersantiem, kuri pieļauj pircēju bez maskām parādīšanos veikalos. Viedokļi ir dažādi – no finanšu sankciju piemērošanas līdz tiesību leģitimēšanai neapkalpot pircējus bez sejas maskas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja valdības sēdē, ka, saskaņā ar viņa informāciju, Saeimas deputāti jau gatavo likumu grozījumus, kuri paredzēs atbildību par sejas masku režīma pārkāpšanu arī komersantiem.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādīja, ka viņš ir pret masveida naudas sodu piemērošanu, tomēr, pēc viņa sacītā, komersantiem ir jāpiemēro tiesības neielaist telpās personas bez sejas maskām: "Es neesmu par sodīšanu, taču ir jābūt vadlīnijām, kas paredz komersantiem dot norādījumus neapkalpot klientus, kuri nelieto maskas. Es ierosinu ieviest šādas vadlīnijas, bet uzreiz neķerties pie sodiem."

Cita starpā tika apspriests variants piešķirt veikalu apsardzei vai pārdevējiem tiesības dzīt ārā apmeklētājus bez sejas maskām.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aicināja Ekonomikas ministriju izvērtēt iespējamos ietekmēšanas pasākumus komersantiem, kā arī jauno noteikumu iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. "Ja būs nodefinēti precīzi pienākumi, tad var paredzēt atbildību par pienākumu neievērošanu."

Var nešaubīties, ka likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā opozīcijas deputāti izturēsies pret to kritiski. Parlamentārieši jau ir izteikuši pirmos publiskos paziņojumus. Komentējot gaidāmo naudas sodu ieviešanu, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko savā Facebook lapā paziņoja: "Jaunu sodi! Nu ļoti ātri pieņemts lēmums, tiešām malači! Ar masku nodrošināšanu mazaizsargātajām grupām gan neveicas it nemaz. Viņķeles atbilde deputātiem apliecināja pilnīgu vienaldzību: "Mēs pamēģinājām veikt iepirkumu, mums nekas nesanāca. Nu mēs vēl 19. oktobrī sanāksim kopā un svarīgi pasēdēsim, bet vispār - lai tās pašvaldības domā." Vai sapratāt? Viņi tikai veiks pilnveidojumu publisko iepirkumu likumā! Tātad, jautājumu pat nav vēl sākts risināt! No marta!"

Kad oktobrī valdība pieņēma lēmumu par obligātas sejas masku lietošanas prasības ieviešanu sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, tai skaitā Rīgas pašvaldības pārstāvji solīja izdarīt visu, lai līdz iespējamo sankciju ieviešanai visas maznodrošināto iedzīvotāju grupas tiktu apgādātas ar bezmaksas maskām. Tika pat teiks, ka tam nepieciešamais masku apjoms ir. Tomēr, jautājums tā arī palika neatrisināts.

2
Tagi:
maska, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
Šuplinska paskaidroja interešu un sporta nodarbību ierobežojumu nozīmi
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Policija nerīkos reidus, lai "izķertu" cilvēkus bez sejas aizsargmaskām