Protesta akcija pret pārēju uz mācībām latviešu valodā 2017.gada 14. decembrī

Par krievu skolām: izšķirošā cīņa

128
(atjaunots 11:08 24.01.2018)
Jevgēņijs Leškovskis
Vai Latvijas prezidents, parlaments un Centrālā vēlēšanu komisija uzklausīs lielas valsts iedzīvotāju daļas viedokli – neīstenot reformu, ko piedāvā "melnais Kārlis"?

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Sācies uzbrukums trīs frontēs. Pirmais: nesen Krievu skolu aizstāvības štābs iesniedza Centrālajā vēlēšanu komitejā (CVK) likumprojektu par mazākumtautību skolām Latvijā. Otrais: tiesībsardze Jeļena Bačinska iesniedza Saeimā kolektīvu iesniegumu ar prasību saglabāt bilingvālo izglītību. Trešais: Latvijas Krievu kopiena, ko vada Vladimirs Sokolovs, atklātā vēstulē valsts prezidentam Raimondam Vējonim atgādināja ierosinājumu piesaistīt Venēcijas komisijas ekspertus, lai izvērtētu Izglītības ministrijas apšaubāmo reformu.

Ja referendums tiks aizliegts, sāksies tiesa

Krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieks un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kurš drīz saņems EP mandātu (viņš nomainīs Tatjanu Ždanoku) pastāstīja Sputnik, ka jaunā likumprojekta pamatā izmantotas normas, kas bija spēkā republikā 1919. gadā. Saskaņā ar jauno dokumentu, mācību valodu skolā noteiks katra konkrētā skola. Izglītības ministrijas paspārnē jāizveido Mazākumtautību skolu departaments, kas nodarbosies ar nelatviešu mācību iestādēm.

"Mūsu iniciatīvai ir vairāki mērķi. Pirmais – apturēt skolu likvidāciju kā tādu. Otrais – saglabāt skolās mācības mazākumtautībās. Trešā – nodrošināt mazākumtautību pārstāvju piedalīšanos skolas lietu plānošanā Latvijas izglītības politikā," – stāsta Miroslavs Mitrofanovs.

Štāba dalībnieki piedāvā izveidot minēto departamentu, kura direktoram būs Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieka pilnvaras, un viņa iecelšana jānodod nelatviešu izcelsmes Saeimas deputātu rokās. Un bez Padomes lēmuma (to jāveido mācību iestāžu direktoriem un skolotājiem, kā arī bērnu vecākiem) aizliegts slēgt jebkuru mazākumtautību skolu.

"Tagad, kad esam iesnieguši dokumentus, CVK ir mēnesis pārdomām – pieņemt dokumentu vai ne. Iespējami trīs varianti. Pirmais: CVK visu apstiprinās no juridiskā viedokļa, un tiks ierosināts referenduma sākuma mehānisms – parakstu vākšana "par krievu skolām". Otrais – CVK var palūgt mūs kaut ko precizēt un labot. Trešais – aizliegt referenduma organizāciju. Pēdējā gadījumā mēs tiesāsimies.

Patlaban notiek sekojošais. Mēs aizsargājam bērnu tiesības mācīties dzimtajā valodā, taču dzirdam: Štāba prasības neatbilstot Satversmes preambulai. Taču 1919. gada likums stājās spēkā, kad nebija vēl nekādas Satversmes. Ja atgriežamies pie Latvijas likumdošanas pirmsākumiem, diezin vai cilvēks, pie vesela saprāta būdams, var teikt, ka 1919. gada likums, ko apstiprināja jaunās Republikas dibinātāji, neatbilst Konstitūcijai. Tātad mūsu darbības ir loģiskas un pareizas," – uzsvēra Mitrofanovs.

Jaunā reforma ir ārprāts

Iepriekš tiesībsardze Jeļena Bačinska iesniedza Saeimā "kolektīvu iesniegumu", kurā pieprasa, lai IZM ievērotu 2005. gadā pieņemto tiesas lēmumu, un Saeima saglabātu bilingvālās izglītības modeli valstī.

"Pašlaik es nesaskatu nekādas iespējas, kas ļautu atcelt 2004. gada reformas rezultātus un atgriezt mācības mazākumtautību skolās tikai dzimtajā valodā (ko es viennozīmīgi atbalstu). Diemžēl nākas rēķināties ar tās reformas rezultātiem. Un es neticu, ka Krievu skolu aizsardzības štāba dalībniekiem (kurus cienu no visas sirds) izdosies sarīkot referendumu un savākt 150 000 parakstu, bet pēc tam politiķi pēkšņi piekritīs pieņemt aktīvistu ierosināto likumprojektu," – paskaidroja Jeļena Bačinska.

Viņa līdz ar citiem iniciatīvas dalībniekiem prasa, lai politiķi neaizmirstu Satversmes tiesas lēmumu (no 2005. gada 13. maija), kurā minēta bilingvālās apmācības metode mazākumtautību skolās un nostiprinātas "mācību valodu proporcijas". Tiesas lēmums bija "galīgs un nepārsūdzams".

Vēl vairāk, 2005. gadā pieņemtajā tiesas lēmumā ir ļoti svarīgs punkts: Šadurska vadītajai ministrijai ir jāizstrādā principiāli jauns mehānisms skolu izglītības kvalitātes vērtēšanai. Satversmes tiesa savā spriedumā norāda: "Var rasties tāda situācija, ka jebkuras izglītības sistēmā ieviestās pārmaiņas nesasniedz savu mērķi un izglītošanas process zaudē jēgu."

"Kā zināms, šāds mehānisms neparādījās. Tātad mēs nevaram runāt ne par 2004. gada reformas rezultātiem, ne arī sākt jaunu. Tāpēc mēs prasām saglabāt Latvijā bilingvālo izglītību un izstrādāt mehānismu tās kvalitātes novērtēšanai," – uzsvēra Jeļena Bačinska.

Vai prezidentam vispār ir kaut kādas tiesības

Par savu iniciatīvu pastāstīja arī Latvijas Krievu kopienas vadītājs Vladimirs Sokolovs. Nesen viņš nosūtīja prezidentam Raimondam Vējonim atklātu vēstuli, kurā norādīja, ka valsts vadītājam ir tiesības paziņot par Šadurska ierosinātās reformas likumprojekta starptautisko ekspertīzi Venēcijas komisijā (oficiālais nosaukums — Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku). Taču nekāda atbilde netika saņemta.

Iepriekš, kā zināms, tieši pēc Venēcijas komisijas ekspertīzes tika apturēts līdzīgs likums Ukrainā – par mācībām tikai ukraiņu valodā valsts skolās.

"Faktiski, Šadurska reforma paredz vidējās izglītības krievu valodā aizliegumu, kas netiks attiecināts uz dzimtās valodas un kultūras mācību valodām. Tas neatbilst ne valsts starptautiskajām saistībām, ne Satversmes preambulai, kurā, neskatoties ne uz ko, nostiprināta cieņa pret mazākumtautībām. Tāpēc, un tas ir ne tikai mans viedoklis vien, Šadurska likumprojekts ir jānovērtē starptautiskā līmenī. Jā, ne jau kuram katram ir tiesības vērsties pie Venēcijas komisijas ekspertiem, taču parlaments un prezidents to var darīt.

Cits jautājums, vai Raimondam Vējonim pietiks gribasspēka spert tādu soli pašreizējā politiskajā situācijā? Atgādināšu, ka prezidents stāv pāri jebkuru partiju interesēm, viņš pārstāv visas tautas gribu. Un Latvijas tauta – tie ir arī krievu cilvēki," – saka Vladimirs Sokolovs.

Turklāt ir nepieļaujami pieņemt tādus likumus, kā iesaka Šadurskis, tagad – pirms Saeimas vēlēšanām. Jo visu, kas tiks pieņemts tagad, nāksies izstrēbt jaunā sasaukuma politiķiem. Tas pats notika 1998. gadā. Toreiz, īsi pirms Saeimas vēlēšanām, pieņēma likumu par to, ka 2004. gadā visās skolās tiks ieviesta latviešu mācību valoda, un pēc tam jaunā sasaukuma politiķi sāka domāt: ko tagad iesākt? Tad cēlās protesta vilnis – izveidojās Krievu skolu aizsardzības štābs.

"Pašlaik notiek ļoti nelabs rimeiks tam, kas notika 1998. gadā – pirms 20 gadiem. Starp citu, es 1998. gadā, pirms tika pieņemts minētais likums, organizēju dažādas konferences, diskusijas un tā tālāk – lai nepieļautu bīstamu politisko soli. Taču diemžēl tolaik daudzi mani neuzklausīja, tostarp arī politiķi. un rezultāts jums jau ir zināms," – atzīmēja Vladimirs Sokolovs.

128
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (69)
Pēc temata
Šadurskis: mītiņu pret izglītības reformu iedvesmojusi Krievijas propaganda
Skolu reforma liks latviešu bērniem sākt runāt krieviski
Latviskuma stiprināšana vai fašisms – Rīgas mērs par izglītības reformu
Izglītības reforma: Daugavpils nebaidās, Rēzekne baidās
Skolu reformas atcelšanas iniciatīvas autoru nosauca par "prokrievisku"