Rīga

Bez Krievijas kravām tūkstošiem ostu un LDz darbinieku varētu palikt uz ielas

162
(atjaunots 08:08 19.01.2018)
Latvijas ostas un dzelzceļš šogad varētu atlaist desmitiem tūkstošu darbinieku dēļ tranzītkravu apjomu krišanās, uzskata eksperti.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Kravu plūsmas samazināšanās no Krievijas turpināsies arī šogad, darbu varētu zaudēt desmitiem tūkstošu Latvijas tranzīta nozares darbinieku, uzskata eksperti. Cerības paliek vien uz Baltkrieviju, vēsta LTV7 krievu apraide raidījumā "Dzīve šodien".

Krievijas tranzītkravu plūsmas samazināšanās apstākļos konteineri no Ķīnas nepalīdzēs — pārāk mazi apjomi, Latvijai ir jārada labus nosacījumus Baltkrievijas eksportētājiem, uzskata nozares eksperti.

"Domāju, Latvijas oficiālajām personām, dzelzceļniekiem un ostu darbiniekiem ir jāstrādā tieši Baltkrievijas virzienā, lai vismaz šo virzienu atstātu, un izdarīt visu iespējamo, lai mēs varētu sniegt konkurētspējīgus tarifus Baltkrievijas kravu pārkraušanai. Un lai mums būtu stingri argumenti pret Krievijas argumentiem," paziņoja Tālis Linkaitis, Starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis.

Baltijas valstis zaudējušas ievērojamu kravu apjomu Krievijas ieceru dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļu caurlaides spējas. Krievija novirzījusi no Baltijas ostām naftu un lielāko daļu savu naftas produktu uz savām ostām Ustjlugā un Primorskā. Šobrīd Latvijas ostās tiek pārkrauts pietiekami liels ogļu apjoms, kā arī neliels Krievijas graudu, koka šķeldu, lopbarības raugu, ķīmisko kravu un minerālvielu daudzums. Latvija, Lietuva un Igaunija meklē citas kravas, kuras varētu kompensēt ievērojamu peļņas krišanos. Viens no variantiem — kravu tranzīts no Āzijas valstīm, it sevišķi no Ķīnas "Jaunā zīda ceļa" projekta ietvaros.

Ostas un dzelzceļš sāks atlaist darbiniekus

Pēc Tāļa Linkaiša domām, lai noturētu Latvijas tranzītu virs ūdens, nepieciešama kravu plūsmas diversifikācija. Jāsamazina tranzīta koridora izdevumi un, iespējams, investīciju programmas.

Taču jau ir skaidrs, ka preču apgrozījuma samazināšanās Rīgas un it sevišķi Ventspils ostā draud daudziem darbiniekiem ar darba zaudēšanu. Termināli, kuri strādā uz naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu pārkraušanas, turpmāk varētu izrādīties nepieprasīti.

"Tāpat es redzu, ka, tā kā preču apgrozījums samazināsies uz dzelzceļa, būs nepieciešamība samazināt darbinieku skaitu arī uz dzelzceļa," uzskata Linkaitis.

Patiesībā Ventspilī tas jau notiek, pastāstīja kompānijas Baltijas ekspresis arodbiedrības priekšsēdētājs Linards Gulbis. Dzelzceļa darbinieki zaudē darbu dēļ darbinieku skaita samazināšanas un optimizācijas. Kopumā tranzīta nozarē nodarbināti 75 tūkstoši cilvēku.

"Darbu var zaudēt ne vien dzelzceļnieki, bet visas nozares darbinieki, un to skaits var būt mērāms desmitos tūkstošos," uzskata Gulbis.

Viņš atgādināja, ka no janvāra palielinājās maksa par infrastruktūru un Latvijas dzelzceļš kļuva par visdārgāko Eiropā. Papildus tam pacēlās akcīzes nodoklis. Turklāt, sākot ar martu, pārvadātājiem ir jāmaksā par apkalpošanas vietām.

"Šobrīd notiek darba devēju cīņa, un mēs to redzam, par katru kravas tonnu! Jo konkurence nozarē ir ļoti nopietna. Un šādā situācijā pacelt cenas — tajā vienkārši nav nekādas loģikas un tam nav paskaidrojuma," uzskata Gulbis.

Autopārvadātājiem nepietiek darbinieku

Latvijas autopārvadātāju problēma ir pretēja: darbinieku, un tieši vadītāju, ārkārtīgi trūkst, pastāstīja autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

"Mums klāsies tāpat, kā citām valstīm, kaimiņiem — lietuviešiem, poļiem, piesaistīt vadītājus no citām valstīm, tā saucamajām trešajām valstīm. Un te, protams, uzvarēs tas, kurš izveidos labvēlīgākus nosacījumus tādiem vadītājiem. Kur būs labāki nosacījumi, tur arī ies tādi vadītāji," uzskata Trēziņš.

Tāpat viņš atzīmēja ļoti lielu konkurenci autopārvadājumu nozarē — it sevišķi ar Lietuvu un Poliju.

"piemēram, poļiem ir 250 tūkstoši mašīnu starptautiskajos pārvadājumos, savukārt mums tikai 15 tūkstoši," piebilda Trēziņš.

Problēmas autopārvadātājiem liek klāt degvielas sadārdzināšanās Latvijā.

Tomēr uz šī gada perspektīvām autopārvadātāji raugās optimistiski. Asociācijā Latvijas auto saka: iepriekšējo gadu pabeidzām normāli, pat ar plusu, salīdzinot ar 2016. gadu, un plānojam saglabāt potenciālu.    

162
Pēc temata
Būt vai nebūt tranzītam: Latvija meklē 95 miljonus dzelzceļam
Latvija ir sapratusi, ka Krievija pilda solījumus samazināt tranzītu
Antāne par Latvijas tranzītu: nākamgad būs vēl sliktāk
Lemešonoks: katrs vagons no Krievijas atgādina par Latvijas tranzīta agoniju
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, foto no arhīva

Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā

8
(atjaunots 15:22 10.08.2020)
Krievijas zivju konservu ražotāji Kaļiņingradas apgabalā īsā laika posmā izdarīja to, ko Latvija sasniedza mērojot ļoti ilgu ceļu. Babris atzina, ka Krievijas šprotes nav sliktākas par Latvijā ražotajām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

 Дегустация шпрот на рыбоконсервном заводе Brīvais Vilnis в Салацгриве.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

8
Tagi:
šprotes, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Latvijas vēstnieks Krievijā sūdzas par "šprotu stereotipu"