Rīga

Bez Krievijas kravām tūkstošiem ostu un LDz darbinieku varētu palikt uz ielas

164
(atjaunots 08:08 19.01.2018)
Latvijas ostas un dzelzceļš šogad varētu atlaist desmitiem tūkstošu darbinieku dēļ tranzītkravu apjomu krišanās, uzskata eksperti.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Kravu plūsmas samazināšanās no Krievijas turpināsies arī šogad, darbu varētu zaudēt desmitiem tūkstošu Latvijas tranzīta nozares darbinieku, uzskata eksperti. Cerības paliek vien uz Baltkrieviju, vēsta LTV7 krievu apraide raidījumā "Dzīve šodien".

Krievijas tranzītkravu plūsmas samazināšanās apstākļos konteineri no Ķīnas nepalīdzēs — pārāk mazi apjomi, Latvijai ir jārada labus nosacījumus Baltkrievijas eksportētājiem, uzskata nozares eksperti.

"Domāju, Latvijas oficiālajām personām, dzelzceļniekiem un ostu darbiniekiem ir jāstrādā tieši Baltkrievijas virzienā, lai vismaz šo virzienu atstātu, un izdarīt visu iespējamo, lai mēs varētu sniegt konkurētspējīgus tarifus Baltkrievijas kravu pārkraušanai. Un lai mums būtu stingri argumenti pret Krievijas argumentiem," paziņoja Tālis Linkaitis, Starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis.

Baltijas valstis zaudējušas ievērojamu kravu apjomu Krievijas ieceru dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļu caurlaides spējas. Krievija novirzījusi no Baltijas ostām naftu un lielāko daļu savu naftas produktu uz savām ostām Ustjlugā un Primorskā. Šobrīd Latvijas ostās tiek pārkrauts pietiekami liels ogļu apjoms, kā arī neliels Krievijas graudu, koka šķeldu, lopbarības raugu, ķīmisko kravu un minerālvielu daudzums. Latvija, Lietuva un Igaunija meklē citas kravas, kuras varētu kompensēt ievērojamu peļņas krišanos. Viens no variantiem — kravu tranzīts no Āzijas valstīm, it sevišķi no Ķīnas "Jaunā zīda ceļa" projekta ietvaros.

Ostas un dzelzceļš sāks atlaist darbiniekus

Pēc Tāļa Linkaiša domām, lai noturētu Latvijas tranzītu virs ūdens, nepieciešama kravu plūsmas diversifikācija. Jāsamazina tranzīta koridora izdevumi un, iespējams, investīciju programmas.

Taču jau ir skaidrs, ka preču apgrozījuma samazināšanās Rīgas un it sevišķi Ventspils ostā draud daudziem darbiniekiem ar darba zaudēšanu. Termināli, kuri strādā uz naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu pārkraušanas, turpmāk varētu izrādīties nepieprasīti.

"Tāpat es redzu, ka, tā kā preču apgrozījums samazināsies uz dzelzceļa, būs nepieciešamība samazināt darbinieku skaitu arī uz dzelzceļa," uzskata Linkaitis.

Patiesībā Ventspilī tas jau notiek, pastāstīja kompānijas Baltijas ekspresis arodbiedrības priekšsēdētājs Linards Gulbis. Dzelzceļa darbinieki zaudē darbu dēļ darbinieku skaita samazināšanas un optimizācijas. Kopumā tranzīta nozarē nodarbināti 75 tūkstoši cilvēku.

"Darbu var zaudēt ne vien dzelzceļnieki, bet visas nozares darbinieki, un to skaits var būt mērāms desmitos tūkstošos," uzskata Gulbis.

Viņš atgādināja, ka no janvāra palielinājās maksa par infrastruktūru un Latvijas dzelzceļš kļuva par visdārgāko Eiropā. Papildus tam pacēlās akcīzes nodoklis. Turklāt, sākot ar martu, pārvadātājiem ir jāmaksā par apkalpošanas vietām.

"Šobrīd notiek darba devēju cīņa, un mēs to redzam, par katru kravas tonnu! Jo konkurence nozarē ir ļoti nopietna. Un šādā situācijā pacelt cenas — tajā vienkārši nav nekādas loģikas un tam nav paskaidrojuma," uzskata Gulbis.

Autopārvadātājiem nepietiek darbinieku

Latvijas autopārvadātāju problēma ir pretēja: darbinieku, un tieši vadītāju, ārkārtīgi trūkst, pastāstīja autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

"Mums klāsies tāpat, kā citām valstīm, kaimiņiem — lietuviešiem, poļiem, piesaistīt vadītājus no citām valstīm, tā saucamajām trešajām valstīm. Un te, protams, uzvarēs tas, kurš izveidos labvēlīgākus nosacījumus tādiem vadītājiem. Kur būs labāki nosacījumi, tur arī ies tādi vadītāji," uzskata Trēziņš.

Tāpat viņš atzīmēja ļoti lielu konkurenci autopārvadājumu nozarē — it sevišķi ar Lietuvu un Poliju.

"piemēram, poļiem ir 250 tūkstoši mašīnu starptautiskajos pārvadājumos, savukārt mums tikai 15 tūkstoši," piebilda Trēziņš.

Problēmas autopārvadātājiem liek klāt degvielas sadārdzināšanās Latvijā.

Tomēr uz šī gada perspektīvām autopārvadātāji raugās optimistiski. Asociācijā Latvijas auto saka: iepriekšējo gadu pabeidzām normāli, pat ar plusu, salīdzinot ar 2016. gadu, un plānojam saglabāt potenciālu.    

164
Pēc temata
Būt vai nebūt tranzītam: Latvija meklē 95 miljonus dzelzceļam
Latvija ir sapratusi, ka Krievija pilda solījumus samazināt tranzītu
Antāne par Latvijas tranzītu: nākamgad būs vēl sliktāk
Lemešonoks: katrs vagons no Krievijas atgādina par Latvijas tranzīta agoniju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

8
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

8
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

15
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

15
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde