Bēgļi sāk atgriezties Latvijā

© Алехандро Мартинес ВелесАлехандро Мартинес Велес, Испания. Беженцы в Белграде
Алехандро Мартинес Велес, Испания. Беженцы в Белграде - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Daudzi migranti, kuri Latvijā ieguva bēgļa statusu, centās iekārtoties ekonomiski attīstītākās valstīs, taču pašlaik izveidojusies viņu atgriešanās tendence.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. ES programmas ietvaros Latvijā uzņemtie bēgļi, kuri izbrauca no Baltijas valsts, sāk atgriezties atpakaļ, pastāstīja organizācijas "Patvērums "Drošā māja" vadītāja Sandra Zalcmane, vēsta rus.tvnet.lv.

Беженцы в Европе, архивное фото - Sputnik Latvija
Ungārijas premjerministrs nosaucis bēgļus par "musulmaņu iebrucējiem"

Šī gada sākumā organizācija sniedza pakalpojumus 97 bēgļiem, 37 no kuriem nedzīvo bēgļu centrā "Mucenieki". Šo 37 cilvēku vidū ir desmit ģimenes, 16 nepilngadīgo. Skolā iet 14 bērni, bērnu dārzos divi, savukārt vēl pieci stāv rindā. Darbs ir tikai četriem cilvēkiem. Deviņi cilvēki mācās latviešu valodu vai arī tuvākajā laikā dosies uz kursiem, savukārt septiņi cilvēki plāno iegūt citu izglītību.

Divas ģimenes no desmit nedzīvojošajām "Muceniekos" ieradās Latvijā ES pārvietošanas programmas ietvaros. Viena no ģimenēm no sākuma aizbrauca no valsts, taču pēc tam atgriezās.

ES pārvietošanas programmas ietvaros Latvija uzņēmusi 380 cilvēkus no 531 kvotas, taču vairums no viņiem, jeb 313 cilvēki, pārvācās uz Zviedriju vai Vāciju.

Bēgļu uzņemšanas programmas realizācijai kopumā iztērēti 10,5 miljoni eiro, no kuriem 7,1 miljonu sastāda valsts budžeta finansējums, savukārt 3,3 miljonus ES fondu finansējums. Izdevumi no ES fondiem tiek kompensēti tikai tad, kad uz Latviju persona tika pārvietota no ES vai Turcijas. Ja ārzemnieks iekļūst Latvijā patstāvīgi, piemēram, nelegāli šķērsojot austrumu robežu, viņa uzturēšanu nākas apmaksāt no valsts budžeta.

Alehandro Martiness Veless, Spānija. Bēgļi Belgradā - Sputnik Latvija
Berlingske: eksperts bēgļu jautājumos iesaka Eiropai slēgt robežas

Septembra beigās formāli beidzās 160 tūkstošu nelegālo migrantu no Itālijas un Grieķijas izmitināšanas starp ES valstīm pirmās programmas termiņš pēc kvotu principa. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt tikai 29 tūkstošus migrantu, tas ir mazāk nekā 20% no kopējā bēgļu skaita, ko paredzēts pārvietot.

Eiropas Komisija piedāvāja jaunu sadalīšanas shēmu Eiropas Savienības valstīs ne mazāk kā 50 tūkstošiem bēgļu no Turcijas, Jordānijas, Libānas, Lībijas, Ēģiptes, Nigērijas, Sudānas, Čadas un Etiopijas divu gadu laikā. Pārvietošanas spēku atbalstam Eiropas Komisija piešķirs 500 miljonus eiro. Taču virkne ES valstu, tostarp, Latvija, neatbalstīja šo piedāvājumu.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru oktobra vidū paziņoja, ka Baltijas valsts nevar pieņemt papildus bēgļu skaitu.

Ziņu lente
0