Nodokļu aprēķināšana

Nodokļu reforma kārtējais veids aptīrīt latviešus

212
(atjaunots 08:11 11.01.2018)
Kā tikt skaidrībā jaunieviesumos, kurus atnesusi nodokļu reforma, kādus bonusus latvieši varēs saņemt pateicoties jaunajiem likumiem, un ko no tā iegūs valsts.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā spēkā stājusies jauna nodokļu likumdošana, kurai, pēc valdības apgalvojumiem, ir jānoved pie vairākuma strādājošo iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un jāpaaugstina parasto latviešu dzīves līmeni.

Piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tieši paziņoja, ka uzskata nodokļu reformu par vienu no labākajām un visvērienīgākajām dāvanām valsts simtgadē, un neapmulstot nosauca nodokļu jaunieviesumus par "vēsturisku soli pretī stiprākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij".

Taču pastāv viedoklis, ka, neskatoties uz galveno paziņoto reformas mērķi — sociālās nevienlīdzības mazināšana, nekāds vēsturisks solis netiks sperts un plaisa starp bagātiem un trūcīgiem latviešiem nesamazināsies, tādēļ jautājums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju vairākuma dzīvi turpina palikt aktuāls.

Kas ir neapliekamais minimums?

Viens no jaunieviesumiem ir ar nodokli neapliekamā diferencētā ienākumu minimuma palielināšana. Tātad, ja pērnajā gadā tas sastādīja no 60 līdz 115 eiro mēnesī, tad sākot ar šo gadu tas tiks paaugstināts līdz 200 eiro, taču ne visiem, kādam tas var būt mazāks, vai arī tā nebūs vispār.

"Neapliekamais minimums 200 eiro tiks piemērots tām personām, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas nepārsniegs 440 eiro. Ja šie ienākumi ir augstāki, tad neapliekamais minimums sāks samazināties, un kad ienākumi sasniegs 1000 eiro, tad diferencētais minimums būs vienāds ar nulli," pastāstīja ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

Tāpat eksperte atzīmēja, ka jēdziens "ienākumi" ietver sevī ne vien algu, bet arī valsts vai pašvaldības pabalstus, kā arī slimības lapas un visus ienākumus no nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvokļa vai mašīnas pārdošanas.

"Piemēram, cilvēks saņem minimālo algu 430 eiro apmērā un bērna pabalstu — 11,65, kas summā sanāk nedaudz vairāk par 440 eiro, attiecīgi neapliekamā minimuma 200 eiro apmērā vairs nebūs. Cits gadījums: cilvēkam 2017. gadā minimālā alga bija 380 eiro, un viņš pārdeva dzīvokli par 10 tūkstošiem eiro. Ienākumi, kuri saņemti no dzīvokļa pārdošanas, un šī pilsoņa gada ienākumi summējas, un pēc tam iegūtā summa dalās ar 12 mēnešiem — vidējie mēneša ienākumi būs lielāki par 440 eiro, kas atkal ietekmēs neapliekamo minimumu," paskaidroja Zaiceva.

Kurš kuram ir parādā

Pēc ekonomista domām, termina "minimālais mēneša neapliekamais minimums" izsvītrošana no likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli un diferencētā prognozētā nepaliekamā minimuma ieviešana nopietni ietekmējusi grāmatvežu darbu, kuri šobrīd ir spiesti mainīt programmas, kuras aprēķina algas, vai arī algas nākas skaitīt pašiem.

Zaiceva pastāstīja, ka diferencētā neapliekamā minimuma problēma ir arī tāda, ka tas tiek aprēķināts no cilvēka ienākumiem, kurus viņš saņēmis iepriekšējā gadā, kas var novest gan pie nodokļu pārmaksas, kurus Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) būs jāatgriež, tā arī pie atgriezeniskas situācijas, kad cilvēks pats izrādīsies parādnieka lomā.

"Ja darbiniekam līdz pērnā gada septembrim alga bija attiecīgi maza, tad viņam būs pietiekami liels neapliekamais minimums. Taču, ja esošajā gadā algu pacels, vai cilvēkam parādīsies papildus ienākumu avots, tad varētu rasties nodokļu parāds, un valsts obligāti palūgs atlīdzināt šo naudu," rezumēja eksperte.

Nedrīkst aizmirst par nodokļu grāmatiņu

Tāpat nodokļu reforma iekļauj sevī dažādu iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes: agrāk visi strādājošie latvieši maksāja 23%, savukārt no 2018. gada ienākumu nodokļa apmērs būs atkarīgs no algas apmēra.

Ar algu līdz 1 667 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas ienākumu nodokļa likme sastādīs 20%, no 1 667 eiro līdz 4 583 eiro — 25%, personām, kuru alga pārsniedz 4 583 eiro mēnesī, likme būs 31,4%.

Zaiceva atzīmē, ka lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ienākumu nodoklis sastādīs 20%, jo, saskaņā ar statistiku, gandrīz 90% cilvēku valstī saņem algu līdz 1 500 eiro. Varētu likties, ka no nodokļu likmes samazināšanas latviešu vairākuma ienākumiem vajadzētu palielināties, taču eksperte paziņoja, ka pazemināta ienākumu nodokļa likme ne vienmēr tiek piemērota algām, kas zemākas par 1 667 eiro.

"Ja cilvēks strādā bez nodokļu grāmatiņas, tad neatkarīgi no viņa algas viņa ienākumi tiks aplikti ar 23% nodokļu likmi, turklāt, viņam vispār nebūs neapliekamā minimuma. Tādēļ obligāti jākontrolē, kur atrodas jūsu nodokļu grāmatiņa, un, nomainot darba vietu, neaizmirst ieiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atvērt savu profilu un iesniegt savas nodokļu grāmatiņas datus. Neviens to nedarīs jūsu vietā," uzsvēra Zaiceva.

Kas izrādīsies ieguvējs

Ekonomiste pastāstīja, ka pirms nodokļu reformas nodokļu grāmatiņas trūkums arī ietekmēja ienākumu apjomu, taču, ja 2017. gadā minimālais neapliekamais minimums sastādīja 60 eiro, un pārmaksātais nodoklis no šīs summas bija vien 13,80 eiro, tad tagad nodokļa likme palielinājusies no 20% uz 23%, savukārt neapliekamais minimums var būt gan 100, gan 200 eiro, kas noteikti ietekmēs nodokļa summu.

Pēc Zaicevas domām, dēļ šīm niansēm gala rezultāts no nodokļu reformas Latvijas iedzīvotāju vairākumam varētu būt nekāds.

"Es domāju, ka kopumā iedzīvotāju ienākumos nekas īpaši nemainīsies. Daudzi iedzīvotāji nepamanīs krasu savu ienākumu palielināšanos. Pēc maniem aprēķiniem, ja ņem bruto algu 1000 eiro, tad pēc nodokļu nomaksas cilvēks saņems vien kaut kur par 5-7 eiro vairāk. Jā, protams, plus ir, un tas ir labāk, nekā nekas, taču kopumā ievērojamu  ieguvumu latvieši neizjutīs," atzīmēja eksperte.

Toties valsts, pēc eksperta domām, tieši otrādi, var izrādīties ieguvēja no nodokļu sistēmas reformas, jo, spriežot pēc visa, visā valstī kopumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs augstāks.

Rezumējot, izskatās, ka varas iestādes uzstādījušas mērķi kārtējo reizi ielīst latviešu kabatās un izkratīt no tām visu iespējamo, kas sarunu kontekstā par gaidāmo Eiropas Savienības dotāciju samazināšanu izskatās pietiekami loģiski.    

212
Pēc temata
Vilks: gaidāmās nodokļu izmaiņas nevajadzētu saukt par reformām
Uldis Rutkaste: esam zaudējuši nodokļu reformas mērķi
Viļums par nodokļu reformu: putra jau ir piedegusi
Latvieši uzskata, ka varas iestādes nepareizi tērē nodokļu līdzekļus
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

31
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

31
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

29
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
29
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu