Nodokļu aprēķināšana

Nodokļu reforma kārtējais veids aptīrīt latviešus

205
(atjaunots 08:11 11.01.2018)
Kā tikt skaidrībā jaunieviesumos, kurus atnesusi nodokļu reforma, kādus bonusus latvieši varēs saņemt pateicoties jaunajiem likumiem, un ko no tā iegūs valsts.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā spēkā stājusies jauna nodokļu likumdošana, kurai, pēc valdības apgalvojumiem, ir jānoved pie vairākuma strādājošo iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un jāpaaugstina parasto latviešu dzīves līmeni.

Piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tieši paziņoja, ka uzskata nodokļu reformu par vienu no labākajām un visvērienīgākajām dāvanām valsts simtgadē, un neapmulstot nosauca nodokļu jaunieviesumus par "vēsturisku soli pretī stiprākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij".

Taču pastāv viedoklis, ka, neskatoties uz galveno paziņoto reformas mērķi — sociālās nevienlīdzības mazināšana, nekāds vēsturisks solis netiks sperts un plaisa starp bagātiem un trūcīgiem latviešiem nesamazināsies, tādēļ jautājums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju vairākuma dzīvi turpina palikt aktuāls.

Kas ir neapliekamais minimums?

Viens no jaunieviesumiem ir ar nodokli neapliekamā diferencētā ienākumu minimuma palielināšana. Tātad, ja pērnajā gadā tas sastādīja no 60 līdz 115 eiro mēnesī, tad sākot ar šo gadu tas tiks paaugstināts līdz 200 eiro, taču ne visiem, kādam tas var būt mazāks, vai arī tā nebūs vispār.

"Neapliekamais minimums 200 eiro tiks piemērots tām personām, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas nepārsniegs 440 eiro. Ja šie ienākumi ir augstāki, tad neapliekamais minimums sāks samazināties, un kad ienākumi sasniegs 1000 eiro, tad diferencētais minimums būs vienāds ar nulli," pastāstīja ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

Tāpat eksperte atzīmēja, ka jēdziens "ienākumi" ietver sevī ne vien algu, bet arī valsts vai pašvaldības pabalstus, kā arī slimības lapas un visus ienākumus no nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvokļa vai mašīnas pārdošanas.

"Piemēram, cilvēks saņem minimālo algu 430 eiro apmērā un bērna pabalstu — 11,65, kas summā sanāk nedaudz vairāk par 440 eiro, attiecīgi neapliekamā minimuma 200 eiro apmērā vairs nebūs. Cits gadījums: cilvēkam 2017. gadā minimālā alga bija 380 eiro, un viņš pārdeva dzīvokli par 10 tūkstošiem eiro. Ienākumi, kuri saņemti no dzīvokļa pārdošanas, un šī pilsoņa gada ienākumi summējas, un pēc tam iegūtā summa dalās ar 12 mēnešiem — vidējie mēneša ienākumi būs lielāki par 440 eiro, kas atkal ietekmēs neapliekamo minimumu," paskaidroja Zaiceva.

Kurš kuram ir parādā

Pēc ekonomista domām, termina "minimālais mēneša neapliekamais minimums" izsvītrošana no likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli un diferencētā prognozētā nepaliekamā minimuma ieviešana nopietni ietekmējusi grāmatvežu darbu, kuri šobrīd ir spiesti mainīt programmas, kuras aprēķina algas, vai arī algas nākas skaitīt pašiem.

Zaiceva pastāstīja, ka diferencētā neapliekamā minimuma problēma ir arī tāda, ka tas tiek aprēķināts no cilvēka ienākumiem, kurus viņš saņēmis iepriekšējā gadā, kas var novest gan pie nodokļu pārmaksas, kurus Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) būs jāatgriež, tā arī pie atgriezeniskas situācijas, kad cilvēks pats izrādīsies parādnieka lomā.

"Ja darbiniekam līdz pērnā gada septembrim alga bija attiecīgi maza, tad viņam būs pietiekami liels neapliekamais minimums. Taču, ja esošajā gadā algu pacels, vai cilvēkam parādīsies papildus ienākumu avots, tad varētu rasties nodokļu parāds, un valsts obligāti palūgs atlīdzināt šo naudu," rezumēja eksperte.

Nedrīkst aizmirst par nodokļu grāmatiņu

Tāpat nodokļu reforma iekļauj sevī dažādu iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes: agrāk visi strādājošie latvieši maksāja 23%, savukārt no 2018. gada ienākumu nodokļa apmērs būs atkarīgs no algas apmēra.

Ar algu līdz 1 667 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas ienākumu nodokļa likme sastādīs 20%, no 1 667 eiro līdz 4 583 eiro — 25%, personām, kuru alga pārsniedz 4 583 eiro mēnesī, likme būs 31,4%.

Zaiceva atzīmē, ka lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ienākumu nodoklis sastādīs 20%, jo, saskaņā ar statistiku, gandrīz 90% cilvēku valstī saņem algu līdz 1 500 eiro. Varētu likties, ka no nodokļu likmes samazināšanas latviešu vairākuma ienākumiem vajadzētu palielināties, taču eksperte paziņoja, ka pazemināta ienākumu nodokļa likme ne vienmēr tiek piemērota algām, kas zemākas par 1 667 eiro.

"Ja cilvēks strādā bez nodokļu grāmatiņas, tad neatkarīgi no viņa algas viņa ienākumi tiks aplikti ar 23% nodokļu likmi, turklāt, viņam vispār nebūs neapliekamā minimuma. Tādēļ obligāti jākontrolē, kur atrodas jūsu nodokļu grāmatiņa, un, nomainot darba vietu, neaizmirst ieiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atvērt savu profilu un iesniegt savas nodokļu grāmatiņas datus. Neviens to nedarīs jūsu vietā," uzsvēra Zaiceva.

Kas izrādīsies ieguvējs

Ekonomiste pastāstīja, ka pirms nodokļu reformas nodokļu grāmatiņas trūkums arī ietekmēja ienākumu apjomu, taču, ja 2017. gadā minimālais neapliekamais minimums sastādīja 60 eiro, un pārmaksātais nodoklis no šīs summas bija vien 13,80 eiro, tad tagad nodokļa likme palielinājusies no 20% uz 23%, savukārt neapliekamais minimums var būt gan 100, gan 200 eiro, kas noteikti ietekmēs nodokļa summu.

Pēc Zaicevas domām, dēļ šīm niansēm gala rezultāts no nodokļu reformas Latvijas iedzīvotāju vairākumam varētu būt nekāds.

"Es domāju, ka kopumā iedzīvotāju ienākumos nekas īpaši nemainīsies. Daudzi iedzīvotāji nepamanīs krasu savu ienākumu palielināšanos. Pēc maniem aprēķiniem, ja ņem bruto algu 1000 eiro, tad pēc nodokļu nomaksas cilvēks saņems vien kaut kur par 5-7 eiro vairāk. Jā, protams, plus ir, un tas ir labāk, nekā nekas, taču kopumā ievērojamu  ieguvumu latvieši neizjutīs," atzīmēja eksperte.

Toties valsts, pēc eksperta domām, tieši otrādi, var izrādīties ieguvēja no nodokļu sistēmas reformas, jo, spriežot pēc visa, visā valstī kopumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs augstāks.

Rezumējot, izskatās, ka varas iestādes uzstādījušas mērķi kārtējo reizi ielīst latviešu kabatās un izkratīt no tām visu iespējamo, kas sarunu kontekstā par gaidāmo Eiropas Savienības dotāciju samazināšanu izskatās pietiekami loģiski.    

205
Pēc temata
Vilks: gaidāmās nodokļu izmaiņas nevajadzētu saukt par reformām
Uldis Rutkaste: esam zaudējuši nodokļu reformas mērķi
Viļums par nodokļu reformu: putra jau ir piedegusi
Latvieši uzskata, ka varas iestādes nepareizi tērē nodokļu līdzekļus
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

3
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

3
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

30
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
30
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta