Nodokļu aprēķināšana

Nodokļu reforma kārtējais veids aptīrīt latviešus

208
(atjaunots 08:11 11.01.2018)
Kā tikt skaidrībā jaunieviesumos, kurus atnesusi nodokļu reforma, kādus bonusus latvieši varēs saņemt pateicoties jaunajiem likumiem, un ko no tā iegūs valsts.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā spēkā stājusies jauna nodokļu likumdošana, kurai, pēc valdības apgalvojumiem, ir jānoved pie vairākuma strādājošo iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un jāpaaugstina parasto latviešu dzīves līmeni.

Piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tieši paziņoja, ka uzskata nodokļu reformu par vienu no labākajām un visvērienīgākajām dāvanām valsts simtgadē, un neapmulstot nosauca nodokļu jaunieviesumus par "vēsturisku soli pretī stiprākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij".

Taču pastāv viedoklis, ka, neskatoties uz galveno paziņoto reformas mērķi — sociālās nevienlīdzības mazināšana, nekāds vēsturisks solis netiks sperts un plaisa starp bagātiem un trūcīgiem latviešiem nesamazināsies, tādēļ jautājums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju vairākuma dzīvi turpina palikt aktuāls.

Kas ir neapliekamais minimums?

Viens no jaunieviesumiem ir ar nodokli neapliekamā diferencētā ienākumu minimuma palielināšana. Tātad, ja pērnajā gadā tas sastādīja no 60 līdz 115 eiro mēnesī, tad sākot ar šo gadu tas tiks paaugstināts līdz 200 eiro, taču ne visiem, kādam tas var būt mazāks, vai arī tā nebūs vispār.

"Neapliekamais minimums 200 eiro tiks piemērots tām personām, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas nepārsniegs 440 eiro. Ja šie ienākumi ir augstāki, tad neapliekamais minimums sāks samazināties, un kad ienākumi sasniegs 1000 eiro, tad diferencētais minimums būs vienāds ar nulli," pastāstīja ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

Tāpat eksperte atzīmēja, ka jēdziens "ienākumi" ietver sevī ne vien algu, bet arī valsts vai pašvaldības pabalstus, kā arī slimības lapas un visus ienākumus no nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvokļa vai mašīnas pārdošanas.

"Piemēram, cilvēks saņem minimālo algu 430 eiro apmērā un bērna pabalstu — 11,65, kas summā sanāk nedaudz vairāk par 440 eiro, attiecīgi neapliekamā minimuma 200 eiro apmērā vairs nebūs. Cits gadījums: cilvēkam 2017. gadā minimālā alga bija 380 eiro, un viņš pārdeva dzīvokli par 10 tūkstošiem eiro. Ienākumi, kuri saņemti no dzīvokļa pārdošanas, un šī pilsoņa gada ienākumi summējas, un pēc tam iegūtā summa dalās ar 12 mēnešiem — vidējie mēneša ienākumi būs lielāki par 440 eiro, kas atkal ietekmēs neapliekamo minimumu," paskaidroja Zaiceva.

Kurš kuram ir parādā

Pēc ekonomista domām, termina "minimālais mēneša neapliekamais minimums" izsvītrošana no likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli un diferencētā prognozētā nepaliekamā minimuma ieviešana nopietni ietekmējusi grāmatvežu darbu, kuri šobrīd ir spiesti mainīt programmas, kuras aprēķina algas, vai arī algas nākas skaitīt pašiem.

Zaiceva pastāstīja, ka diferencētā neapliekamā minimuma problēma ir arī tāda, ka tas tiek aprēķināts no cilvēka ienākumiem, kurus viņš saņēmis iepriekšējā gadā, kas var novest gan pie nodokļu pārmaksas, kurus Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) būs jāatgriež, tā arī pie atgriezeniskas situācijas, kad cilvēks pats izrādīsies parādnieka lomā.

"Ja darbiniekam līdz pērnā gada septembrim alga bija attiecīgi maza, tad viņam būs pietiekami liels neapliekamais minimums. Taču, ja esošajā gadā algu pacels, vai cilvēkam parādīsies papildus ienākumu avots, tad varētu rasties nodokļu parāds, un valsts obligāti palūgs atlīdzināt šo naudu," rezumēja eksperte.

Nedrīkst aizmirst par nodokļu grāmatiņu

Tāpat nodokļu reforma iekļauj sevī dažādu iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes: agrāk visi strādājošie latvieši maksāja 23%, savukārt no 2018. gada ienākumu nodokļa apmērs būs atkarīgs no algas apmēra.

Ar algu līdz 1 667 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas ienākumu nodokļa likme sastādīs 20%, no 1 667 eiro līdz 4 583 eiro — 25%, personām, kuru alga pārsniedz 4 583 eiro mēnesī, likme būs 31,4%.

Zaiceva atzīmē, ka lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ienākumu nodoklis sastādīs 20%, jo, saskaņā ar statistiku, gandrīz 90% cilvēku valstī saņem algu līdz 1 500 eiro. Varētu likties, ka no nodokļu likmes samazināšanas latviešu vairākuma ienākumiem vajadzētu palielināties, taču eksperte paziņoja, ka pazemināta ienākumu nodokļa likme ne vienmēr tiek piemērota algām, kas zemākas par 1 667 eiro.

"Ja cilvēks strādā bez nodokļu grāmatiņas, tad neatkarīgi no viņa algas viņa ienākumi tiks aplikti ar 23% nodokļu likmi, turklāt, viņam vispār nebūs neapliekamā minimuma. Tādēļ obligāti jākontrolē, kur atrodas jūsu nodokļu grāmatiņa, un, nomainot darba vietu, neaizmirst ieiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atvērt savu profilu un iesniegt savas nodokļu grāmatiņas datus. Neviens to nedarīs jūsu vietā," uzsvēra Zaiceva.

Kas izrādīsies ieguvējs

Ekonomiste pastāstīja, ka pirms nodokļu reformas nodokļu grāmatiņas trūkums arī ietekmēja ienākumu apjomu, taču, ja 2017. gadā minimālais neapliekamais minimums sastādīja 60 eiro, un pārmaksātais nodoklis no šīs summas bija vien 13,80 eiro, tad tagad nodokļa likme palielinājusies no 20% uz 23%, savukārt neapliekamais minimums var būt gan 100, gan 200 eiro, kas noteikti ietekmēs nodokļa summu.

Pēc Zaicevas domām, dēļ šīm niansēm gala rezultāts no nodokļu reformas Latvijas iedzīvotāju vairākumam varētu būt nekāds.

"Es domāju, ka kopumā iedzīvotāju ienākumos nekas īpaši nemainīsies. Daudzi iedzīvotāji nepamanīs krasu savu ienākumu palielināšanos. Pēc maniem aprēķiniem, ja ņem bruto algu 1000 eiro, tad pēc nodokļu nomaksas cilvēks saņems vien kaut kur par 5-7 eiro vairāk. Jā, protams, plus ir, un tas ir labāk, nekā nekas, taču kopumā ievērojamu  ieguvumu latvieši neizjutīs," atzīmēja eksperte.

Toties valsts, pēc eksperta domām, tieši otrādi, var izrādīties ieguvēja no nodokļu sistēmas reformas, jo, spriežot pēc visa, visā valstī kopumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs augstāks.

Rezumējot, izskatās, ka varas iestādes uzstādījušas mērķi kārtējo reizi ielīst latviešu kabatās un izkratīt no tām visu iespējamo, kas sarunu kontekstā par gaidāmo Eiropas Savienības dotāciju samazināšanu izskatās pietiekami loģiski.    

208
Pēc temata
Vilks: gaidāmās nodokļu izmaiņas nevajadzētu saukt par reformām
Uldis Rutkaste: esam zaudējuši nodokļu reformas mērķi
Viļums par nodokļu reformu: putra jau ir piedegusi
Latvieši uzskata, ka varas iestādes nepareizi tērē nodokļu līdzekļus
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Viņķele vēlas oficiāli sasaistīt Apturi Covid ar citām lietotnēm

5
(atjaunots 13:24 29.09.2020)
Latvijas kontaktu ar Covid-19 inficētajiem izsekošanas lietotne sadarbosies ar analoģiskām lietotnēm ES.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kuri palīdzēt nodrošināt kontaktu izsekošanas lietotnes Apturi Covid sadarbību ar analoģiskām sistēmām citās ES valstīs, vēsta Jauns.lv.

Vienotā sistēma tiek izstrādāta, lai informētu par paaugstinātu cilvēku inficēšanās risku, kuri atrodas ārzemēs. ES valstīs jānosaka iestādes, kuras atbild par informācijas apmaiņu un nodrošina pienācīgu datu uzglabāšanu.

Viņķele piedāvā Latvijai uzdot šīs funkcijas Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt sistēmas tehnisko apkalpošanu – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Lietotne Apturi Covid Latvijā tika palaista maijā, viens no pirmajiem to lejupielādēja prezidents Egils Levits.

Šī gada septembrī Eiropas Komisija veica izmēģinājuma lietotņu sinhronizāciju kontaktu izsekošanai ar Covid-19 inficētajiem, kuras tika izstrādātas dažādās valstīs. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.

Paredzēts, ka šī gada oktobrī sāks darboties tehniska platforma, kura palīdzēs dažādu ES valstu lietotnēm dalīties datos vienai ar otru.

5
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

7
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

7
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
Sergejs Pikins

Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, Baltijā nonāks BelAES elektrība

0
(atjaunots 13:56 29.09.2020)
Skaļais boikots, par kuru vienojās Baltijas valstis, neiznāks – juridiski BelAES elektroenerģijas iepirkumu nebūs, taču fiziski Baltkrievijas elektroni nonāks sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas valstis izstrādāja kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku: Lietuvai izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības pieprasīt no importētājiem garantijas, ka elektroenerģija nav ražota Baltkrievijā.

Nav iespējams izsekot, no kurienes ir atnākuši elektroni, atzīmēja Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Elektroniem nav nekāda īpašas iezīmes - "zaļa" vai atoma. Elektroni arī Āfrikā ir elektroni. Tādēļ prasība, lai tirgotājiem nebūtu elektroenerģijas piegādes līgumu no Baltkrievijas atomelektrostacijas izstrādes bilances, ir tīri juridiska. Šādi arī ir jāskata visi Baltijas paziņojumi attiecībā uz boikotu," paziņoja Pikins Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka, lai gan juridiski pirkumu no BelAES nebūs, fiziski Baltkrievijas elektroni iekļūs sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

"Neviens taču Baltijas valstīs nesaka, ka nekavējoties tiks demontēts BRELL gredzens – tās nav gatavas tam. Baltija cer uz enerģētisko saikni ar Skandināvijas valstīm un būvē pie sevis kaut ko no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Acīmredzami, ka enerģija no Skandināvijas būs dārgāka, nekā Baltkrievijas. Taču pat pie pārējiem vienādajiem saņemt enerģiju ar minimālu transporta plecu bija vienkāršāk, savukārt ilgtermiņa līguma gadījumā – drošāk un izdevīgāk," nobeigumā sacīja Pikins.

Lietuva vairākkārt teikusi, ka negrasās pirkt enerģiju no Baltkrievijas atomelektrostacijas, paziņojot par tās nestabilitāti un bīstamību. Minska, no savas puses, uzsvēra, ka mūsdienu paaudzes AES nenes nekādus draudus kaimiņvalstīm. Eksperti norādīja, ka aiz rūpēm par drošību un ekoloģiju Viļņa slēpj politiskās intereses.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka galīgā Baltkrievijas atomelektrostacijas pirmā energobloka ekspluatācijas uzsākšana ir ieplānota uz 2021. gadu. Šobrīd pirmajā blokā ir ievesta kodoldegviela, notiek palaišanas uzstādīšanas darbi.

Электроны не подписаны: в Балтию придет энергия БелАЭС, заверил Пикин
0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes