Ceļošana. Foto no arhīva

Politico: Latvija zūdošā valsts

159
(atjaunots 12:59 10.01.2018)
Ekonomiskā emigrācija – nav vienīgais Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls, savu lomu spēlē arī attiecīgi zems dzimstības un augsts mirstības līmenis.

RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Atim Sjanītim ir neparasta diplomātiska misija. Šis latviešu diplomāts atbild par attiecībām nevis ar citu valsti, bet gan ar latviešiem ārvalstīs, raksta Politico.

Viņa amats izveidots atbildes kārtā uz iedzīvotāju aizbraukšanu, ko izraisīja Latvijas iestāšanās ES. Kopš tā brīža apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju aizbraukuši strādāt uz bagātākām ES valstīm: Lielbritāniju, Īriju, Vāciju.

2000. gadā Latvijā bija 2,38 miljoni cilvēku. Šī gada sākumā – 1,95 miljoni. Nevienā citā valstī nav bijis tik straujš iedzīvotāju skaita kritums (18,2% pēc ANO statistikas). Līdzīgi dati vērojami tikai kaimiņu Lietuvā (17,5%) un Gruzijā (17,2%).

"Mēs zaudējam cilvēkus, turklāt ļoti strauji," — saka Sjanīts.

Protams, emigrācija nav vienīgais Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls, būtiska nozīme ir arī attiecīgi zemajam dzimstības un augstajam mirstības līmenim. Kopējais rezultāts, kā saka Sjanīts, rada draudus Latvijas valsts stabilitātei. Citiem vārdiem sakot, nepiedzimst pietiekams skaits nodokļu maksātāju un karavīru.

"Latvijai jau tā ir zems iedzīvotāju blīvums. Šādos tempos pēc 50 gadiem mēs vienkārši pārstāsim pastāvēt kā nācija," — saka slavenais žurnālists un televīzijas komentētājs Otto Ozols un piebilst, ka "mūsu pulkstenis rāda jau bez piecām divpadsmit".

Bēdīgākie un asākie demogrāfijas krīzes rezultāti ir nabadzīgākajā reģionā – Latgalē, valsts dienvidaustrumos, pie robežas ar Krieviju. Vidējā alga Latvijā sastāda 670 eiro mēnesī, Latgales iedzīvotāji pelna pusi no šīs summas.

"Alga šeit ir kaut kāda ņirgāšanās. Par ko te brīnīties, ja cilvēki vēlas aizbraukt?" — saka Aleksandrs Rube, reģionālās avīzes Latgales Laiks žurnālists.

Daži jaunieši pārvācas uz Rīgu, kuras summārais iedzīvotāju skaits (tagad 640 tūkstoši cilvēku) nedaudz palielinājies pēc ilgstošas samazināšanās. Lielākā daļa vienkārši pamet valsti. Latgales galvaspilsētas Daugavpils centrā stāv tukšas dzīvojamās mājas, un pilsēta šķiet daļēji pamesta. "Tas ir pārāk viegli. Atvērtas robežas, informācija par dzīvi citās ES valstīs ir viegli pieejama, un visi to dara. Nu un mūsu jaunieši aizbrauc prom uz Angliju, Īriju vai Vāciju," — saka Rube.

Jaunieši vispār neatgriežas, ja nu vienīgi atbrauc paciemoties.

"Es nevēlos atgriezties. Situācija šeit ir pārāk slikta," — saka 22 gadus vecā Irina Sivakova, kura pirms pāris gadiem aizbrauca uz Angliju, savukārt Daugavpilī ieradusies apciemot māsu. Uz jautājumu par to, vai Brexit maina attieksmi pret viņu Lielbritānijā, viņa atzinās, ka "daudzi briti mūs nemīl". 

Tādi kā viņa liek izmist Vladislavam Stankēvičam – par Latgales ekonomisko attīstību atbildīgajam ierēdnim. Viņš nezaudē optimismu: "Šeit ir darbs. Katram, kurš vēlas strādāt, ir iespēja palikt un iegūt darbu," — viņš pārliecina, sēžot ofisā vecā padomju laiku ēkā, pilsētas gājēju centrā. Viņš gan apgalvo, ka algas palielināsies, taču vienlaikus atzīstas, ka šobrīd tās ir zemas.

Pensionārs parkā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Alexey Danichev

"Turklāt pastāvīgi runā par karu (runa ir par militārām mācībām, ko gan NATO, gan Krievija veikušas reģionā pērnajā gadā – red.) un neatkarīgi no tā, vai tas ir reāls vai nē, — tas neiedvesmo jauniešus palikt. Un kas ir vēl sliktāk – atņem vēlmi ārvalstu investoriem," — saka Stankēvičs.

Taču ir redzamas noteiktas pazīmes, ka migrācijas tendence mazinās. Saskaņā ar Centrālo Statistikas pārvaldi, daļa emigrantu, kuri atgriežas dzimtenē, 2016. gadā sastādīja apmēram 40% aizbraukušo. Iepriekšējos trīs gadus šis rādītājs sasniedza vien 26-37%.

"Daudzi no jauniešiem šeit domā, ka ārzemēs viegli var nopelnīt daudz naudas. Es cenšos viņiem paskaidrot, ka dzīve svešā valstī ir daudz grūtāka, nekā viņi domā," — saka Svetlana Lonskaja, kura atgriezusies pirms dažiem gadiem, un tagad veiksmīgi vada fitnesa centru. Tāpat viņa cenšas pārliecināt potenciālos emigrantus, ka dzīvē svarīga ne tikai nauda.

"Es lepojos, ka varu nopelnīt dzīvei dzimtenē, pilsētā, kur esmu dzimusi. Tas kaut ko nozīmē," — atzīmē Lonskaja. Un tomēr cilvēki brauc prom.

159
Pēc temata
Eiropa 2050: demogrāfiska pašnāvība un ekonomiskā izaugsme
Demogrāfijas bedre: Latvijā kļūst arvien mazāk skolēnu
Eiropas demogrāfija: mainīgās pasaules scenāriji
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

5
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

5
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus