Latvijas karogi

Latvijā rit cīņa par karoga un himnas tīrību

35
(atjaunots 09:18 06.01.2018)
Speciālisti izraudzījušies Latvijas karoga toni un audumu, kā arī valsts himnas ritmu un tonalitāti.

RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Latvijā plānots noteikt stingrākas prasības valsts karoga ārējam izskatam. Atbilstošs likumprojekts jau apstiprināts valdībā, taču par to vēl nāksies debatēt Saeimā, ziņo portāls Vesti.lv, atsaucoties uz LNT.

Grozījumus sagatavojusi Ārlietu ministrija, atbildot uz daudzajām iedzīvotāju sūdzībām par to, ka Latvijā aizvien biežāk redzami nepareizas krāsas karogi. Pēc konsultācijām ĀM noteica, ka vienīgais pareizais tonis Latvijas karogā ir karmīnsarkans.

Taču ĀM nolēmusi paveikt darbu līdz galam un noteikusi arī materiālu, no kura jāizgatavo pareizie Latvijas karogi, jo no tā atkarīgs, kā karogs izskatās un cik izturīgs tas ir. Likuma grozījumi paredz, ka karogu ražotāju darbu Latvijā kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Diezin vai ir vērts piebilst, ka karogu ražotāji nav sajūsmā par jaunievedumiem, — viņi uzskata, ka valsts aizvien vairāk aizraujas ar totalitārismu.

"Tā ir totalitāras valsts pazīme. Nav nekādas vajadzības noteikt, no kāda auduma ir jāšuj karogi mūsu valstī. To nav darījuši mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Tam nav nekāda racionāla pamata. Vai ar likuma pieņemšanu visā Čaka ielā pēkšņi būs visi vienā krāsu tonī un vienāda auduma karogi? Nē, tā nebūs," — uzsvēra uzņēmuma "Latvijas tekstils" direktors Oskars Polmanis.

Nedziediet himnu džeza ritmā

Taču jaunā gada pirmā nedēļa izcēlās arī ar Latvijas himnas tīrības un šķīstības sargu neparastu aktivitāti. Ekspertu konsīlijs sapulces gaitā Latvijas Zinātņu akadēmijā sagatavoja slēdzienu uz 20 lappusēm par to, kam ir tiesības izpildīt himnu, un kā to izdarīt.

Pēc ekspertu domām, "Dievs, svētī Latviju!" ir jāizpilda, pievēršot īpašu uzmanību atskaņojuma kvalitātei, bet aranžējumi repa un džeza stilā ir jāaizliedz. Turklāt speciālisti izvirzījuši īpašas prasības pret izpildījuma tonalitāti. Piemēram, korim ar pavadījumu ieteikts izmantot tonalitāti la bemola mažorā. Ja himnu dzied viens cilvēks, ieteicamā tonalitāte — re mažors.

Tāpat norādīts arī ieteicamais izpildījuma temps — 96 sitieni minūtē. Pārāk ātri izpildīt Latvijai tik svarīgu kompozīciju nav ieteicams, atzīmēja konsīlijs. Ekspertu slēdziens sniegts ieteikuma līmenī, taču viņi pieprasa šīs idejas iekļaut Latvijas normatīvajos aktos.

Himna ir valsts simbols, un pret to jāizturas ar cieņu, norāda LZA humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja Raita Karnīte. Viņa uzskata, ka himnas izpildījumā patlaban vērojamas kļūdas un neprecizitātes, un tam ir svarīgas sekas. Pirmkārt, pēc viņas domām, himna tiekot kropļota, otrkārt, himnu izpilda kori, kuri tāpat pārņem nepareizu dziedāšanas stilu.

Iepriekš Karnīte paziņoja, ka, pēc viņas domām, himnas izpildījumu solo nāktos aizliegt.

35
Pēc temata
Nezināmie sacaurumoja Latvijas karogu uz AB dambja Rīgā
Lietuvas iedzīvotājs apsūdzēts par sociālajā tīklā publicētu apsveikumu Uzvaras dienā
Igaunija atzīmē valsts karoga 133. gadadienu

Sezona šogad sākusies agrāk: ārsti brīdina par lielu pulku ērču

11
(atjaunots 17:10 03.06.2020)
Siltā ziema būtiski ietekmējusi ērču populāciju, turklāt Latvijā aizvien straujāk izplatās šajā reģionā relatīvi jauna ērce, slimību pārnēsātāja, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) apstiprinājis entomologu bažas par to, ka šogad gaidāms milzīgs ērču skaits, vēsta jauns.lv.

LIC pastāstīja, ka pirmā ērce pārbaudei atnesta jau janvārī, un piezīmēja, ka Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jaunas sugas ērce, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Pļavu ērces mitinās aizaugušās pļavās. Viena mātīte vidēji izdēj līdz 6 tūkstošus olu, tāpēc to populācija ir ļoti liela.

Ērču izplatība Latvijā saistīta ar pamestajām cirsmām, atmatā aizlaistajiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav izcirsti krūmāji, un dzīvnieku migrāciju.

Pļavu ērces ir encefalīta, Laima slimības un erlihiozes, kā arī suņiem bīstamās babeziozes pārnēsātājas.

Līdztekus Latvijā relatīvi jaunajai ērču sugai siltās ziemas dēļ ļoti aktīvi ir arī divu citu sugu ērču parstāves. 2020.gada pirmajos 5 mēnešos LIC pārbaudei saņemta 551 ērce, no tām 4,5% izrādījušies encefalīta pārnēsātāji.

Slimību profilakses un kontroles centrs informeja, ka līdz 7. maijam diagnosticēti trīs ērču encefalīta un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

11
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
National Geographic paskaidroja, kāpēc Baltija varētu aiziet zem ūdens
Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

45
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
45
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

0
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

0
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību