RĪGA, 4. janvāris — Sputnik. Rīgas mēram un "Saskaņas" partijas valdes priekšsēdētājam nereti pārmet, ka viņš un viņa partija, kura nāca pie varas galvaspilsētā pateicoties krievvalodīgo balsīm, turas tālāk no problēmām, kuras uztrauc mazākumtautību.
Avīzes "Segodņa" intervijā mērs pastāstīja par savu pozīciju sakarā ar skolu reformu, kuras īstenošana draud ar absolūtu mazākumtautību skolu iznīcināšanu Latvijā.
Nacionālās drošības draudi
- Jūsuprāt, ļoti svarīgs uzdevums ir nacionālās un valodas stabilitātes nodrošināšana Latvijā.
— Pēdējo gadu laikā mūsu mazākumtautības izglītības jomā saglabājās situācija status quo. Jā, bilingvālais modelis, iespējams, arī nav ideāls, taču tas parādīja sevi diezgan neslikti un nodrošināja noteiktu nacionālu, starpetnisku stabilitāti valstī. Turklāt daļa latviešu bija pārliecināta, ka bilingvālajās skolās viss tiek pasniegts krievu valodā un tas ir slikti, savukārt daļa krievvalodīgo iedzīvotāju uzskatīja, ka tas ir labi.
Patiesībā, ja mēs runājam par bilingvālo skolu vecākajām klasēm, tad tur krievu valodā tiek pasniegts maksimums 2-3 priekšmeti. Tādēļ, kad nacionālisti pieprasa pārvest 10.-12. klases tikai uz latviešu valodu, lai sekmētu vienotas nācijas veidošanos, — tas ir blefs, acu ieziepēšana saviem vēlētājiem.
Pasaules vēsture nezina vienotas nācijas izveidošanas piemērus ar, piemēram, bioloģijas pasniegšanas pārvešanu valsts valodā. Vienotas nācijas tā netiek veidotas.
Īpaši gribu uzsvērt, ka "Saskaņa" ir kategoriski pret šo reformu, kuru draud veikt mazākumtautību skolu vecākajās klasēs izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Mēs uzskatām šo reformu par provokāciju, kuras pat draud valsts nacionālajai drošībai. Jo ievērojama daļa krievvalodīgo uztver ministra rīcību kā aizvainojumu, kā ņirgāšanos.
Par ko būtu jādomā
Ministrs nodarbojas ar pseido problēmas risināšanu, kamēr Latvijas skolās mums ir tikai astoņi procenti skolotāju, kas jaunāki par 30 gadiem. Astoņi procenti! Jūs zināt, cik jaunajā gadā augstskolas izlaidīs fizikas skolotājus? Septiņus — uz visu valsti! Lūk, par ko būtu jādomā, nevis nodarboties ar populismu.
Ja runājam par "Saskaņas" pozīciju, tad mēs uzskatām, ka mazākumtautību izglītības jautājumus ir jānodod pašvaldību pārraudzībā. Tā, starp citu, ir vispārēja Eiropas tendence. Jo katrā pašvaldībā ir sava specifika.
Ja ņemsim par piemēru tādu pilsētu kā Rīga, tad mums pat katrā rajonā ir sava specifika. Tādēļ mēs arī piedāvājam nodot mazākumtautību izglītības jautājumus ir jānodod pašvaldību kompetencē. Tāpat no 2019. gada mēs grasāmies ieviest galvaspilsētas skolās papildus izglītības programmu.
"Saskaņas" nodarbību modelis
- Jūsu politiskie oponenti jau paziņoja, ka Rīgas domes piedāvātā papildus izglītības programma varētu pārsniegt pieļaujamo skolēnu slodzi.
— Tamlīdzīgas apsūdzības neiztur kritiku. Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd palaista izglītības satura reforma. Tiks ieviests kompetences izglītības modelis, un mācību priekšmetu skaits samazināsies no 12 uz 8.
Mūsu piedāvātā programma lieliski iekļaujas šajā izglītības sistēmā, jo papildus izglītība nomainīs mājas uzdevumus un ļaus skolēniem labāk apgūt mācību disciplīnas un sagatavoties eksāmeniem. Papildus uzdevumi būs kā semināri, pateicoties kuriem skolēni labāk apgūs priekšmetus, turklāt gan valsts valodā, gan dzimtajā. Tas tikai paaugstinās konkurētspēju.
Es jau tikos ar visu bilingvālo skolu direktoriem, un priekšā mani gaida dialogs ar skolu padomēm un vecāku komitejām. Šajā darbā man palīdz cienījams speciālists bilingvālās izglītības jomā, kurš daudzus gadus nostrādāja šajā sistēmā, Evija Papule, kura tagad kļuvusi par manu padomnieci šajos jautājumos.
Svarīgi uzsvērt, ka Rīgas dome piešķirs līdzekļus papildus izglītībai visām pašvaldības skolām, neatkarīgi no mācību valodas.
Protesti kā demokrātijas pazīme
- Kā "Saskaņa" izturas pret ielu protestiem pret Šadurska reformu?
— Ielu protesti — tā ir viena no demokrātijas galvenajām pazīmēm. Tādēļ, protams, es cienu tos, kas demokrātisku procedūru ietvaros pauž savu viedokli valsts dzīvē svarīgākajā jautājumā. Taču jaunākā Latvijas vēsture nezina gadījumus, kad piketi un gājieni atnesuši gaidāmos rezultātus. Jā, kaut kādas nenozīmīgas izmaiņas sākotnējā varas pozīcijā panākt izdevās, taču ne vairāk par to.
Pirms dažām dienām es tikos ar ielu protestu rīkotājiem pret Šadurska reformu, uzklausīju viņu pozīciju, iepazīstināju ar to plānu, kuru piedāvājam mēs Rīgas domē.
Saprotiet, ka "Saskaņa" reāli atrodas pie varas Rīgā, un mūsu uzdevums ir ne tikai un ne tik daudz tajā, lai uzstātos ar kaut kādiem politiskiem paziņojumiem, cik nodarboties ar praktisku darbu.
Vašingtonai ir jāzina
Šajā konkrētajā gadījumā mums ir jāizdara viss, kas ir atkarīgs no mums, lai nodrošinātu mazākumtautību skolu audzēkņiem konkurētspējīgu izglītību, un lai bērni neciestu no kārtējās Šadurska reformas, nekļūtu par priekšvēlēšanu populisma upuriem.
Vēlreiz varu atkārtot, ka pēdējās izglītības ministra iniciatīvas par provokatoriskām un kaitējumu radošām Latvijas sabiedrībai. Un esmu gatavs par to runāt ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.
Kā jūs jau zināt, pavisam nesen es par to stāstīju tikšanās laikā Vašingtonā. Es uzskatu, ka Latvijas stratēģiskajam sabiedrotajam ir jābūt informētam par šo reformu, kura iedragā stabilitāti mūsu valstī. Tikšanās notika ļoti augstā līmenī, ar visietekmīgākajiem kongresmeņiem un senatoriem, ar Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem.
