Eiro naudaszīmes

Nākamgad Latvijas augstākajām amatpersonām augs algas

94
(atjaunots 17:49 30.12.2017)
Saeimas deputātu algas nākamgad augs vairāk nekā par 130 eiro, ministru atalgojums – gandrīz par 200 eiro, bet prezidenta alga jaunajā gadā pieaugs par 560 eiro.

RĪGA, 30. decembris — Sputnik. Latvijas augstākās amatpersonas 2018. gadā var cerēt uz vērā ņemamu pielikumu pie algas, jo likums nosaka, ka ierēdņu algas automātiski palielinās līdz ar vidējās algas pieaugumu (tai nākamgad jāpieaug līdz 951,40 eiro), vēsta Mixnews.lv.

Piemēram, premjerministra algai jābūt 5 reizes lielākai par vidējo, tāpēc Ministru prezidenta Māra Kučinska atalgojums jaunajā gadā pieaugs apmēram par 200 eiro.

Saeima

Saeimas deputātu algas no 2 617,6 eiro pieaugs līdz 2 748,8 eiro. Saeimas priekšsēdētājs 4 32,74 eiro vietā saņems 4 234,87 eiro, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, kurš 2017. gadā saņēma 3 828,24 eiro, nākamgad pelnīs 4 20,12 eiro.

Saeimas sekretāra alga no 3 828,24 eiro pieaugs līdz 4020,12 eiro, Saeimas sekretāra biedra alga no 3 754,62 eiro pieaugs līdz 3 942,81 eiro.

Saeimas komisijas priekšsēdētāja alga no 3 754,62 eiro pieaugs līdz 3 942,81 eiro, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja alga – no 3 754,62 eiro palielināsies līdz 3 942,81 eiro. Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedra alga no 2903,9 eiro pieaugs līdz 3 049,45 eiro.

Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs jaunajā gadā saņems 3 049,45 eiro agrāko 2 903,9 eiro vietā. Saeimas komisijas sekretārs 2018. gadā pelnīs 3 049,45 eiro agrāko 2 903,9 eiro vietā.

Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs 2 838,46 eiro vietā pelnīs 2 980,73 eiro, apakškomisijas sekretārs — 2 894,83 eiro agrāko 2 756,66 eiro vietā.

Ministri

Latvijas premjerministrs jaunajā gadā saņems 4 234,87 eiro agrāko 4 32,74 eiro vietā. Parlamenta vicepremjera alga sasniegs 4 020,12 eiro agrāko 3 828,24 eiro vietā. Ministri agrāko 3 828,24 eiro vietā saņems 4 020,12 eiro. Parlamentārā sekretāra ikmēneša atalgojums pieaugs no 2 969,34 eiro līdz 3 118,17 eiro.

Nepolitiskās amatpersonas

Atbilstoši vidējās algas līmenim pieaugs arī nepolitisko amatpersonu ienākumi.

Valsts kontrolieris jaunajā gadā saņems 3 478,95 eiro agrāko 3 312,9 eiro vietā. Valsts kontroles padomes locekļu algas pieaugs no 2 715,76 eiro līdz 2 851,88 eiro. Tiesībsarga alga sasniegs 3 478,95 eiro agrāko 3 312,9 eiro vietā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja alga no 2 274,04 eiro pieaugs līdz 2 388,02 eiro, viņa vietnieks saņems 2 267,76 eiro agrāko 2 159,52 eiro vietā. NEPLP locekļu algas pieaugs no 1 889,58 eiro līdz 1 984,29 eiro.

Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs agrāko 2 715,76 eiro vietā pelnīs 2 851,88 eiro. Viņa vietnieks 2 306,76 eiro vietā saņems 2 422,38 eiro. CVK sekretāra alga no 2 306,76 eiro pieaugs līdz 2 422,38 eiro. CVK locekļi saņems 1 821,08 eiro agrāko 1 734,16 eiro vietā.

Centrālās Zemes komisijas priekšsēdētājs 2017. gadā pelnīja 654,4 eiro, bet 2018. gadā saņems 687,2 eiro. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs agrāko 1 905,94 eiro vietā saņems 2001,47 eiro.

Augstākās izglītības padomes locekļi 179,96 eiro vietā pelnīs 188,98 eiro.

Prezidents

Latvijas prezidenta algas likteni Saeima lēma jau oktobra sākumā, sastādot likumprojektu par valsts budžetu 2018. gadam. Prezidenta algai netiek pielietots koeficients, ko izmanto pārējo ierēdņu algas aprēķinam, tāpēc Raimonds Vējonis 2018. gadā pelnīs 5 121 eiro agrāko 4 561 eiro vietā. Iepriekš vēstīts, ka ierēdņi paredzējuši savu algu palielināšanai nepieciešamos izdevumus jau 2018. gada valsts budžeta veidošanas procesā. Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citkovskis iepriekš paziņoja, ka valsts ierēdņu algai Latvijā jāsasniedz vismaz 5300 eiro.

94
Pēc temata
Ministru un deputātu algas palielinās automātiski
Tautas kalpi nolēmuši vairs nerādīt savas algas
SEB aptauja: 66% latviešu dzīvo no algas līdz algai
Baņķieris: sarunas par deputātu augstajām algām kaitē Latvijai

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

24
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

24
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijas Federācijas karogs

Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par KF bruņojuma izmēģinājumiem

0
(atjaunots 11:02 05.07.2020)
Krievijas "Poseidon", "Burevestņik" un citiem ieročiem nav nekāda sakara ar incidentu. Krievijas ĀM norāda, ka pieņēmumi par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, ir absolūti izdomājumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, vēsta RIA Novosti.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka visi apgalvojumi par to, ka KF veiktie perspektīvo ieroču izmēģinājumi varējuši ietekmēt radiācijas fonu, ir absolūti nepamatoti. Diplomāts savā paziņojumā izteica loģisku pieņēmumu par to, no kurienes un ar kādu mērķi tamlīdzīga ziņa varējusi parādīties.

Jāatgādina, ka iepriekš medijos parādījās informācija: jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas teritorijā atmosfērā  fiksēta mazliet paaugstināta tā saucamās reaktoru izcelsmes radioaktīvo izotopu koncentrācija.

Vēlāk Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretārs Lassina Zerbo savā lapā Twitter publicējis karti, kurā atzīmēts rajons, kurā konstatēti radioaktīvie izotopi cēzijs-134, cēzijs-137 un rutēnijs-103.

Norādītais rajons ietver Baltijas jūru, Eiropas ziemeļu daļu un reģionu Krievijas rietumos Sanktpēterburgas rajonā. Atzīmēts, ka izotopi atrasti 22.-23. jūnijā.

Nīderlandes Nacionālais veselības un apkārtējās vides institūts (RIVM) uzskata, ka izotopi nākuši no Krievijas teritorijas. Tur pieļāva, ka kādas AES reaktorā Krievijā notikusi degvielas elementa dehermetizācija.

Taču Krievijas atomelektrostaciju operators "Rosenergoatom" norādīja, ka nekādi incidenti Ļeņingradas un Kolas AES nav fiksēti. Visas iekārtas darbojas ierastajā režīmā, iemeslu satraukumam nav.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nav saņemta nekāda informācija par draudiem vai avārijas situācijām, kuru rezultātā valstī varētu augt radiācijas līmenis.

Šķita, ka jautājums ir izsmelts. Nekā nebija. Atradās spēki, kuri sāka izvērst sižetu. Rietumu mediji laida klajā pavisam muļķīgus pieņēmumus par to, ka radiācijas līmenis Ziemeļeiropā pieaudzis tādēļ, ka Krievija izmēģinājusi ieročus "Poseidon" un "Burevestņik".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs stingri atspēkoja nepamatotos pieņēmumus – viņš tos kategoriski noliedz. Tamlīdzīgu informāciju diplomāts uzskata par propagandu un amerikāņu centienu elementu ar mērķi sēt bažas, it īpaši eiropiešu vidū.

Rjabkovs uzsvēra, ka no ASV puses iespējami arī tālāka līdzīga veida ziņu noplūde, kas attiecas uz Krievijas darbu kodolsavaldīšanas jomā. Pie tam to var nodrošināt gan anonīmas personas, gan augstu stāvoši ierēdņi.

Lieta tāda, ka amerikāņi apņēmušies atbrīvoties no bruņošanās savaldīšanas važām un nevēlas apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

Interesanti ir arī tas, atzīmēja Rjabkovs, ka ASV ir informētas par Krievijas bažām, Maskava regulāri iesaka tām nodarboties ar perspektīvo bruņojuma sistēmu tēmu plašākā kontekstā, ņemot vērā virkni faktoru, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti, pievēršot uzmanību amerikāņu perspektīvajām sistēmām, kas ārkārtīgi destabilizē situāciju.

Tomēr pagaidām, šķiet, adekvāta reakcija uz Krievijas ierosinājumiem nav sagaidāma.

0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts: Krievijas atbilde uz ASV aizsardzības stratēģiju būs negatīva
Kādu scenāriju izmanto ASV, lai demontētu bruņojuma kontroles sistēmu pasaulē