Priedes

Latvijas mežos valda katastrofāls stāvoklis

112
(atjaunots 12:44 29.12.2017)
Rudens lietavu dēļ Latvijā apgrūtināta koksnes sagatavošana un izvešana no meža – izejvielu iegāde Norvēģijā ir lētāka nekā vietējā produkcija.

RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Sakarā ar rudens plūdiem mežsaimniecībās visā Latvijā izsludināta katastrofiska situācija, ziņo Baltic Course.

Lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli mežos izteikusi Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis paziņoja, ka slikto laikapstākļu dēļ apgrūtināta mežistrāde un koksnes izvešana no meža, īpaši rajonos ar zemesceļiem, tāpēc mežizstrādes uzņēmumi nevar savlaicīgi dzēst līzinga un kredīta maksājumus.

Pēc Krīzes vadības padomes sēdes zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja, ka plūdu dēļ situācija mežos līdzinās stāvoklim lauksaimniecībā, tāpēc vakar padome pieņēma tādu pašu lēmumu kā lauksaimniecības jomā — neizsludināt ārkārtas stāvokli, bet atzīt situāciju par katastrofisku.

Dūklavs norādīja, ka tas nepieciešams, lai mežizstrādes uzņēmumi neciestu saistību neizpildes rezultātā, piemēram, gadījumā, ja plūdu dēļ nav iespējams noslēgt ES finansētu projektu vai pildīd saistības kredītuzņēmumu priekšā.

Katastrofa, taču ne krīze

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss sarunā ar portālu smartlatvia.lv apstiprināja, ka mežistrādātāji patiešām saskārušies ar grūtībām — izmirkušajos mežos iestieg tehnika, koksnes izvešana rit daudz lēnāk nekā normālos apstākļos.

Ilgstošās mežcirtēju grūtības ietekmē arī nākamo ķēdītes posmu — kokapstrādes uzņēmumus.

Speciālists paskaidroja, ka vasarā uzņēmumi vidēji veidojuši koksnes rezervi divas nedēļas ilgam darbam, novembrī tā samazinājusies līdz nedēļai, un tagad ir tuva izsīkumam. Daudzi jau aptur ražošanu, kas, par laimi, sakrīt ar Ziemassvētku brīvdienām.

Vietējās koksnes deficīta rezultātā tās cenas ir strauji kāpušas — Klauss norādīja, ka izejvielu imports no Norvēģijas patlaban izrādījies pat lētāks nekā to iegāde Rīgas mežu izsolē.

Taču, pēc Klausa domām, pašreizējo situāciju nav iespējams nosaukt par īstu krīzi — tā nebūt nelīdzinās tam, ar ko uzņēmumi saskārās 2008. gadā, kad koksnes cenu straujā krituma dēļ privātie mežu īpašnieki (kam pieder aptuveni puse meža platību Latvijā) faktiski pārstāja piegādāt apaļkokus, un pārstrādātājus glāba vien īslaicīga kvotu palielināšana izcirtumam valsts mežos.

112
Pēc temata
Latvija pasludināta par dabas katastrofas zonu
Lietuva – fermeriem: naudas nav, griezieties pēc palīdzības Briselē
Kaspars Gerhards: ārkārtas situācijas Latvijā nav
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

3
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

3
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita