Veselības ministre Anda Čakša

Anda Čakša: e-veselības sistēmu vaino lēnā interneta pieslēguma dēļ

38
(atjaunots 17:44 26.12.2017)
Veselības ministrijas komunikācija ar ģimenes ārstiem daudzos jautājumos ir sakārtota, taču problēmas rodas sarunājoties ar asociāciju, pastāstīja veselības ministre Anda Čakša.

RĪGA, 26. decembris — Sputnik. 1% sociālo iemaksu piešķiršana medicīnas finansējumam — tas ir tikai pirmais solis, paziņoja veselības ministre Anda Čakša Latvijas Radio 4 programmas "Doma laukums" intervijā.

"Nē, 1% neatrisinās visas problēmas, tādēļ mēs redzam, ka 2020. gadā būs jāmeklē jaunus finansējuma avotus," teica viņa.

Pēc Čakšas sacītā, tie var būt tikai papildus līdzekļi no valsts budžeta, un vairāk nekā 1% no sociālā nodokļa.

"Jā, ja tas teorētiski nonāk veselības aprūpē. Ja mēs paskatīsimies uz Igauniju vai uz Lietuvu, tur 9% vai 12% no sociālās iemaksas aiziet veselības aprūpei," uzsvēra ministre.

Tāpat Čakša paskaidroja savu viedokli par komunikāciju ar ģimenes ārstiem: ar pašiem ārstiem tā ir sakārtota, taču pastāv problēmas, kontaktējot ar asociāciju.

"Tās problēmas, ar kurām atnāca ģimenes ārsti, mēs ņēmām un sākām risināt. Un es teiktu, ka 80% šo problēmu mēs zināmā mērā kopīgiem spēkiem atrisinājām vai nonācām pie vienošanās. Dažas vēl ir palikušas, vai arī nav sasniegta vienošanās,  kā mēs varētu virzīties tālāk, taču, kad mēs risinām problēmas individuāli, piemēram, ar e-veselību saistītas problēmas, mēs redzējām, ka ir jābūt komandai, kura ļoti skaidri strādā ar ģimenes ārstiem, lai tiem palīdzētu. Vai pēc kvalitātes kritērijiem — darba grupā mēs redzam, ka panākam vienošanos, taču kad mēs uzstājamies publiski, kaut kā tas vienmēr mainās. Un publiski izsakās tikai asociācija," paziņoja ministre.

Pēc viņas sacītā, tas attiecas arī uz ģimenes ārstu darba kvalitātes prasībām.

"Ja nemaldos, bija sešas darba grupas, kur mēs to visu apspriedām, apstrādājām un iesniedzām jau kā Ministru Kabineta noteikumu projektu. Un pēc tam teikt, ka tas netika apspriests, — tas man nav diez ko saprotami."

Čakša komentēja arī e-veselības sistēmu, kura izraisa daudzus strīdus.

"Es visu laiku saku, ka tehniski tas ir ļoti sarežģīts projekts, un visu gadu mēs strādājam, lai tas tiktu uzlabots, un tehniski mēs uzturēsim to, lai tas viss strādātu labi. Taču tas, ka būs vēl kaut kādi traucējumi — tas ir pašsaprotami, jo šobrīd pēdējā brīdī pieslēdzas ļoti daudz ārstu, viņiem ir jāpalīdz. Un ne vienmēr pie vainas ir pati e-veselība kā portāls.

Jāsaprot, ka tie var būt pašlaik gan lēns interneta pieslēgums, veci datori, vēl kaut kas — visā vaino portālu. Mēs to saprotam, tādēļ ļoti mierīgi strādājam ar katru problēmu."    

38
Pēc temata
Ģimenes ārsti: e-veselības sistēma var radīt haosu
Hakeris: e-veselība – tas ir šausmas un 14 miljoni eiro, kas aizlidojuši skurstenī
Tur nogriežam, tur pieliekam: problēmu ar slimības lapām atrisinās citādi
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

2
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro