Dzelzceļš

Lemešonoks: katrs vagons no Krievijas atgādina par Latvijas tranzīta agoniju

130
(atjaunots 14:29 23.12.2017)
Grūti noliegt dzelzceļa elektrifikācijas nozīmi, taču Latvijai tranzīta apjomu krišanās apstākļos tā ir naudas ierakšana zemē, uzskata publicists Dainis Lemešonoks.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Tranzīta kravu apjoms Latvijā negrozāmi krītās, un Latvijas dzelzceļa (LDz) plāni iztērēt pusmiljardu eiro elektrifikācijai izskatās kā vēlme "grābt" Eiropas naudu un "ierakt zemē", raksta publicists Dainis Lemešonoks. Viņa teikto publicējis portāls Vesti.lv.

Publicists atzīst, ka šķiet vilinoši valsts ekonomiku uzsildīt ar 347 miljoniem eiro no "bagātā €-onkuļa kabatas" elektrifikācijas projektam, vai ar 519 miljoniem, ieskaitot LDz kredītu, ko Eiropas Investīciju banka izsniegtu "uz izdevīgākiem nosacījumiem, nekā sākotnēji prognozēts" (pēc LDz viceprezidenta Aivara Strakšas teiktā). "Rastos daudzas labi apmaksātas darbvietas, būvējot un apkopjot elektrificētam dzelzceļam nepieciešamo infrastruktūru. Tikai vai mēs tādējādi kaut ko sasildīsim – vai tomēr pārkarsēsim?" — vaicā publicists.

Viena lieta ir tērēt eironaudu viesu namiem, kas pēc tam pārvēršas par nekustamo īpašumu projektiem vai tiek legalizēti kā būvētāju rezidences. Protams, tas nav labi, taču arī lielu skādi neradīja, raksta Lemešonoks. Pavisam cita lieta ir piesaistīt milzu summas ar lielu piemaksu/aizdevumu, ko LDz cer sanemt no iekasētās infrastruktūras izmantošanas maksas.

"Projekts tiek plānots laikā, kad tranzīta apjoms nepielūdzami krītas un jebkādi nozares atkopšanās solījumi izklausās arvien neticamāk," — uzsver Lemešonoks.

Elektrifikācijas projekts būs rentabls, ja pa dzelzceļu tiks regulāri pārvadāts liels kravu apjoms, raksta publicists. Taču šogad līdz novembrim dzelzceļš pārvadāja 36,576 miljonus tonnu – par 4,8% mazāk nekā pērn), un tendence kravas pārvadājumu apjomu pieaugumam nav manāmas.

Klaipēdas jūras osta
© Sputnik / Андрей Александров

"Tātad, ļoti ticams, vēl esošo kravu pārvadātājiem (tāpat arī valsts budžetam, kā to paredz eksministrs Anrijs Matīss) pavisam banāli tiks uzskrūvēti tarifi, lai EIB laicīgi saņemtu kredīta atmaksājumus", — raksta Lemešonoks.

Vēl tiem nāksies pirkt vai nomāt elektrolokomotīves – dzelzceļu taču neelektrificēs tādēļ, lai pa to drīkstētu braukāt morāli un ekoloģiski nepilnvērtīgas dīzeļlokomotīves, viņš norādīja.

Aiciniet Lukašenko

Krievija konsekventi īsteno savu lēmumu pārorientēt kravu plūsmas uz savām ostām, tāpēc "katra tonna, kas šķērso Zilupi, šķiet kā mazs brīnums – vai kā nozares agonijas sadistiska paildzināšana", raksta Lemešonoks.

Daudzsološie stāsti par tranzīta maršrutiem caur Baltkrieviju uz Kazahstānu, Ķīnu vai pat Indiju diemžēl pārāk uzkrītoši atgādina puķainos solījumus, ar kādiem reiz, XIX gadsimtā, tika "atnaudoti" Panamas kanāla rakšanas franču projekta naivie investori, viņš norāda. Pēc publicista domām, tranzītā vairs nav jūtama izaugsmes konjunktūra, "tāpēc LDz izmisīgi cenšas uzburt nozares gaišo nākotni ar verbāliem un datorgrafiskiem līdzekļiem".

"Mani pašu pārliecinātu Ulda Auguļa un Edgara Rinkēviča, satiksmes un ārlietu ministra, publiski izteikts kopējs galvojums: jā, ne-Krievijas tranzīta projekti tiešām ir reāli, kravu apjomi augs un elektrifikācija būs rentabla visiem – arī pārvadātājiem, ne tikai EIB! Diemžēl tas pārliecinātu tieši tāpēc, ka abi kungi diez vai jebkad tādu zvērestu nozarei un sabiedrībai dotu," — raksta Lemešonoks.

Krievijas tranzītu daļēji aizvietot iespējams tikai sadarbībā ar Baltkrieviju, uzskata publicists un iesaka dzelzceļniekiem ataicināt ciemos prezidentu Aleksandru Lukašenko, pirms tērēt naudu elektrifikācijai.

"Lai kaimiņvalsts galva (vai viņa pilnvarots ministrs) Rīgas pilī vai uz Ventspils Ziemeļu mola mums apsola, ka no Lielā akmens kravas ripos uz Latvijas ostām. Tādā gadījumā, kā smejies, elektrificējieties droši, boļše voprosoff ņet!" – secina publicists.

Iepriekš arī "Baltijas asociācijas – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne kritizēja Latvijas Dzelzceļu par pārvadājumu pakalpojumu tarifu palielināšanu un dārgās elektrifikācijas plāniem. Viņa norādīja, ka tas parada LDz konkurētnespējīgu salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvas dzelzceļiem. Ja LDz stratēģija šajā jomā nemainīsies, kravas no Ķīnas un citām Āzijas valstīm uz Latviju nedosies, uzskata Antāne.

Taču AS "Latvijas Dzelzceļi" viceprezidents Aivars Strakšas un audita kompānija Ernst & Young, kas aplēsa elektrifikācijas projekta rentabilitāti, nešaubās, ka tas ir ekonomiski pamatots.

Ernst & Young pārstāvis pastāstīja, ka pat situācijā, ja kravu pārvadāšanas gada apjoms pa Latvijas dzelzceļu kritīsies līdz zemākajai atzīmei – 30 miljoniem tonnu gadā, arī šajā gadījumā projekts būs izdevīgs Latvijas tranzītam.

130
Pēc temata
Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas
Krievijas ostas un dzelzceļš noskaidrojis, kā "atņemt" baltkrievu kravas Baltijai
Latvijas ostas zaudējušas kravu apgrozījumu 6 miljonu tonnu apmērā
Policijas mašīna

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem

5
(atjaunots 11:13 02.12.2020)
Visvairāk administratīvo lietu uzsākts par sejas masku režīma pārkāpumiem, kā arī par nereģistrētu robežas šķērsošanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma darbības laikā Latvijā Valsts policija ir uzsākusi jau 609 administratīvās lietas, kuras skar pasākumu neievērošanu, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības savaldīšanai valstī, raksta Tvnet.lv. Tiek ziņots, ka galvenie pārkāpumi ir masku nelietošana sabiedriskās vietās un nereģistrēta robežas šķērsošana.

Par sejas masku nelietošanu uzsākts 221 administratīvais process, 57 lietas ierosinātas par pašizolācijas pārkāpumiem, vēl 205 par elektroniskās anketas neaizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, 36 – par distancēšanas noteikumu neievērošanu.

Uzsākti 40 procesi par vairāk nekā 10 personu dalību privātā pasākumā, septiņi – par vairāk nekā 50 personu dalību pulcēšanās un piketos. Savukārt 53 procesi skar citus gadījumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu uz vietas vai neatļautu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kopš 9. novembra policija ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģēja uz 522 izsaukumiem par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, un 934 reizes policijas darbinieki izteica brīdinājumus.

Vairāk nekā 800 preventīvo pārbaužu tika veikts aizritējušajā piektdienā visā Latvijā, tostarp 112 no tām tirdzniecības centros.

No ārzemēm ieceļojušo personu pārbaužu ietvaros policija veica 16 597 telefona zvanus un 4613 reizes devās uz pārbaudēm vietās.

5
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, policija
Pēc temata
Ļaujiet strādāt: manikīra un pedikīra meistari izgāja piketā pie Saeimas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Ministru kabineta ēka

Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

11
(atjaunots 10:53 02.12.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot vēl striktākus ierobežojumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņinkovs. Par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu pēc valdības sēdes, kura ilga gandrīz 12 stundas, paziņojas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Ministru kabinets papildināja ierobežojumu sarakstu. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Ierobežota veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces).

Taču negaidītas pozitīvas izmaiņas notikušas manikīra meistaru un skaistumkopšanas salonu darbībā. Izskatās, ka valdība būs sadzirdējusi viņu protestus un "pielīdzināja viņu tiesības" frizieriem, atļaujot apkalpot klientus.

Par skolām: aizsargmaskas visā darbadienas garumā būs jāvalkā ne vien skolas darbiniekiem, bet arī bērnudārzu darbiniekiem. Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Aizsargmaskas ir jālieto jebkurās telpās ārpus savas mājas. No 7. decembra sabiedriskajā transportā maskas (vai šalles, lakatus, kuri aizsedz degunu un muti) būs jālieto bērniem virs 7 gadu vecuma (pieaugušajiem jāievēro stingrāki noteikumi – izmantot drīkst tikai aizargmaskas). Tāpat no 7. decembra ierobežos pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā – ne vairāk par 50% no noteiktā maksimālā pasažieru skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildināja: aizsargmaskas nāksies lietot arī darbavietās, tiesa, ja cilvēks kabinetā atrodas viens, šādas nepieciešamības nav. Turklāt tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz 11. janvārim tiek pārtraukts visu kultūras iestāžu, izstāžu, gadatirgu (ieskaitot Ziemassvētku tirgus uz ielas) darbs. Bibliotēkas drīkst izsniegt grāmatas lasītājiem.

Bēres un kristības nepieciešamības gadījumā var notikt ar ne vairāk kā 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, taču dalībniekiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas. Baznīcās kopējam apmeklētāju skaitam ir jābūt ierobežotam līdz 20% no maksimāli pieļaujamā.

Atļauts rīkot pulcēšanās, piketus un gājienus, taču tie var notikt tikai svaigā gaisā ar ne vairāk kā 25 dalībniekiem un ar distances ievērošanu dalībnieku starpā.

Latvijas valdības vadītājs paziņoja, ka no 7. decembra tiek ieviesta stingrāka Latvijas robežas šķērsošanas kontrole: "Mēs gribam zināt par katru, kurš iebrauc valstī." Robežsargiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju ir jāizkontrolē, lai katrs iebraucējs aizpilda elektronisko Covid-19 pasi un tālāk pavada pašizolācijā nepieciešamo dienu skaitu.

Tāpat, uzstājoties pēc valdības sēdes mediju priekšā, premjers Kariņš izdarīja paziņojumu sakarā ar gaidāmo vakcināciju: valsts iedzīvotājiem tā būs par brīvu. Prognozēts, ka plaša vakcinācija var notikt 6 mēnešu garumā pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Valdības vadītājs pieļāva, ka tas var notikt jau janvārī. 2021. gadā vakcīnu iegādei no budžeta paredzēts piešķirt 26,7 miljonus eiro.

11
Tagi:
valdība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves

Ūdens plūsmas, atkritumu kalni un transporta haoss: plūdi Sardīnijā

0
(atjaunots 15:14 02.12.2020)
Upes izgājušas no krastiem, un spēcīga ūdens plūsma pārņēma ielas: postošais ciklons Sardīnijā pārvērtis salas mierīgo dzīvi haosā

Sardīnijas sala applūdusi. Spēcīgā ciklona dēļ, kurš kopš 27. novembra nes nokrišņus salai, upes izgājušas no krastiem un spēcīga ūdens plūsma pārņēma ielas.

Stihijas sekas postošas. Vismaz trīs cilvēki ir gājuši bojā, divi – bezvēsts pazuduši. Infrastruktūra ir stipri cietusi – bojāti ceļi, automobiļi, telekomunikācijas līnijas un EPL.

Plašāk skatieties šajā YouTube kanāla RT Russian video.

0
Tagi:
plūdi, Itālija
Pēc temata
"Augstā ūdens" parādība: applūdusi lielākā daļa Venēcijas
Ledus uz ielām un ūdens līdz jostasvietai: iespaidīgi kadri no Romas
Spēcīgs šļūdonis sasniedzis ciemu uz Šveices un Itālijas robežas
Itālijā pamodusies Etna