Lidosta

Katru dienu Latviju pamet 30 cilvēki

134
(atjaunots 17:34 18.12.2017)
Neskatoties uz to, ka Latvijā šobrīd tiek atzīmēts darba spēka trūkums, emigranti nesteidzas atgriezties, jo, pirmām kārtām, devās prom pēc konkurētspējīgām algām un labklājības.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Ikdienu no Latvijas aizbrauc ap 30 cilvēkiem, vēsta Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums".

Kā ēterā pastāstīja biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītājs Jānis Kreilis, jau gadu viņa organizācija strādā pie tā, lai apvienotu tos, kuri strādāja, dzīvoja, mācījās ārzemēs, taču atgriezās mājās.

"Mēs cenšamies radīt vidi, kura būtu labvēlīga, lai aizbraukušie atgrieztos, un atbrīvotu Latviju no mītiem, ka šeit vairs nekas nenotiek, darba nav, neko neražo. Visi šie mīti jau sen nav aktuāli Latvijai," paziņoja Kreilis.

Savukārt socioloģe Aija Lulle, kura specializējas migrācijas procesu pētījumos, skaidro, kādēļ valsts esošā stratēģija nestrādā.

"Iemesli, kuru dēļ izgāzās esošā migrācijas politika, saistīti ar šis tēmas politizēšanu. Taču par migrāciju var domāt kā par faktoru, kurš paaugstina konkurētspēju. Tad tas kardināli izmainīs pieeju problēmai un to, uz kā balstīsies mūsu migrācijas politika," uzskata socioloģe.

Tā, piemēram, starptautiskās kompānijas Move guides Igaunijas filiāle, kura plīdz cilvēkiem pārvākties, lika uzsvaru uz iemesliem, kuri liek cilvēkiem pamest Baltijas valstis, — tā ir iespēja nopelnīt un saņemt pienācīgu dzīves līmeni. Tuvākajos 10-15 gados, saskaņā ar kompānijas pārstāvja Kristiāna Lipika prognozēm, Eiropā izveidosies apmēram 15 lieli centri, kuri cīnīsies par talantiem. Šīs pilsētas piesaistīs darba spēku un palielināsies uz tā rēķina.

"Mēs palīdzam atrast cilvēkiem pasaules labākās pilsētas dzīvei un darbam. Balstoties uz pārvākšanās statistiku,  mēs tāpat sniedzam rekomendācijas pilsētu vadībai, kā labāk piesaistīt sev talantus. Skatoties uz Baltijas reģiona makroekonomiskajiem rādītājiem, es domāju, ka nākamo 10 gadu izaicinājums būs tieši talantu piesaistīšanā.

Minēšu piemēru. Mūsu Tallinas ofisam mēs piesaistījām divus inženierus no Indijas. Pētījumi liecina, ka viens šāds tehniskās nozares speciālists dod darbu pieciem pakalpojumu nozares pārstāvjiem. Ekonomikai tas nozīmē papildus darba vietas, jo cilvēkam būs nepieciešams noīrēt dzīvokli, noalgot auklīti laikam, kamēr viņš ir aizņemts darbā, iespējams, viņam būs apkopēja vai lietvede, viņš ies pie friziera, pirks produktus un tā tālāk.

Ekonomika slīdēs augšup. Tādēļ sanāk, ka noalgojot divus augstas kvalifikācijas speciālistus, mēs nodrošinām 10 darba vietas Igaunijas ekonomikai. Un tie ir tikai divi inženieri, un ja tādu būs simts vai tūkstotis?" jautā Lipiks.

Ne vienmēr ideja ar ārvalstu darba spēku atnes vēlamo rezultātu. Tā, piemēram, pēc LTV7 krievu apraides galvenās redaktores Olgas Proskurovas sacītā, no 2014. līdz 2016. gadam, palaižot projektu trīs gadus pēc kārtas, Latvijā saskarās ar televīzijas žurnālistu plūsmu no Krievijas. Kanāla vadība domāja piesaistīt viņus, taču nekas no šīs idejas neiznāca.

"Divas problēmas, ar kurām mēs saskarāmies, — pirmkārt, diemžēl, tobrīd viņi nevarēja ražot tematu saturu, kas attiecas uz Latviju, jo faktiski nezināja neko par vietējo kontekstu, nevarēja lasīt latviešu valodā, pārbaudīt ziņu aģentūras latviešu valodā, nevarēja ņemt intervijas latviešu valodā — piemēram, tiem deputātiem, kuri nesniedz interviju citās valodās," paziņoja Proskurova.

Par otru problēmu, pēc viņas sacītā, kļuva zemais algu līmenis, kuram speciālisti no Krievijas nebija gatavi.    

134
Pēc temata
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Lietuvas valdība aicina skolēnus piedalīties emigrācijas jautājumu risināšanā
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

3
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

3
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

8
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

8
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem