Latviešu viesstrādnieki sūta miljoniem eiro. Foto no arhīva

Latviešu viesstrādnieki sūta miljoniem eiro, lai palīdzētu savām ģimenēm

32
(atjaunots 11:40 17.12.2017)
Latvieši, kuri peļņā devušies uz ārzemēm, ikmēnesi pārskaita saviem dzimtenē palikušajiem radiniekiem, apmēram 50 miljonus eiro.

RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, lielākā daļa latviešu, kuri devušies strādāt uz ārzemēm, regulāri pārskaita nemazas summas saviem dzimtenē palikušajiem radiniekiem, vēsta Mixnews.lv.

Vidēji latviešu viesstrādnieki ikmēnesi pārskaita radiniekiem apmēram 50 miljonus eiro — tā ir nemaza summa, kura ir būtisks ienākumu avots ģimenēm, kā arī Latvijas ekonomikai kopumā. Cilvēku materiālais stāvoklis uzlabojas, un līdz ar to valsts budžets mazāk tērē naudas pabalstiem un palīdzībai trūcīgiem.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, pērnajā gadā vien no pārrobežas tika pārskaitīti apmēram 615 miljoni eiro. Turklāt, saskaņā ar statistiku, 370 tūkstoši ārzemēs dzīvojošie latvieši ik gadu pārskaita uz Latviju apmēram pusmiljardu eiro, jeb 5% no Latvijas IKP — tikpat, cik valdība tērē aizsardzībai un veselības aprūpei kopā ņemot.

Valsts ieņēmumu dienests neņem ienākumu nodokli no šiem pārvedumiem, taču tikai tajā gadījumā, ja nauda nonāk cilvēka kontā, kurš ir sūtītāja radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei — tie var būt vīrs, sieva, bērni, vecāki, vectēvi, vecmammas, mazbērni, māsas, brāļi vai dzimtie māsas vai brāļa bērni.

Taču bieži daudzi pāri nereģistrē oficiāli savas attiecības un saskaņā ar likumu netiek uzskatīti par radiniekiem. Te arī rodas problēma, jo ienākumu nodoklis šādā gadījumā tiek ņemts no pārskaitījumiem, kuri pārsniedz 1 425 eiro gadā. Ja pēc likuma cilvēki nav radinieki, tad no pārvedumiem, kuri pārsniedz šo summu, viņiem nāksies samaksāt Valsts kasē 23% nodokli.

Pret šādu lietu kārtību jau iestājusies Eiropas Latviešu apvienība, kuras pārstāvji uzskata, ka uzstādītais limits ir pārāk zems, jo 1 425 eiro gadā — tas ir mazāk nekā 120 eiro mēnesī, kas ir ievērojami zemāk par iztikas minimumu.

2017. gada janvārī portālā Manabalss.lv pat tika atvērta parakstu vākšana, lai pasargātu iespējas atbalstīt tuviniekus Latvijā no ārzemēm bez dubultā nodokļu sloga, taču pagaidām petīcija savākusi vien mazliet vairāk par 3 400 balsīm.    

32
Pēc temata
Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu
Adoptēšana uz ārzemēm: piedod, Latvija nevar tev palīdzēt
Latgale, SOS! Kā izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu
Uz Poliju pēc pārtikas brauc skumjie lietuvieši, savukārt uz Latviju pēc alkohola – jautrie
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

0
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

0
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Bērni

Pieci sarunas temati ar bērniem saistība ar vasaras brīvlaiku

5
(atjaunots 14:36 01.06.2020)
Latvijas glābēji lūdz vecākus neatstāt bērnus bez uzraudzības pie ūdens, iemācīt izmantot gāzes plīti un pastāstīt par ārkārtas dienestu telefona numuriem.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākoties bērnu vasaras brīvlaikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus apspriest ar bērniem piecus drošības jautājumus.

Kā uzvesties pie ūdens

Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās (par to liecina zīme "peldēties atļauts"). Ja tuvumā nav šādu vietu, peldēšanai jāizvēlas vietas ar lēzenu krastu, ar cietu pamatu, bez spēcīgas straumes un ūdens vērpetēm.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Bērni drīkst spēlēties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (stīpas, matrači, bumbas un tml.), ieiet ūdenī un peldēt attālumā, kurā pieaugušais var labi viņus saskatīt un nepieciešamības gadījumā piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.

Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai braukājot ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, bērniem obligāti ir jāvelk virsū glābšanās veste.

VUGD atgādina, ka, paliekot uz mirkli pie ūdenstilpnes bez pieskatīšanas, mazs bērns var iekrist ūdenī un noslīkt. Piemēram, dīķis pie mājas bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tādēļ bērnus nedrīkst atstāt pagalmā bez uzraudzības, ja tajā ir dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās pie ūdenstilpnes ar bērnu – tā nav atpūta, bet gan dubultais darbs, jo bērni ir jāpieskata visu laiku, bez pārtraukuma. Pat ja uzmanība tiek novērsta uz minūti, var gadīties liela traģēdija.

Kas jādara, ja notikusi nelaime

Pieaugušajiem ir jāapspriež ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – kādos gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem un glābējiem pa tālruni 112 un kāda informācija viņiem ir jāsniedz, kā arī jāapspriež iespējamās darbības situācijās, kad telefons nav pa rokai – jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāpastāsta par notikušo.

Par jebkuru nelaimi nekavējoties ir jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu.

Bērnam ir jāzina, ka par nelaimes gadījumu viņu nesodīs. Citādi kritiskā brīdī bērns nedomās par to, kā izglābt sevi, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.

Kā droši lietot gāzes plīti un elektroierīces

Skolēniem laiku pa laikam nāksies palikt mājās bez pieaugušo klātbūtnes. VUGD aicina vecākus parūpēties par to, lai bērniem nevajadzētu gatavot vai sildīt sev ēdienu uz gāzes plīts. Jo viņi, piemēram, var aizmirst par ieslēgtu plīti un aizskriet spēlēt ar draugiem, tādējādi sarīkojot ugunsgrēku.

lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Bērni ne vienmēr sarīko ugunsgrēku neuzmanības vai neapdomātas rīcības dēļ, dažkārt viņiem vienkārši trūkst zināšanu un iemaņu. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi apieties ar plīti vai citu sadzīves tehniku, VUGD piedāvā vecākiem sākumā parādīt bērniem, kā tas darām, ļaut bērniem atkārtot šīs darbības vecāku uzraudzībā un tikai pēc tam ļaut bērnam saimniekot virtuvē pašiem.

Paziņot pieaugušajiem par saviem plāniem

Vasaras brīvlaikā daudzi bērni paliks mājās vieni paši, tādēļ vecākiem ir jāiemāca bērni regulāri ziņot par to, kur viņi nolēmuši doties, ar ko un cik ilgi viņi tur būs. Katram vecākam ir jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur atrodas un ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns.

Nav ieteicams staigāt pamestās ēkās un būvlaukumos

Ja bērni pavada vasaras brīvlaiku pilsētā, palūdziet viņiem neizvēlēties par spēlēšanās un pastaigu vietu pamestas un vecas ēkas, kā arī būvlaukumus. Tur ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, gūt nopietnas traumas un pat iet bojā.

VUGD aicina vecākus apspriest ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāpj uz ēku jumtiem un nestaigā pa pamestām būvēm.

5
Tagi:
bērni, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Ja ieraudzīsiet, pērciet: eksperts pastāstīja, kāda ir nākamā deficīta prece
Latvijā oficiāli atklāta peldsezona, taču iedzīvotājus aicina nemesties ūdenī