Ventspils mērs Aivars Lembergs

Lembergs: skolu pāreja uz latviešu valodu atbiedēs ukraiņu viesstrādniekus

68
(atjaunots 17:23 20.12.2017)
Pēc bilingvālās izglītības atcelšanas Latvijas reģioniem neizdosies piesaistīt krievvalodīgos viesstrādniekus no pēcpadomju valstīm, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Bilingvālās apmācības sistēmas atcelšana ietekmēs iespējas piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm, paziņoja Ventspils mērs Aivars Lembergs programmā "Tiešā runa" radio Baltkom.

"Mums nav svarīgi, no kurienes ir darba spēks, mums ir svarīgi, lai tas būtu. Piemēram, ja patlaban augstskolas gatavo 300 IT speciālistus, bet Latvijai nepieciešami 3 tūkstoši tādu speciālistu gadā. Kur ņemt tos 2,5 tūkstošus? Tikai no ārzemēm. Bet no kurienes Latvija var ņemt IT speciālistus no ārzemēm?" – retoriski pavaicāja Ventspils mērs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera informē, ka jautājums par darbaspēku ir aktuāls visās nozarēs, turklāt aptuveni 80% uzņēmēju atbalsta ārvalstu darbinieku piesaistīšanu. Latvijā jūtams jebkāda kvalifikācijas līmeņa darbinieku trūkums.

Ekonomikas ministrija jau atzīmēja, ka 2020. gadā Latvija varētu saskarties ar tāda darbinieku skaita deficītu, kas salīdzināms ar Ventspils iedzīvotāju skaitu: valstī trūks apmēram 16 tūkstošu speciālistu ar augstāko izglītību matemātikā un inženierzinātnēs, kā arī 30 tūkstošu strādnieku ar profesionālo izglītību.

Lembergs pastāstīja, ka Ventspils cenšas atrisināt jautājumu, atvedot relatīvi lētu darbaspēku, piemēram, no Ukrainas, taču šajā jomā iespējamas grūtības, piemēram, izglītības iestāžu pāreja pie latviešu mācību valodas atbaidīs ukraiņus, un viņi dosies turp, kur runā angļu vai vācu valodā.

"Tas ir ļoti svarīgs aspekts. Piemēram, mēs ar vienu uzņēmēju strādājam, lai uzņemtu 20 ģimenes, teiksim, no Ukrainas. Uzņemt IT speciālistus ar ģimenēm, ar bērniem. Kamēr mums ir bērnudārzi un skolas krievu valodā, mēs to varam piedāvāt. Ja to nebūs, nav un nebūs arī mācību iestāžu angļu valodā. Ir privātie dārziņi un skolas Rīgā, kuri šai publikai ir ļoti dārgi, bet Ventspilī tādu nav un nekad nebūs. Tas nozīmē, ka viņi pie mums nebrauks, viņi brauks turp, kur runā angliski vai vāciski. Mums tas būs augsti kvalificēts darbaspēks, kura sagatavošana izmaksās dārgi, tāpēc tas brauks garām Ventspilij, garām Latvijai," – uzskata Ventspils mērs.

Lembergs atgādināja, ka arī iepriekš norādījis: pašreizējās valdības attieksme pret valsts valodu nākotnē radīs grūtības cilvēku resursu piesaistīšanas jomā.

"Es par to jau teicu: "Nesteidzieties." Te nevar skatīties tikai uz valodu, jo būtība nav tajā. Būtība ir cilvēku resursos, jo tikai cilvēks radīs pievienoto vērtību, neko citu viņš nerada. Nē, neviens neuzklausīja," – teica Lembergs.

68
Pēc temata
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus
Lembergs: nodokļu reformas dēļ province galu galā kļūs nabaga
Viesstrādnieki uz starta: Ukrainu, Gruziju un Moldovu aicina uz Šengenu
Latvijas pārtikas ražošana gaida viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Aivars Lembergs: Muamars Kadāfi no Ventspils
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

3
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

3
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Школьный коридор

Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings

5
(atjaunots 11:06 13.08.2020)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola saglabāja savas vietas reitinga augšgalā.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Ata Kronvalda fonds publicējis kārtējo Latvijas skolu reitingu pēc starptautisko olimpiāžu rezultātiem.

Pirmo vietu šogad joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kura ieguva 123 punktus.

Otro vietu ieņēma Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola – 16 punkti, trešajā vietā – Cēsu Valsts ģimnāzija, kura ieguva 15 punktus. Labāko skolu pieciniekā iekļuva arī Ziemeļvalstu ģimnāzija, kuras reitings sastāda 15 punktus, un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija – 9 punkti.

No 6. līdz 9. vietai ieņem četras skolas, kuras ieguva 6 punktus – Priekules vidusskola, Rīgas 10. vidusskola, Daugavpils Valsts ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

No 10. līdz 13. vietai (pa 4 punktiem) ierindojās Rīgas Franču licejs, Druvas vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Olaines vidusskola, 14. vieta (3 punkti) ir Ventspils 1. ģimnāzijai.

Ata Kronvalda fonds tika nodibināts 1994. gadā. Fonda uzdevums ir celt zināšanu prestižu Latvijā, stimulēt pedagogu, zinātnieku un citu personu iesaistīšanos talantīgu Latvijas jauniešu izglītošanā, popularizēt talantīgus skolēnus un viņu sasniegumus, viņu darbu vadītājus un sponsorus.

5
Tagi:
skola
Pēc temata
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla