RĪGA, 14. decembris — Sputnik. Pagaidām nav nekādu garantiju, ka no 1. janvāra, kad e-veselības sistēmas lietošana būs obligāta, medicīnas sistēmā Latvijā nesāksies haoss, Saeimas Veselības aprūpes apakškomisijā paziņoja deputāte, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Koslovska, raksta "Freecity".
Kozlovska uzsvēra, ka problēmu rada nevis līgumu slēgšana ar lietotājiem, kuru skaits aug, bet gan pašas sistēmas darbība, un rodas bažas, ka no janvāra cietīs tieši pacienti. Viņa paskaidroja, ka pacienti atkārtoti dodas pie ģimenes ārsta pēc receptes e-veselības trūkumu dēļ, bet ģimenes ārsti strādā pēc darba laika beigām un pat brīvdienās, jo sistēmas lēnās darbības dēļ nevar izrakstīt receptes un darba nespējas lapas darba laikā tā, lai neciestu pacienti.
Kozlovska atgādināja, ka dienu iepriekš sistēma nav strādājusi visā Latvijā. Kāda ģimenes ārste konstatējusi, ka receptē norādītais medikamentu daudzums pieaudzis desmitkārt, un, tā kā Nacionālā veselības dienesta atbalsta telefons darbojas tikai līdz 20:00, viņai nācies patstāvīgi anulēt visas kļūdainās receptes.
Pie tam Kozlovska atzīmēja, ka bažas rada cienījama vecuma ārsti, kuri gatavojas pamest darbu e-veselības dēļ.
Saeimas apakškomisijas locekļi vienojās informēt par situāciju premjerministru Māri Kučinski un veselības ministri Andu Čakšu.
E-veselības sistēmas ieviešana bija viens no ģimenes ārstu un Veselības ministrijas ilgstošā konflikta iemesliem. Pēc ilga streika tika nolemts sākt elektronisko darba nespējas lapu un recepšu lietošanu ar noteikumu, ka receptes izrakstīšana ilgs ne vairāk kā 60 sekundes janvārī un 30 sekundes – februāri.
Aizvadītajā nedēļā Ilmārs Poikāns, plašāk pazīstams kā "hakeris Neo" testēja portālu eveseliba.gov.lv – elektroniskās veselības aprūpes sistēmas elementu, un norādīja, ka ģimenes ārstu pretenzijas ir pamatotas. IT speciālists norādīja: viņš saprot, kāpēc ārsti ir gatavi jebkādam konfliktam ar VM, lai tikai nenāktos lietot sistēmu.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.
Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.
44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.
Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.
Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.
Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".
Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.
Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.
Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%
Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.
Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.
Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.
Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.
Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.
Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.
Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.
Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.
Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.
Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.
Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.
Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.
Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.