Rīga. Foto no arhīva

Adoptēšana uz ārzemēm: piedod, Latvija nevar tev palīdzēt

89
(atjaunots 13:34 08.12.2017)
Saskaņā ar Latvijas labklājības ministra Jāņa Reira ieceri, ārzemnieki ir tiesīgi adoptēt bērnu no bērnu nama, taču atņemt viņu audžuģimenei nevajadzētu. Speciālisti nav gatavi piekrist šādam viedoklim.

RĪGA, 8. decembris — Sputnik. Latvijā nenoklust strīdi ap ideju aizliegt ārzemniekiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, atzīmē telekanāla LTV7 programma "Šodien vakarā".

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, Saeimas komisija atteicās atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvājumu aizliegt atdot bērnus no audžuģimenēm adoptēšanai uz ārzemēm. Šogad Latvijā adoptēja 102 bērnus, uz ārzemēm — 61, pērn — vietējās ģimenes adoptēja 127 bērnus, ārzemju — 120. 2015. gadā no audžuģimenēm un aizgādniecības iestādēm adoptēja 267 bērnus, no tiem vairāk nekā pusi — uz ārzemēm. Šobrīd  Latvijas bērnu namos dzīvo 1,2 tūkstoši bērnu, viņu uzturēšana valstij izmaksā 22 miljonus eiro gadā.

Trieciens demogrāfijai

Labklājības ministrijas parlamenta sekretāre Karīna Ploka pārliecināta, ka adoptēšanai uz ārzemju ģimene ir jākļūst par izņēmuma gadījumiem.

"Mums jāsaprot, ka mēs 10 gadu laikā esam atdevuši 1000 bērnu adoptēšanai uz ārzemēm. Tā ir mūsu demogrāfija! Mums ir jārūpējas par viņiem pašiem. Adoptēšanai uz ārzemēm ir jākļūst par izņēmuma gadījumiem" paziņoja Ploka.

Pēc labklājības ministra biroja vadītājas Lindas Baļčūnes domām, varas iestādēm ir jāņem vērā bērna jūtas pret pagaidu audžuģimeni, tostarp, organizējot visu vizītes uz ārzemēm. Viesģimeņu programmas mijiedarbība, kad bērns brauc padzīvot uz dažiem mēnešiem, organizēta jau ar vairākām valstīm.

"Kad bērnus ved viesģimenes programmas ietvaros uz ārzemēm, daudzus pēc tam tur pat arī adoptē. Acīmredzama šo cilvēku priekšrocība adoptēšanai. Bieži bērnus sūta pie viesģimenēm no audžuģimenēm. Mums ir jāņem vērā bērna pieķeršanos audžuģimenei. To saikni, kura jau ir radusies. Taču mēs to pārraujam," uzsvēra Baļčūne.

Pēc biedrības Zvannieku mājas vadītājs Sandras Dzenītes-Cālītes pieredzes, bērna atņemšana bioloģiskajai ģimenei izvēršas lielā pārdzīvojumā, ar kuru jāpalīdz tikt galā audžuģimenei.

"Mēs katru dienu sakām viņiem burvju vārdus: cik labi, ka tu esi pie mums. Un notiek brīnums, kad bērns sāk ticēt, ka mēs viņu vēlamies, ka viņš nav nasta. Tas ir ilgs un sarežģīts process. Taču, kad mēs sūtam viņu uz ārzemēm, tad faktiski sakām viņam — piedod, Latvija nevar tev palīdzēt. Tur tev būs labāk. Un tas ir pats sliktākais, ko mēs varam nodarīt bērnam," uzskata Dzenīte-Cālīte.

Drošības dēļ

Savukārt audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne minēja piemēru, kad kāda meitene, kura kļuva par tēva seksuālās vardarbības upuri, vēlējās nokļūt audžuģimenē ārzemēs savas drošības dēļ.

"Viņu iesēdināja uz 5 gadiem. Meitene ļoti vēlējās aizbraukt no valsts. Viņa zināja, ka tētis turpinās viņu vajāt, kad iznāks. Piekrita tikt šķirta no brāļa un tikt adoptēta. Tētis iznāca no cietuma. Un brālis pakārās," pastāstīja Martukāne.

Pēc viņas sacītā, šādu gadījumu ir daudz — bērni, kuri piedzīvojuši smagu vardarbību, izvēlas aizbraukt no Latvijas, jo tur viņi jutīsies drošībā.

Negatīvi piemēri pastāv, apstiprina bērnu atbalsta biedrības Miera osta vadītāja Dace Rence, taču vairums bērnu, kuri atraduši jaunu ģimeni ārzemēs, izjūt pateicību.

"Šie bērni jau tā ir emocionāli smagi traumēti. 18 gados, izejot no audžuģimenes Latvijā, viņi izrādās pamesti. Es zinu konkrētus gadījumus, kad meitenes kļuva par prostitūtām, pastrādāja pašnāvību, brauca prom uz ārzemēm. Viņi nav spējīgi iekārtot savu dzīvi. Es uzskatu, ka tikai ģimene —vienalga, Latvijā vai ārzemēs — spēj nodrošināt bērnam piederības un drošības izjūtas," uzsvēra Rence.

Pasargāt bērna intereses

Smiltenes bāriņtiesā uzstāj, ka izvēloties adoptētājus pašam galvenajam ir jābūt bērna interesēm.

"Bāriņtiesas ir gatavas strādāt pie adoptētāju meklējumiem Latvijā. Taču arī uz adopciju uz ārzemēm mēs skatāmies no bērna interešu viedokļa. Bieži vien tā ir viņu vienīgā iespēja iegūt ģimeni. Taču neviena tiesa neapstiprinās adopciju, ja bērns pats nevēlēsies, ka viņu adoptē," skaidro Aurika Zīvere, Smiltenes bāriņtiesas vadītāja.

Zvērinātā advokāte Kristīne Lemantoviča atzīmēja, ka audžu ģimene sniedz bērnam īslaicīgu iespēju iegūt tēti un mammu līdz adoptēšanas brīdim vai atgriešanās bioloģiskajā ģimenē.

"Pērnajā gadā 180 no 182 adoptētājiem gribēja bērnu līdz 5 gadiem. Kādu konkurenci viņiem sastāda ārzemju adoptētājs, kurš gatavs pieņemt ģimenē 13 gadus vecu pusaudzi? Latvijā šādam bērnam iespējas izaugt ģimenē nav," konstatē juriste.

Diskusijas par ārzemnieku adoptēšanas jautājumu turpināsies. Saeimas komisija aicināja izskatīt Labklājības ministrijas piedāvājumu vispārējā kārtībā — trijos lasījumos. Kā atzīmē eksperti, aizliegums adoptēšanai no audžuģimenēm uz ārzemēm de facto jau ir spēkā, runa ir par juridiskās normas nostiprināšanu.    

89
Pēc temata
Deputāti nesaskata iespēju atteikties no bērnunamiem Latvijā
Kopš janvāra britu sociālie dienesti atņēmuši latviešu ģimenēm četrus bērnus
Labklājības ministrija vēlas pārliecināt latviešus dzemdēt otru bērnu
Mūsdienu verdzība: kā migranti pamet bērnus un pagaist bez pēdām

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

9
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

9
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

12
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

12
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts