Darbs pie datora

Hakeris: e-veselība tas ir šausmas un 14 miljoni eiro, kas aizlidojuši skurstenī

140
(atjaunots 11:16 07.12.2017)
Hakeris Neo kopā ar ģimenes ārstu pārbaudīja e-veselību un nonāca pie secinājuma, ka šī programma ir radīta nevis ar mērķi palīdzēt ārstiem efektīvāk ārstēt pacientus, bet gan efektīvāk izmantot eirofondu naudu.

RĪGA, 7. decembris — Sputnik. Ilmārs Poikāns, Latvijā labāk pazīstams kā hakeris Neo, kopā ar ģimenes ārstu pārbaudīja portālu eveseliba.gov.lv — Elektroniskās veselības aprūpes sistēmas (EVAS) elementu un bija sašutis par to, ko viņam izdevies noskaidrot. Par to viņš pastāstīja savā Facebook lapā.

"Tās IR pilnīgas šausmas. Ja kāds mēģinātu mani piespiest strādāt ar tik nelietojami lēnu un nestabilu sistēmu kā eveseliba.gov.lv, tad man draudētu kriminālpants par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, "taisnojot līkās rokas" par šādas sistēmas izstrādi atbildīgajām personām. Es teiktu, ka manī pat radās gluži profesionāla interese noskaidrot, KĀ iespējams izstrādāt tik lēndarbīgu un neefektīvu sistēmu. Pacientu datu drošību šoreiz pat neanalizēsim, tas ir atsevišķs stāsts," — raksta Poikāns savā publikācijā.

Hakeris uzskata, ka ģimenes ārstu pretenzijas pret EVAS ir pamatotas un paziņoja, ka tagad saprot, kādēļ viņi ir gatavi uz jebkādiem konfliktiem ar Veselības ministriju, lai tikai neizmantotu tik neērtu un lēnu sistēmu, ka tās izstrādē ieguldītie 10 gadi un 14,5 miljoni eiro ir tīrais izsmiekls gan par ārstiem, gan pacientiem.

Poikāns pastāstīja, ka, tiklīdz ārsts centās pieslēgties pie EVAS, tā uzreiz parādīja kļūdu serverī. Pēc tam, kad beidzot izdevies ieiet sistēmā, noskaidrojās, ka neviena no darbībām, pat visparastākā, nenotiek ātrāk par 4-5 sekundēm; ja darbība ir sarežģīta, tad tā notiek vēl lēnāk — 7 sekundes.

"Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm beidzām arī bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas 4 sekundes. Un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl 5-6 sekundes. 10 sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu. Ja ārsts grib izrakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu (daļā gadījumu to par pienākumu uzliek likums), tad to var atrast tikai saraksta pašās beigās, vairākas reizes ielādējot sarakstam papildus rindas. 5 sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens — ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi," — raksta hakeris. Pie tam viņš piebilda, ka situācija ar slimības lapām ir daudz sliktāka.

Poikāns secinājis, ka ģimenes ārstiem nāksies izmantot komerciālu alternatīvu valsts e-veselībai, ņemot vērā to, ka jau tagad 74% ārstu izmanto komerciālās programmas, kuras strādā ātrāk.

Tāpat hakeris atzīmēja, ka publiskajā telpā visaktīvāk e-veselības sistēmu virza veselības ministre Anda Čakša un Nacionālā veselības dienesta direktora vietniece Linda Freimane. Pēc Poikāna domām, šāda e-veselības uzspiešana nepieciešama, lai Eirokomisija nesāktu domāt, ka Latvija neefektīvi izmanto eirofondu naudu.

"Ja šādas rīcības mērķis ir "piesegt pēcpusi", lai Latvija nesaņemtu sodu un uzrēķinu par nelietderīgi izšķērdēto Eiropas fondu naudu, tad tā arī atklāti jāpasaka un jāatzīst sava neizdarība, nevis par grēkāžiem jāpadara ģimenes ārsti," — rakstīja hakeris.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ģimenes ārsti ir gatavi strādāt ar e-veselību, taču ar nosacījumu, ka sistēma būs vienkārša un ātra. Taču pagaidām katra patērētā sekunde elektroniskās receptes izrakstīšanai gada laikā ilgst, saskaņā ar aptuvenajiem aprēķiniem, 1667 stundās. Turklāt pacientiem, iespējams, tagad nāksies pirkt izrakstītās recepšu zāles veselā iepakojumā, nevis pa daļām, kā to drīkstēja darīt līdz šim.

Poikāns raksta, ka jebkuru darbu var vienkāršot, sadalot to darbībās, kas prasa dažādas kvalifikācijas un atbildības pakāpes. Lai ārsts varētu veltīt vairāk laika pacientam, loģiski būtu daļu viņa pienākumu, kas attiecas uz EVAS, uzticēt medmāsai, kura varētu nodarboties ar elektronisko datu aizpildīšanu, kamēr ārsts apskata pacientu, taču portāls e-veselība šādu iespēju medicīnas personālam neparedz.

"Man rodas jautājums, vai kāds no Veselības ministrijas, NVD vai tiem, kas sagatavoja E-veselības portāla specifikāciju, vispār zina to, kas un kā notiek ārstu kabinetos? Vai viņi vispār ir domājuši, kā efektīvāk izmantot jau tā ierobežotos medicīnas resursus un personāla laiku? Kaut ko tik elementāru kā darba dalīšana ārsta kabinetā spēj pamanīt pat cilvēks no malas. Diemžēl, man jāsecina, ka ar šādu pieeju un attieksmi problēmu risināšanā, diez vai VM var jēgpilni un efektīvi izlietot medicīnai atvēlēto budžetu," — noslēgumā saka hakeris.

Ģimenes ārsti jau ne reizi vien paziņojuši, ka nevēlas strādāt ar EVAS, jo uzskata, ka elektroniskās dokumentācijas ieviešana sarežģī darbu un atņem ārstam laiku, ko viņš varētu veltīt pacientam. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide ne reizi vien kritizējusi EVAS, apgalvojot, ka sistēma ir lēna, neērta un daudzas tās opcijas nestrādā. EVAS līguma noslēgšana kļuva par vienu no galvenajiem nosacījumiem, ko ģimenes ārsti izvirzīja Veselības ministrijai, lai pārtrauktu streiku, kas ritēja kopš jūlija.

140
Pēc temata
Čakša kritizē Ģimenes ārstu asociāciju par spītību
Ģimenes ārsti nolēma pārtraukt streiku
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

27
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

27
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

20
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

20
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

0
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

0
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie