"Turpinu dienestu": baumas par Benesa Aijo bojāeju nav apstiprinājušās

© Дмитрий МартBeness Aijo
Beness Aijo - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Beness Aijo komentēja ziņas par savu bojāeju ekskluzīvā intervijā Sputnik Latvija.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik, Dmitrijs Marts. Stāsts sākās ar īsu ziņu, kas 1. decembra vakarā tika publicēta sociālajā tīklā Facebook — kaut kādas biedrības Urlas lapā: "Ar skumjām informējam, ka Donbasā, kaujas misijas laikā gājis bojā "melnais Ļeņins" — Beness Aijo. R.I.P. 1979 — 2017". Publicēta arī fotogrāfija ar melnu sēru lentīti, kurā redzams Latvijas un Doņeckas Tautas Republikas pilsonis.

Šokējošā ziņa izplatījās vienā acumirklī, ziņu pavadīja liels skaits komentāru. Vieni sēroja, citi — priecājās. Daži šaubījās.

"Google informāciju neatrada," — raksta Konstantins Jefimovs.

"Domāju, feiks (melīga ziņa — red.), — rakstīja Dmitrijs Lučkins. — Pie mums viņš ir izsludināts par Latvijas nacionālo apdraudējumu. Skaidrs, ja… Melnais puisis ausainē un vatenī — nacionālie draudi. Tātad Latvijas mediji tādu ziņu izplatītu ar lielāko prieku."

Protams, optimālākais variants — saņemt informāciju, tā sakot, tieši. Taču pats Beness Aijo savu lapu Facebook pēdējo reizi apmeklēja 27. novembrī. "Uzskatu A.Zaharčenko par godājamu un pieredzējušu vadītāju, kurš spēj vadīt DTR (Doņecka — red.) un LTR (Luganska — red.) apvienošanos," — toreiz uzrakstīja viņa pulka biedrs.

Talsu iedzīvotājs Ints Geršmanis - Sputnik Latvija
It kā būtu pārcēlies laikā: latvietis cīnās Doņeckas zemessargu pusē

Protams, vairākas dienas ilgā klusēšana radīja zināmas bažas viņa piekritēju pusē, jo "melnais Ļeņins" parasti ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos. Sputnik Latvija centās sazināties pa tālruņa numuriem, no kuriem zvanīja pats Beness, kad nesen ieradās Maskavā. "Abonents pašlaik nav pieejams. Lūdzu, piezvaniet vēlāk," — patīkama sievietes balss informēja pa vienu numuru. "Šī numura apkalpošana uz laiku apturēta," — tikpat patīkama sievietes balss paskaidroja pa otru numuru. Vārds "apturēta" izklausījās ne īpaši optimistiski.

Par laimi, sestdienas vakarā ar Facebook starpniecību ar mums sazinājās pats Aijo. "Uzrakstiet, ka es, tāpat kā mani cīņu biedri, esmu dzīvs, vesels un turpinu dienestu," — viņš lūdza. Pēc tam viņš piebilda: "Godīgi sakot, man tas viss nepatīk. Informācija ir pasniegta tā, it kā kāds gribētu mani diskreditēt." Protams, Benesu šokēja ziņa par viņa "bojāeju". Latvijā taču dzīvo viņa māte, kurai "labi cilvēki" noteikti paziņos briesmīgo vēsti. Arī daudzie draugi un paziņas pārdzīvos. Tomēr Beness nolēma neatbildēt sabiedrības Urlas melu ziņu lapā — viņš uzskata, ka tas būtu zem viņa goda.

Beness Aijo saņēmis DTR pasi - Sputnik Latvija
Aijo Benesa kāzuss: Latvija varētu atzīt Doņeckas Tautas Republiku

Noskaidrojās, ka Beness tik ilgu laiku nav bijis internetā pavisam banāla iemesla dēļ: viņš bija priekšējās rindās. "Šodien tikai atgriezos no pozīcijām! Ilgāk nekā nedēļu neesmu pat ziņas lasījis, — viņš pastāstīja Sputnik Latvija. — Dažkārt mediji klāsta, ka Donbasā karavīri no abām pusēm sēž ierakumos un viens otram sūta ziņas. Taču tas ir pārāk vienkāršots apraksts. Patiesībā karā notiek kā jau karā. Tur nogalina. Ja ne tu, tad tevi, tāpēc nekas nedrīkst novērst uzmanību."

Beness pastāstīja, ka priekšējās rindās zemessargi nebūt nesēž pastāvīgi ierakumos vai blindāžā. Viņi pārvietojas. "Diennakti vai divas dežūrējam ar ieročiem. Atklājam uguni, ja nepieciešams. Pēc dežūras divas diennaktis atrodamies mājiņās. Viena diena paiet saimnieciskos darbos (uzkopjam, tīrām, mazgājam), nākamajā dienā atpūšamies. Skatāmies televizoru, sēžam internetā utt. Tas ir, pastāvigi notiek rotācija." Vārdu sakot, skaidrs: pēdējās dienās Benesam nebija laika internetam. Arī vēlāk, kad viņš nokļuva pie tīkla, īpašas vēlēšanās sarunāties nebija, gribējās tikai vienu — kārtīgi atpūsties. Tomēr viņš pastāstīja, ar ko nodarbojas patlaban.

Президент РФ В. Путин принял участие в итоговой сессии Международного дискуссионного клуба Валдай - Sputnik Latvija
Krievija nepieļaus Donbasā slaktiņu, paziņoja Putins

"Uzrakstiet, ka tagad turpinu dienestu DTR armijā. Kāda ir situācija? Novērojama saasināšanās visās frontēs. Aizvadītajā nedēļā tika okupēti Gladosovo un Travņevoje ciemi Gorlovkas rajonā. Abi ciemi atrodas tā saucamajā "pelēkajā zonā", tas ir, teritorijā, kam, saskaņā ar starptautisko vienošanos jābūt demilitarizētai. Līdz šim ciemu iedzīvotāji paši varēja izvēlēties, kā viņiem dzīvot — pēc Kijevas vai pēc Doņeckas laika. Lielākā daļa labprātāk uzskatīja sevi par DTR daļu. Veikalos apgrozībā bija rubļi. Ienāušie Ukrainas spēki piespieda vietējos iedzīvotājus sēdēt mājās un nebāzt laukā degunus. Notika aresti.

Nedēļas gaitā ukropi apšaudīja arī Dokučajevsku. Pilsētas centru apšauīja 82 un 120 mm mīnmetēji, kājnieku kaujas mašīnas. Tika sagrautas vairākas mājas. Jasnoje ciemā tika pārtraukta elektrības piegāde Ščorsa un Vjalogo ielās. Pēc manām domām, novembra spriedze saistīta ar Kijevas huntas vēlmi novērst iedzīvotāju uzmanību no politiskās krīzes Kijevā. Es runāju par Mihomaidanu, korupcijas skandāliem, masveida demonstrācijām un grautiņiem Ukrainas galvaspilsētas centrā utt. Pie tam nav nekādas pušu vienprātības par Minskas procesu, ko Ukrainas valdība uzskata tikai par līdzekli kontroles iegūšanai pār robežu ar Krievijas Federāciju," — pastāstīja Beness Aijo.

Laima Vaikule un Raimonds Pauls - Sputnik Latvija
Viedoklis
Acīmredzamais neticamais: Latvijā nomelno tos, kuri brauc uz Krieviju

Viņš piebilda, ka pašlaik kopā ar cīņu biedriem lielāko daļu laika pavada pozīcijās. "Ierakumi un blindāžas mums ir labi. Karavīri tērpi "pikseļu" krāsojuma ziemas formā: bušlats, siltas vatētas bikses, ausaine, ziemas puszābaki vai siltie zābaki. Tagad nav arī īpaši auksts. Galvenokārt temperatūra virs nulles. Sniegs ir gandrīz nokusis." Bez tam Aijo rakstīja, ka turpina studijas Dāla vārdā nosauktajā Luganskas universitātē, klausās politoloģijas kursu.

"No dienesta brīvajā laikā lasu literatūru par dažādām pagātnes revolūcijām — Nīderlandē, Anglijā, Francijā, Krievijā, Nikaragvā utt., lai gūtu kopēju priekšstatu par klasisko revolūciju iemesliem, raksturu un sekām, lai noskaidrotu, kādas ir to galvenās atšķirības no XXI gadsimta tā saucamajām "krāsainajām" pseidorevolūcijām — Ukrainā, Gruzijā, Kirgīzijā u.c. Tāpat studēju "Arābu pavasara" fenomenu.

Vārdu sakot, ja mūsu tautieti joprojām interesē revolūcijas, kas satricinājušas pasauli dažādās valstīs, varam būt mierīgi: viņš patiešām ir ierindā — dzīvs un vesels. Un, tā kā Beness Aijo ļoti ciena vispasaules proletariāta vadoni, varam teikt arī tā: "Beness dzīvoja, Beness ir dzīvs, Beness dzīvos!"

Ziņu lente
0