Beness Aijo

"Turpinu dienestu": baumas par Benesa Aijo bojāeju nav apstiprinājušās

135
(atjaunots 11:38 04.12.2017)
Beness Aijo komentēja ziņas par savu bojāeju ekskluzīvā intervijā Sputnik Latvija.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik, Dmitrijs Marts. Stāsts sākās ar īsu ziņu, kas 1. decembra vakarā tika publicēta sociālajā tīklā Facebook — kaut kādas biedrības Urlas lapā: "Ar skumjām informējam, ka Donbasā, kaujas misijas laikā gājis bojā "melnais Ļeņins" — Beness Aijo. R.I.P. 1979 — 2017". Publicēta arī fotogrāfija ar melnu sēru lentīti, kurā redzams Latvijas un Doņeckas Tautas Republikas pilsonis.

Šokējošā ziņa izplatījās vienā acumirklī, ziņu pavadīja liels skaits komentāru. Vieni sēroja, citi — priecājās. Daži šaubījās.

"Google informāciju neatrada," — raksta Konstantins Jefimovs.

"Domāju, feiks (melīga ziņa — red.), — rakstīja Dmitrijs Lučkins. — Pie mums viņš ir izsludināts par Latvijas nacionālo apdraudējumu. Skaidrs, ja… Melnais puisis ausainē un vatenī — nacionālie draudi. Tātad Latvijas mediji tādu ziņu izplatītu ar lielāko prieku."

Protams, optimālākais variants — saņemt informāciju, tā sakot, tieši. Taču pats Beness Aijo savu lapu Facebook pēdējo reizi apmeklēja 27. novembrī. "Uzskatu A.Zaharčenko par godājamu un pieredzējušu vadītāju, kurš spēj vadīt DTR (Doņecka — red.) un LTR (Luganska — red.) apvienošanos," — toreiz uzrakstīja viņa pulka biedrs.

Protams, vairākas dienas ilgā klusēšana radīja zināmas bažas viņa piekritēju pusē, jo "melnais Ļeņins" parasti ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos. Sputnik Latvija centās sazināties pa tālruņa numuriem, no kuriem zvanīja pats Beness, kad nesen ieradās Maskavā. "Abonents pašlaik nav pieejams. Lūdzu, piezvaniet vēlāk," — patīkama sievietes balss informēja pa vienu numuru. "Šī numura apkalpošana uz laiku apturēta," — tikpat patīkama sievietes balss paskaidroja pa otru numuru. Vārds "apturēta" izklausījās ne īpaši optimistiski.

Par laimi, sestdienas vakarā ar Facebook starpniecību ar mums sazinājās pats Aijo. "Uzrakstiet, ka es, tāpat kā mani cīņu biedri, esmu dzīvs, vesels un turpinu dienestu," — viņš lūdza. Pēc tam viņš piebilda: "Godīgi sakot, man tas viss nepatīk. Informācija ir pasniegta tā, it kā kāds gribētu mani diskreditēt." Protams, Benesu šokēja ziņa par viņa "bojāeju". Latvijā taču dzīvo viņa māte, kurai "labi cilvēki" noteikti paziņos briesmīgo vēsti. Arī daudzie draugi un paziņas pārdzīvos. Tomēr Beness nolēma neatbildēt sabiedrības Urlas melu ziņu lapā — viņš uzskata, ka tas būtu zem viņa goda.

Noskaidrojās, ka Beness tik ilgu laiku nav bijis internetā pavisam banāla iemesla dēļ: viņš bija priekšējās rindās. "Šodien tikai atgriezos no pozīcijām! Ilgāk nekā nedēļu neesmu pat ziņas lasījis, — viņš pastāstīja Sputnik Latvija. — Dažkārt mediji klāsta, ka Donbasā karavīri no abām pusēm sēž ierakumos un viens otram sūta ziņas. Taču tas ir pārāk vienkāršots apraksts. Patiesībā karā notiek kā jau karā. Tur nogalina. Ja ne tu, tad tevi, tāpēc nekas nedrīkst novērst uzmanību."

Beness pastāstīja, ka priekšējās rindās zemessargi nebūt nesēž pastāvīgi ierakumos vai blindāžā. Viņi pārvietojas. "Diennakti vai divas dežūrējam ar ieročiem. Atklājam uguni, ja nepieciešams. Pēc dežūras divas diennaktis atrodamies mājiņās. Viena diena paiet saimnieciskos darbos (uzkopjam, tīrām, mazgājam), nākamajā dienā atpūšamies. Skatāmies televizoru, sēžam internetā utt. Tas ir, pastāvigi notiek rotācija." Vārdu sakot, skaidrs: pēdējās dienās Benesam nebija laika internetam. Arī vēlāk, kad viņš nokļuva pie tīkla, īpašas vēlēšanās sarunāties nebija, gribējās tikai vienu — kārtīgi atpūsties. Tomēr viņš pastāstīja, ar ko nodarbojas patlaban.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Starptautiskā diskusiju kluba Valdaj noslēguma plenārsēdē
© Sputnik / Григорий Сысоев

"Uzrakstiet, ka tagad turpinu dienestu DTR armijā. Kāda ir situācija? Novērojama saasināšanās visās frontēs. Aizvadītajā nedēļā tika okupēti Gladosovo un Travņevoje ciemi Gorlovkas rajonā. Abi ciemi atrodas tā saucamajā "pelēkajā zonā", tas ir, teritorijā, kam, saskaņā ar starptautisko vienošanos jābūt demilitarizētai. Līdz šim ciemu iedzīvotāji paši varēja izvēlēties, kā viņiem dzīvot — pēc Kijevas vai pēc Doņeckas laika. Lielākā daļa labprātāk uzskatīja sevi par DTR daļu. Veikalos apgrozībā bija rubļi. Ienāušie Ukrainas spēki piespieda vietējos iedzīvotājus sēdēt mājās un nebāzt laukā degunus. Notika aresti.

Nedēļas gaitā ukropi apšaudīja arī Dokučajevsku. Pilsētas centru apšauīja 82 un 120 mm mīnmetēji, kājnieku kaujas mašīnas. Tika sagrautas vairākas mājas. Jasnoje ciemā tika pārtraukta elektrības piegāde Ščorsa un Vjalogo ielās. Pēc manām domām, novembra spriedze saistīta ar Kijevas huntas vēlmi novērst iedzīvotāju uzmanību no politiskās krīzes Kijevā. Es runāju par Mihomaidanu, korupcijas skandāliem, masveida demonstrācijām un grautiņiem Ukrainas galvaspilsētas centrā utt. Pie tam nav nekādas pušu vienprātības par Minskas procesu, ko Ukrainas valdība uzskata tikai par līdzekli kontroles iegūšanai pār robežu ar Krievijas Federāciju," — pastāstīja Beness Aijo.

Viņš piebilda, ka pašlaik kopā ar cīņu biedriem lielāko daļu laika pavada pozīcijās. "Ierakumi un blindāžas mums ir labi. Karavīri tērpi "pikseļu" krāsojuma ziemas formā: bušlats, siltas vatētas bikses, ausaine, ziemas puszābaki vai siltie zābaki. Tagad nav arī īpaši auksts. Galvenokārt temperatūra virs nulles. Sniegs ir gandrīz nokusis." Bez tam Aijo rakstīja, ka turpina studijas Dāla vārdā nosauktajā Luganskas universitātē, klausās politoloģijas kursu.

"No dienesta brīvajā laikā lasu literatūru par dažādām pagātnes revolūcijām — Nīderlandē, Anglijā, Francijā, Krievijā, Nikaragvā utt., lai gūtu kopēju priekšstatu par klasisko revolūciju iemesliem, raksturu un sekām, lai noskaidrotu, kādas ir to galvenās atšķirības no XXI gadsimta tā saucamajām "krāsainajām" pseidorevolūcijām — Ukrainā, Gruzijā, Kirgīzijā u.c. Tāpat studēju "Arābu pavasara" fenomenu.

Vārdu sakot, ja mūsu tautieti joprojām interesē revolūcijas, kas satricinājušas pasauli dažādās valstīs, varam būt mierīgi: viņš patiešām ir ierindā — dzīvs un vesels. Un, tā kā Beness Aijo ļoti ciena vispasaules proletariāta vadoni, varam teikt arī tā: "Beness dzīvoja, Beness ir dzīvs, Beness dzīvos!"

135
Pēc temata
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija
Notiek Rietumu bankas pārbaude sakarā ar naudas vākšanu Doņeckas Tautas Republikai
Doņeckas TR galva: ASV ieroču piegāde Kijevai saasinās konfliktu Donbasā
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

9
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

9
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā