Latgales ainavas

Latgale, SOS! izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu

311
(atjaunots 14:45 28.11.2017)
Latgales reģions Latvijas austrumos ir viens no nedaudzajiem ES, kas robežojas ar Krieviju. Iedzīvotāji šeit ir dažādi: autohtons – latgaļu etnoss, krievi, latvieši, baltkrievi, poļi, lietuvieši un ebreji. Ilgus gadus aiz Latgales robežām tā bija gandrīz aizmirsta.

Taču 2016. gada sākumā par nelielo rajonu sāka runāt visa pasaule – pēc BBC pseidodokumentālās filmas nākšanas klajā. Tā stāstīja, ka Krievijas un NATO bruņotais konflikts varētu sākties šīs nabadzīgās un reti apdzīvotās teritorijas dēļ. Par to, kā šodien dzīvo Latgale – RIA Novosti materiālā.

Tāda filma

Novada iedzīvotāji filmu kritizēja un sūdzējās, ka tās autoriem nav ne mazākās nojausmas par reālo dzīvi. Neviens šeit nav iecerējis sacelšanos, par separātistiem nekas nav dzirdēts, — latgaļi bija sašutuši. Pēc viņu domām, filmā pareizi bija atainots tikai viens: reģionā patiešam dzīvo liels skaits krievu valodā runājošu cilvēku. Pēc filmas iznākšanas toreizējais Daugavpils mērs pauda savas domas.

"Ik reizi, kad Daugavpilī ierodas ārvalstu vai arī Latvijas žurnālisti vai politiķi un sāk meklēt "zaļos cilvēciņus", separātistus, ekstrēmistus, aģentus vai ko līdzīgu, praktiski visi vietējie vadītāji atbild vienādi – reāli draudi ir tie, ka skolēnu trūkuma dēļ ir jāslēdz skolas, ka bezdarba līmenis ir augstāks, bet algas un pensijas zemākas nekā citos reģionos," – mērs atklāti raksturoja situāciju. Politiķis uzsvēra, ka nepieciešami politiski risinājumi un nopietni ekonomiskie projekti, lai investīcijas reģionā kļūtu izdevīgas.

"Bet "šausmenes" mūs nebiedē, lai kas tās izdomātu. Latgalē dzīvo cilvēki, kuri karus, revolūcijas, deportācijas un genocīdu ir pārdzīvojuši realitātē nevis kino. Tāpēc viņi augstu vērtē mieru un saskaņu," – piebilda Lāčplēsis.

Pasaka nav izdevusies

Kopš tiem laikiem pagājuši gandrīz divi gadi. Trešais pasaules karš nav sācies, tāpat kā nezin kādu tur latgaliešu "separātistu" sacelšanās. Taču arī dzīve nav kļuvusi labāka: uzņēmumi veras ciet, cilvēki brauc prom. Īpaši skumja aina redzama lauku apvidū.

Randenes ciems Kalkūnes pagastā netālu no Daugavpils. Vieta Latvijā ir pazīstama – šeit pusaudža gadus aizvadīja izcilais latviešu dzejnieks Rainis. Padomju laikos šeit bija plaukstoša kolhoza "Udarņik" centrs. Pēc tam nāca "sākotnējās uzkrāšanas" ēra: 90. gadu sākumā laucinieki aktīvi pirka bijušās kolhoza zemes, veidoja pašu saimniecības. Taču lielāko daļu gaidīja rūgta vilšanās: sapņi par bagātām ražām, ko pirks ārzemnieki, bija un palika tikai sapņi. Daži pagasta iedzīvotāji zaudējuši piekļuvi pat minimāliem labumiem.

"Savulaik mans vīrs Timofejs pameta darbu Daugavpils autobusu parkā. Toreiz, 90.gadu sākumā cilvēkus aicināja braukt uz laukiem, atjaunot pirmskara viensētu sistēmu, lai atdzimtu latviešu zemnieka – pārtikuša un rūpīga saimnieka – slava. Labi, ka tēvs mums atstāja māju un zemes gabalu. Tā nu aizbraucām. Diemžēl ātri noskaidrojās: pat liels zemes gabals negarantē, ka tu kļūsi par plaukstošu fermeri," – stāstīja Gaļina Makarova. Viņa dzīvo netālu no Randenes.

Viņa pastāstīja, ka nācies pārdot gandrīz visus lopus, bet zeme palikusi atmatā – nerentabli. Vecajā darbā pilsētā vīru pieņemt atteicās, aizbildinoties ar kvalifikācijas zudumu. Neveiksmīgā fermera ģimenei klājās smagi. Palīdzība nāca no ārzemēm. Meita Oļesja kopā ar vīru strādāja Spānijā un sūtīja daļu peļņas radiem mājās. Pateicoties šai palīdzībai, Timofejam un Gaļinai izdevās mazliet tikt galā ar sadzīvi: saremontēt māju, no jauna pieslēgt elektrību un televīziju. Nesen Timofejs aizgāja viņsaulē – laukos nebija iespēju savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību. Kad tika diagnosticēts smadzeņu audzējs, bija jau par vēlu. Gaļina palika viena pati nošķiebtajā mājā.

Netālu no viņas mājām stāv liela savrupmāja, kur dzīvo septiņdesmitgadīgā pensionāre Ausma Bērziņa. Viņas vīrs Dmitrijs nomira pirms trim gadiem. Arī viņu 90. gadu vidū aktīvi piedalījās kolhoza zemes pārdalē. Dmitrijs, Ausma un abi viņu dēli ar ģimenēm toreiz līdz ausīm ienira "biznesā": sēja labību, audzēja lopus un putnus. Ausma sapņoja par bariem strādnieku no pilsētas, kas būtu gatavi strādāt par "zupas šķīvi". Nekas neiznāca.

Jaunizceptie fermeri noskaidroja, ka nav iespējams veiksmīgi strādāt bez valsts palīdzības. Taču valsts 90. gados deva priekšroku lētām un vienkāršām piegādēm no ārzemēm. No vietējiem zemniekiem pirka tikai graudus, par tādām cenām, ka itin drīz uz tiem, kas turpināja apsēt lielas platības, skatījās kā uz muļķiem. Pamazām Bērziņu ģimenes saimniecība panīka. Tagad bērni izklīduši kur kurais, bet Ausma dzīvo no pensijas.

Uz čemodāniem

Tādi piemēri sastopami teju vai uz katra soļa. Latgalieši tik tikko savelk galus kopā, reģions kļūst tukšāks. 1990. gadā te dzīvoja 422 tūkstoši cilvēku, tagad – aptuveni 280 tūkstoši. Pamestība skārusi arī Daugavpili, kura pirms PSRS sabrukuma bija liels (vietējā mērogā) rūpniecības centrs ar 130 tūkstošiem iedzīvotāju. Oficiālie dati liecina, ka tagad pilsētā dzīvo 85 tūkstoši cilvēku (neoficiālie norāda, ka mazāk).

"Lielākā daļa pilsētas rūpniecības atdeva Dievam dvēseli 90. gados, par "noslēguma akordu" kļuva ķīmisko šķiedru gigantiskās rūpnīcas bojāeja 2000. gadā. Taču pirms 15 gadiem Daugavpilī bija daudz cilvēku, dzīve sita augstu vilni. Viss mainījās 2004. gadā, kad Latvija tika pieņemta ES un "slūžas" bija vaļā. Robežas pazuda, jaunākie un enerģiskākie Latgales iedzīvotāji masveidā devās uz Rietumeiropu. Tendence saglabājas arī šobaltdien. Patlaban lielākā daļa iedzīvotāju Daugavpilī ir pensionāri un jaunieši, kuri vēl nav beiguši mācības," – stāsta bijušais žurnālists Grigorijs Faršins, kurš pārkvalificējies par sociālo darbinieku.

"Starp gandrīz divdesmit manu klasesbiedru, ar kuriem kopā svinējām skolas izlaidumu 1996. gadā, tagad Daugavpilī dzīvo kādi pieci cilvēki. No universitātes kursabiedriem pilsētā palicis vēl mazāks skaits. Ziņas sociālajos tīklos no bijušajiem kursabiedriem tagad saņemu no Lielbritānijas, Īrijas, Francijas, Zviedrijas. Retumis kāds no viņiem ierodas dzimtenē uz pāris nedēļām. Apstaigā radiniekus, iedzer pa glāzītei ar šeit palikušajiem paziņām un atkal ir prom," – pievienojas pedagogs Jurijs Afanasjevs.

"Pie mums viss ir kār-tī-bā!"

Iedzīvotāju masveida prombraukšanas dēļ reģionā ļoti trūkst virknes speciālistu, piemēram, ārstu. Daudzas medicīnas procedūras Latgales iedzīvotājiem nākas meklēt Rīgā. "Ziniet, jaunie un perspektīvie ārsti pie mums ilgi neaizkavējas, jo šeit katram nākas strādāt par trim vai četriem, strādājam vaiga sviedros… Ir normāli, ja cilvēks tiecas turp, kur ir vienkāršāk un ērtāk. Bet Daugavpils mediķi ne vienmēr grib pārvākties uz ārzemēm – Rīgā un dažās citās Latvijas pilsētās piedāvā daudz labākus apstākļus nekā šeit. Arī vēl strādājošo cilvēku lielā slodze noved pie tā, ka viņi ne vienmēr pilda savu darbu tik kvalitatīvi, kā varētu, ja pilnvērtīgi atpūstos. Organisms nav no dzelzs," – sūdzas Daugavpils reģionālās slimnīcas radioloģijas nodaļas vadītāja Ģertrūde Rutkovska.

Slimnīcas darbinieki neslēpj, ka tuvākajā laikā tā varētu pāriet tikai pie maksas pakalpojumu sniegšanas. Lielākās rindas šeit izveidojušās uz angiogrāfiju, sonogrāfiju MRT, fizioterapeitu rehabilitāciju. Dažkārt nākas gaidīt pat četrus mēnešus.

Interesanta ir Latgalē dzīvojošo psiholoģija. Vieni ir pieraduši pie alkohola, jo nav varējuši iekļauties jaunajā dzīvē. Citi neslēpj, ka gaida pirmo iespēju doties turp, kur ir perspektīvas un lielākas algas. Trešie, gluži pretēji, iekaist, ja Daugavpili raksturo kā "izmirstošu ciemu", bet viņus pašus – kā neveiksminiekus, kuri nav spējuši aizbraukt uz ārzemēm. Viņi visiem spēkiem cenšas pierādīt, it īpaši pašiem sev, ka stāvoklis nemaz nav tik slikts. Piemēram, Daugavpils mēra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Olga Petkeviča publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju – automašīnām pārpildītu lielveikala autostāvvietu un veltīja to visiem, kuri rāda Rīgas tukšās ielas svētdienas vakarā. Viņa apgalvo, ka Daugavpils būvējas, nevis pastaigājas pa promenādēm, un ļaunvēļi var necerēt uz Daugavpils izmiršanu.

Perspektīvas

Daudzi, neskatoties ne uz ko, vēlas dzīvot un strādāt Latgalē. Pedagoģe Irēna Mihailova strādā Daugavpils Universitātes Bioloģijas un tehnoloģiju institūta Inovatīvās mikroskopijas centrā. Viņa mīl savu darbu un aizrautīgi stāsta par mūsdienu tehnoloģijām. Irēna negatavojas braukt prom, taču pieļauj tādu variantu nākotnē, "ja tur piedāvās ideālus darba apstākļus".

"Daudzi mani bijušie kursabiedri ir izklīduši pa dažādām valstīm un atraduši darbu savā specialitātē. Diemžēl ārzemēs zinātnieki pelna daudz labāk nekā šeit. Taču man gribētos palikt Latvijā. Pat, ja nāksies to uz kādu laiku pamest, noteikti centīšos atgriezties. Te ir manas mājas, draugi un tuvinieki. Daugavpilī pazīstams teju vai katrs akmens, visapkārt dveš sirdij dārgas atmiņas," – atzinās Mihailova.

Valsts varasiestādes periodiski ģenerē plānus reģiona atdzimšanai. Vienu no tiem valdība pieņēma 2012. gadā: reģionā ieguldīja 98,8 miljonus eiro (piesaistīja 47,48 miljonus biznesa vides uzlabošanai, 9,07 miljonus atvēlēja ceļu remontam), atklāja Latgales Uzņēmējdarbības centru un uzņēma divas reklāmas filmas.

Vēlāk Ministru kabinets apstiprināja Latgales attīstības plānu 2015.-2017. gg. Nolaisto teritoriju atjaunošanai tika piesaistīti 52,18 miljoni eiro – naudu piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Uzcēla virkni kultūras objektu, izveidoja Latgales brīvo ekonomisko zonu ar atvieglotām nodokļu likmēm. Turklāt tika plānots nodrošināt 818 darba vietas. Par to, cik iznācis patiesībā, varasiestādes atskaitīsies tikai nākamgad.

Latvijas valdība ir apmierināta ar reģiona glābšanai spertajiem soļiem. Taču paši Latgales iedzīvotāji joprojām sūdzas par ekonomisko depresiju un bezcerību.

311
Pēc temata
Daugavpilī amerikāņu studentei iemācīja runāt krievu valodā
Uz Daugavpili un Rēzekni varēs aizbraukt ar divstāvu vilcienu
Daugavpilī pasniegtas 2016. gada tūrisma balvas
Rēzeknes ekonomiskā zona ieguvusi divus Financial Times apbalvojumus
Daugavpils cietoksnī tiks atvērts Tehnikas muzejs
Rēzeknē izdomāja, kā piesaistīt tūristus no kaimiņu rajoniem un kaimiņvalstīm
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

10
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

10
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā