Latgales ainavas

Latgale, SOS! izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu

318
(atjaunots 14:45 28.11.2017)
Latgales reģions Latvijas austrumos ir viens no nedaudzajiem ES, kas robežojas ar Krieviju. Iedzīvotāji šeit ir dažādi: autohtons – latgaļu etnoss, krievi, latvieši, baltkrievi, poļi, lietuvieši un ebreji. Ilgus gadus aiz Latgales robežām tā bija gandrīz aizmirsta.

Taču 2016. gada sākumā par nelielo rajonu sāka runāt visa pasaule – pēc BBC pseidodokumentālās filmas nākšanas klajā. Tā stāstīja, ka Krievijas un NATO bruņotais konflikts varētu sākties šīs nabadzīgās un reti apdzīvotās teritorijas dēļ. Par to, kā šodien dzīvo Latgale – RIA Novosti materiālā.

Tāda filma

Novada iedzīvotāji filmu kritizēja un sūdzējās, ka tās autoriem nav ne mazākās nojausmas par reālo dzīvi. Neviens šeit nav iecerējis sacelšanos, par separātistiem nekas nav dzirdēts, — latgaļi bija sašutuši. Pēc viņu domām, filmā pareizi bija atainots tikai viens: reģionā patiešam dzīvo liels skaits krievu valodā runājošu cilvēku. Pēc filmas iznākšanas toreizējais Daugavpils mērs pauda savas domas.

"Ik reizi, kad Daugavpilī ierodas ārvalstu vai arī Latvijas žurnālisti vai politiķi un sāk meklēt "zaļos cilvēciņus", separātistus, ekstrēmistus, aģentus vai ko līdzīgu, praktiski visi vietējie vadītāji atbild vienādi – reāli draudi ir tie, ka skolēnu trūkuma dēļ ir jāslēdz skolas, ka bezdarba līmenis ir augstāks, bet algas un pensijas zemākas nekā citos reģionos," – mērs atklāti raksturoja situāciju. Politiķis uzsvēra, ka nepieciešami politiski risinājumi un nopietni ekonomiskie projekti, lai investīcijas reģionā kļūtu izdevīgas.

"Bet "šausmenes" mūs nebiedē, lai kas tās izdomātu. Latgalē dzīvo cilvēki, kuri karus, revolūcijas, deportācijas un genocīdu ir pārdzīvojuši realitātē nevis kino. Tāpēc viņi augstu vērtē mieru un saskaņu," – piebilda Lāčplēsis.

Pasaka nav izdevusies

Kopš tiem laikiem pagājuši gandrīz divi gadi. Trešais pasaules karš nav sācies, tāpat kā nezin kādu tur latgaliešu "separātistu" sacelšanās. Taču arī dzīve nav kļuvusi labāka: uzņēmumi veras ciet, cilvēki brauc prom. Īpaši skumja aina redzama lauku apvidū.

Randenes ciems Kalkūnes pagastā netālu no Daugavpils. Vieta Latvijā ir pazīstama – šeit pusaudža gadus aizvadīja izcilais latviešu dzejnieks Rainis. Padomju laikos šeit bija plaukstoša kolhoza "Udarņik" centrs. Pēc tam nāca "sākotnējās uzkrāšanas" ēra: 90. gadu sākumā laucinieki aktīvi pirka bijušās kolhoza zemes, veidoja pašu saimniecības. Taču lielāko daļu gaidīja rūgta vilšanās: sapņi par bagātām ražām, ko pirks ārzemnieki, bija un palika tikai sapņi. Daži pagasta iedzīvotāji zaudējuši piekļuvi pat minimāliem labumiem.

"Savulaik mans vīrs Timofejs pameta darbu Daugavpils autobusu parkā. Toreiz, 90.gadu sākumā cilvēkus aicināja braukt uz laukiem, atjaunot pirmskara viensētu sistēmu, lai atdzimtu latviešu zemnieka – pārtikuša un rūpīga saimnieka – slava. Labi, ka tēvs mums atstāja māju un zemes gabalu. Tā nu aizbraucām. Diemžēl ātri noskaidrojās: pat liels zemes gabals negarantē, ka tu kļūsi par plaukstošu fermeri," – stāstīja Gaļina Makarova. Viņa dzīvo netālu no Randenes.

Viņa pastāstīja, ka nācies pārdot gandrīz visus lopus, bet zeme palikusi atmatā – nerentabli. Vecajā darbā pilsētā vīru pieņemt atteicās, aizbildinoties ar kvalifikācijas zudumu. Neveiksmīgā fermera ģimenei klājās smagi. Palīdzība nāca no ārzemēm. Meita Oļesja kopā ar vīru strādāja Spānijā un sūtīja daļu peļņas radiem mājās. Pateicoties šai palīdzībai, Timofejam un Gaļinai izdevās mazliet tikt galā ar sadzīvi: saremontēt māju, no jauna pieslēgt elektrību un televīziju. Nesen Timofejs aizgāja viņsaulē – laukos nebija iespēju savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību. Kad tika diagnosticēts smadzeņu audzējs, bija jau par vēlu. Gaļina palika viena pati nošķiebtajā mājā.

Netālu no viņas mājām stāv liela savrupmāja, kur dzīvo septiņdesmitgadīgā pensionāre Ausma Bērziņa. Viņas vīrs Dmitrijs nomira pirms trim gadiem. Arī viņu 90. gadu vidū aktīvi piedalījās kolhoza zemes pārdalē. Dmitrijs, Ausma un abi viņu dēli ar ģimenēm toreiz līdz ausīm ienira "biznesā": sēja labību, audzēja lopus un putnus. Ausma sapņoja par bariem strādnieku no pilsētas, kas būtu gatavi strādāt par "zupas šķīvi". Nekas neiznāca.

Jaunizceptie fermeri noskaidroja, ka nav iespējams veiksmīgi strādāt bez valsts palīdzības. Taču valsts 90. gados deva priekšroku lētām un vienkāršām piegādēm no ārzemēm. No vietējiem zemniekiem pirka tikai graudus, par tādām cenām, ka itin drīz uz tiem, kas turpināja apsēt lielas platības, skatījās kā uz muļķiem. Pamazām Bērziņu ģimenes saimniecība panīka. Tagad bērni izklīduši kur kurais, bet Ausma dzīvo no pensijas.

Uz čemodāniem

Tādi piemēri sastopami teju vai uz katra soļa. Latgalieši tik tikko savelk galus kopā, reģions kļūst tukšāks. 1990. gadā te dzīvoja 422 tūkstoši cilvēku, tagad – aptuveni 280 tūkstoši. Pamestība skārusi arī Daugavpili, kura pirms PSRS sabrukuma bija liels (vietējā mērogā) rūpniecības centrs ar 130 tūkstošiem iedzīvotāju. Oficiālie dati liecina, ka tagad pilsētā dzīvo 85 tūkstoši cilvēku (neoficiālie norāda, ka mazāk).

"Lielākā daļa pilsētas rūpniecības atdeva Dievam dvēseli 90. gados, par "noslēguma akordu" kļuva ķīmisko šķiedru gigantiskās rūpnīcas bojāeja 2000. gadā. Taču pirms 15 gadiem Daugavpilī bija daudz cilvēku, dzīve sita augstu vilni. Viss mainījās 2004. gadā, kad Latvija tika pieņemta ES un "slūžas" bija vaļā. Robežas pazuda, jaunākie un enerģiskākie Latgales iedzīvotāji masveidā devās uz Rietumeiropu. Tendence saglabājas arī šobaltdien. Patlaban lielākā daļa iedzīvotāju Daugavpilī ir pensionāri un jaunieši, kuri vēl nav beiguši mācības," – stāsta bijušais žurnālists Grigorijs Faršins, kurš pārkvalificējies par sociālo darbinieku.

"Starp gandrīz divdesmit manu klasesbiedru, ar kuriem kopā svinējām skolas izlaidumu 1996. gadā, tagad Daugavpilī dzīvo kādi pieci cilvēki. No universitātes kursabiedriem pilsētā palicis vēl mazāks skaits. Ziņas sociālajos tīklos no bijušajiem kursabiedriem tagad saņemu no Lielbritānijas, Īrijas, Francijas, Zviedrijas. Retumis kāds no viņiem ierodas dzimtenē uz pāris nedēļām. Apstaigā radiniekus, iedzer pa glāzītei ar šeit palikušajiem paziņām un atkal ir prom," – pievienojas pedagogs Jurijs Afanasjevs.

"Pie mums viss ir kār-tī-bā!"

Iedzīvotāju masveida prombraukšanas dēļ reģionā ļoti trūkst virknes speciālistu, piemēram, ārstu. Daudzas medicīnas procedūras Latgales iedzīvotājiem nākas meklēt Rīgā. "Ziniet, jaunie un perspektīvie ārsti pie mums ilgi neaizkavējas, jo šeit katram nākas strādāt par trim vai četriem, strādājam vaiga sviedros… Ir normāli, ja cilvēks tiecas turp, kur ir vienkāršāk un ērtāk. Bet Daugavpils mediķi ne vienmēr grib pārvākties uz ārzemēm – Rīgā un dažās citās Latvijas pilsētās piedāvā daudz labākus apstākļus nekā šeit. Arī vēl strādājošo cilvēku lielā slodze noved pie tā, ka viņi ne vienmēr pilda savu darbu tik kvalitatīvi, kā varētu, ja pilnvērtīgi atpūstos. Organisms nav no dzelzs," – sūdzas Daugavpils reģionālās slimnīcas radioloģijas nodaļas vadītāja Ģertrūde Rutkovska.

Slimnīcas darbinieki neslēpj, ka tuvākajā laikā tā varētu pāriet tikai pie maksas pakalpojumu sniegšanas. Lielākās rindas šeit izveidojušās uz angiogrāfiju, sonogrāfiju MRT, fizioterapeitu rehabilitāciju. Dažkārt nākas gaidīt pat četrus mēnešus.

Interesanta ir Latgalē dzīvojošo psiholoģija. Vieni ir pieraduši pie alkohola, jo nav varējuši iekļauties jaunajā dzīvē. Citi neslēpj, ka gaida pirmo iespēju doties turp, kur ir perspektīvas un lielākas algas. Trešie, gluži pretēji, iekaist, ja Daugavpili raksturo kā "izmirstošu ciemu", bet viņus pašus – kā neveiksminiekus, kuri nav spējuši aizbraukt uz ārzemēm. Viņi visiem spēkiem cenšas pierādīt, it īpaši pašiem sev, ka stāvoklis nemaz nav tik slikts. Piemēram, Daugavpils mēra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Olga Petkeviča publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju – automašīnām pārpildītu lielveikala autostāvvietu un veltīja to visiem, kuri rāda Rīgas tukšās ielas svētdienas vakarā. Viņa apgalvo, ka Daugavpils būvējas, nevis pastaigājas pa promenādēm, un ļaunvēļi var necerēt uz Daugavpils izmiršanu.

Perspektīvas

Daudzi, neskatoties ne uz ko, vēlas dzīvot un strādāt Latgalē. Pedagoģe Irēna Mihailova strādā Daugavpils Universitātes Bioloģijas un tehnoloģiju institūta Inovatīvās mikroskopijas centrā. Viņa mīl savu darbu un aizrautīgi stāsta par mūsdienu tehnoloģijām. Irēna negatavojas braukt prom, taču pieļauj tādu variantu nākotnē, "ja tur piedāvās ideālus darba apstākļus".

"Daudzi mani bijušie kursabiedri ir izklīduši pa dažādām valstīm un atraduši darbu savā specialitātē. Diemžēl ārzemēs zinātnieki pelna daudz labāk nekā šeit. Taču man gribētos palikt Latvijā. Pat, ja nāksies to uz kādu laiku pamest, noteikti centīšos atgriezties. Te ir manas mājas, draugi un tuvinieki. Daugavpilī pazīstams teju vai katrs akmens, visapkārt dveš sirdij dārgas atmiņas," – atzinās Mihailova.

Valsts varasiestādes periodiski ģenerē plānus reģiona atdzimšanai. Vienu no tiem valdība pieņēma 2012. gadā: reģionā ieguldīja 98,8 miljonus eiro (piesaistīja 47,48 miljonus biznesa vides uzlabošanai, 9,07 miljonus atvēlēja ceļu remontam), atklāja Latgales Uzņēmējdarbības centru un uzņēma divas reklāmas filmas.

Vēlāk Ministru kabinets apstiprināja Latgales attīstības plānu 2015.-2017. gg. Nolaisto teritoriju atjaunošanai tika piesaistīti 52,18 miljoni eiro – naudu piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Uzcēla virkni kultūras objektu, izveidoja Latgales brīvo ekonomisko zonu ar atvieglotām nodokļu likmēm. Turklāt tika plānots nodrošināt 818 darba vietas. Par to, cik iznācis patiesībā, varasiestādes atskaitīsies tikai nākamgad.

Latvijas valdība ir apmierināta ar reģiona glābšanai spertajiem soļiem. Taču paši Latgales iedzīvotāji joprojām sūdzas par ekonomisko depresiju un bezcerību.

318
Pēc temata
Daugavpilī amerikāņu studentei iemācīja runāt krievu valodā
Uz Daugavpili un Rēzekni varēs aizbraukt ar divstāvu vilcienu
Daugavpilī pasniegtas 2016. gada tūrisma balvas
Rēzeknes ekonomiskā zona ieguvusi divus Financial Times apbalvojumus
Daugavpils cietoksnī tiks atvērts Tehnikas muzejs
Rēzeknē izdomāja, kā piesaistīt tūristus no kaimiņu rajoniem un kaimiņvalstīm
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

14
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

14
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

26
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

26
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes