Pircēja veikalā

Starpība ir: Latvijā pārdoto produktu ražošanai tiek izmantotas lētas izejvielas

69
(atjaunots 07:04 27.11.2017)
Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti nonākuši pie slēdziena, ka Latvijai paredzēto produktu ražošanai tiek izmantotas lētākas izejvielas, toties etiķetēm var ticēt.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis norāda, ka Latvijas un Vācijas veikalos atrodamo produktu sastāvā konstatētas atšķirības pusei pārbaudīto produktu. Par to viņš pastāstīja Baltkom ēterā.

Balodis informēja, ka PVD eksperti pārbaudījuši 38 vienāda nosaukuma un iesaiņojuma produktu marķējumu un sastāvu. To vidū bija konditorejas un šokolādes izstrādājumi, gāzētie dzērieni un dzīvnieku uzturs. Ekspertīzes rezultātā noskaidrojās, ka puse pārbaudīto produktu sastāva ziņā atšķiras no produkcijas, kas atrodama veikalos Vācijā un Beļģijā.

Apmeklētājs lielveikalā
© Sputnik / Константин Чалабов

Balodis atzīmēja, ka līdzīgi pētījumi veikti arī Čehijā, Slovākijā un Ungārijā. Arī šajās valstīs eksperti nonākuši pie līdzīgiem slēdzieniem.

PVD vadītājs pastāstīja, ka visās ES valstīs, kurās labklājības līmenis ir zemāks produktu ražotāji izmanto lētākas un zemākas kvalitātes izejvielas. Pēc viņa vārdiem, Latvijai paredzēto produktu ražošanai biežāk tiek izmantota palmu eļļa, bet Vācijā un Beļģijā nopērkamo produktu sastāvā ir rapšu eļļa. Balodis piebilda, ka pallmu eļļas pielietojums nav likumdošanas pārkāpums, taču tā ir kaitīgāka nekā rapšu eļļa.

"Likums neprasa no uzņēmumiem izstrādāt vienotu standartu preču ražošanai. Pastāv dažādas receptes vienai un tai pašai precei dažādās valstīs," — viņš paskaidroja.

Par laimi, PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka pircēji var ticēt etiķetēm, kurās norādīts, ka produkti nesatur konservantus vai holesterīnu, jo pārtikas industrijā tamlīdzīgi mārketinga gājieni ir nepieņemami, un atbildīgie dienesti visā Eiropā seko šo noteikumu ievērošanai.

"Nevar uzrakstīt uz produkta, ka tas, piemēram, uzlabo veselību, ja tas nav zinātniski pierādīts," — skaidroja PVD vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas PVD konstatējis nenozīmīgas atšķirības starp vienādu zīmolu importētajiem produktiem, kas tiek pārdoti Latvijā un citās pasaules valstīs. PVD ziņoja, ka atsevišķu produktu ražošanā izmantotas atšķirīgas izejvielas — dārgākas vai lētākas, taču pie tam atšķirības no uzturvērtības viedokļa vai taukskābju satura konstatētas nav.

Par starpību Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm paredzētajos pārtikas produktos pirmie ierunājās Čehijas, Ungārijas, Polijas un Bulgārijas pārtikas un veterinārās kontroles dienesti, kuri salīdzināja produktu sastāvu. Pētījumu rezultāti ļāva tiem pārmest Briselei "pārtikas aparteīdu".

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers atzina faktu, ka dažādās Eiropas valstīs tiek tirgoti atšķirīgas kvalitātes produkti un solīja problēmu atrisināt.

Ņemot vērā šos notikumus, Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdeva PVD veikt produktu salīdzinošo analīzi un uzsvēra, ka patērētājiem Latvijā ir tiesības zināt, kādi ārvalstu uzņēmumi pārkāpj godīgas konkurences principus.

69
Pēc temata
Krieviete māca dāņus ekonomēt pārtiku
Eiropas Komisija ieviesīs sankcijas par "dubultās kvalitātes" produktiem
Neeiropeisks ēdiens: Lietuva sūdzas par produktu kvalitāti
Izgāztuves vērts: Eiropas Savienībā aicina saudzēt ēdienu
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

6
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

6
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

10
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

10
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi