Sieviete

Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu

123
(atjaunots 12:32 24.11.2017)
Latviešus no ārzemēm ir jāvilina ar karjeras perspektīvām, nevis ar patriotisma saukļiem, paziņoja bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Latviešus, kuri aizbraukuši uz citām Eiropas valstīm, neatgūt ar skaistiem saukļiem un speciāli izveidotām mājas lapām, lai piesaistītu reemigrantus ir jānodrošina viņiem darbs un pienācīgu atalgojumu, paziņoja analītikas centra Certus vadītājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis Latvijas Radio intervijā.

Latvijas darba tirgū radusies paradoksāla situācija: no vienas puses, tiek novērots darbinieku deficīts, taču dažos rajonos ir ļoti augsts bezdarba līmenis — līdz 20%, atzīmēja Dombrovskis.

Kļūst acīmredzamas uzreiz vairākas problēmas: darba emigrācija, zema dzimstība, cilvēkiem, kuri meklē darbu, nav iespējas pārvākties uz vietu, kur tas ir, paskaidroja bijušais ministrs.

Viņš atzīmēja, ka arvien biežāk Latvijas politiķi runā par to, ka ir jāieved darbiniekus no ārvalstīm, taču sabiedrībā pastāv pretestība šiem plāniem. Taču visi saprot, ka ir arī citi resursi — reemigranti. Neskatoties uz to, pēc bijušā ministra domām, reemigrācijas plāns, kuru centās īstenot valdība, bija vairāk "skaisti saukļi".

"Ja pieņemam vienkāršu patiesību, ka cilvēki lielā mērā brauc prom tādēļ, ka šeit ir salīdzinoši zems atalgojums un salīdzinoši zemas iespējas atrast darbu, tad īpaši radītas mājaslapas, saukļi un runas nepalīdzēs. Jo cilvēki uzdod vienkāršus jautājumus — ja es atgriezīšos Latvijā, kur es strādāšu, cik daudz es pelnīšu?" atzīmēja Dombrovskis.

Lai atgrieztu emigrantus, nepieciešami pārdomātāki pasākumi, uzskata bijušais ministrs, un te galvenais ir parādīt, ka Latvijā cilvēkus sagaida "kas vairāk, nekā rinda Nodarbinātības valsts aģentūrā".

"Ja vēlamies runāt par reemigrācijas plānu, tad šī plāna pamatā būtu svarīgi cilvēkiem parādīt, ka tur, Eiropā, izaugsme ir vidēji divi procenti gadā, bet mums četri pieci vai vēl labāk — seši,septiņi procenti gadā. Ka — visticamāk, Eiropā jūs strādāsiet zemas kvalifikācijas darbus, proti, sasniegt kaut ko augstāku," paskaidroja Dombrovskis.

Bijušais ministrs paskaidroja, ka viesstrādniekiem nav to sociālo sakaru, kuri ir vietējiem, ir cita izglītība, un izsisties ir daudz grūtāk.

"Tas izdodas tikai dažiem. Savukārt ar laiku šeit jūs varat sasniegt daudz vairāk," uzsvēra Certus vadītājs.

Viņš norādīja un vēl kādu problēmas aspektu: jaunieši no Latvijas bieži veido ģimeni ar ārzemniekiem.

"Ne vienmēr sieva vai vīrs būs gatavs braukt uz valsti, kas nav viņa dzimtene un, pat ja būs — tad tikai tad, ja te būs darbs, piemēram, bez obligāta pienākuma zināt valsts valodu. Kopumā Latvijai ir cerības atgūt tos jauniešus, kuri ir aizbraukuši, paskatījušies pasauli un sapratuši, ka tajā pasaulē nekas nav par velti un viņi paši nekad nespēs tur integrēties pilnībā, viņi tur nav izveidojuši arī ģimenes. Līdz ar to viņi ir gatavi atgriezties un savas zināšanas un pieredzi izmantot šeit," uzskata Dombrovskis.

Bet tas viss ir iespējams pie nosacījuma, ka viņi redzēs šeit iespēju to darīt.

"Ja viņi šeit redzēs, piedodiet, stagnācijas purvu, tad viņi nolems, ka labāk ir palikt tur," noslēgumā pateica Dombrovskis.    

123
Pēc temata
Lielbritānija nevēlas pieņemt vecāka gadagājuma migrantus no ES pēc Brexit
Pērn citu valstu iedzīvotāji uz Latviju nosūtījuši gandrīz 500 miljonus eiro
Latviju apmeklē arvien vairāk biznesa tūristu
Latvija saglabā astoto vietu ES pēc bezdarbnieku skaita
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

9
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

9
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā