Slimnīcas darbiniece. Foto no arhīva

Lai izdzīvotu: ar vēzi slimojošie latvieši pārvācas uz Igauniju

539
(atjaunots 15:52 23.11.2017)
Uzzinot par onkoloģisko diagnozi, daudzi latvieši cenšas kļūt par Igaunijas rezidentiem, kur kompensējamo zāļu saraksts ir daudz plašāks, nekā Latvijā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Mūsdienu vēža ārstēšanas metodes Latvijā atpaliek tik ļoti, ka trīs gadu laikā palīdzības lūgumu skaits palielinājies četrkārtīgi, pastāstīja labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Ruta Dimanta LTV raidījumā "Šodien vakarā"

Pirms dažām dienām sociālajos tīklos parādījās mūziķa un LTV raidījumu vadītāja Valtera Frīdenberga ziņojums, kurš pastāstīja par to, ka viņš slimo ar vēzi, un palūdza palīdzību ārstēšanās apmaksai Vācijā.

Frīdenberga ārstēšanu apņēmās veikt vācu klīnika Charité. Atbalstu mūziķim sniedza vairāk nekā 800 cilvēku, un jau savākti vairāki tūkstoši eiro.

2015. gadā Ziedot.lv vērsās 11 pacienti, kuriem kopumā bija nepieciešami 200 tūkstoši eiro. 2016. gadā – 27 cilvēki, kuriem saziedoja vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. 2017. gada deviņos mēnešos pēc palīdzības 1,3 miljonu eiro apmērā vērsušies jau 46 onkoloģijas slimnieku.

Latvijas Onkologu asociācija norāda, ka Latvijā vēža ārstēšanas metodes atpaliek no mūsdienu metodēm vismaz par 10 gadiem, savukārt ārsti ir spiesti izmantot novecojušos medikamentus.

"Ziedot.lv" ir saskāries ar to, ka ir daudz medikamentu onkoloģijai, ko Igaunijā, piemēram, pacientiem kompensē un Latvijā diemžēl ne. Un tā ir vēl viena tāda netaisnības sajūta mūsu iedzīvotājiem, kā tad tā. Un ir pat cilvēki, kas deklarējas tādēļ Igaunijā un pārceļas uz dzīvi uz Igauniju," — stāsta Dimanta.

Latvija onkologi arī atzīst, ka ārzemēs ārstēšanās var būt efektīvāka.

"Nav ētiski ārstam neinformēt pacientu, ka viņam būtu iespējama efektīva terapija. Tajā pašā laikā nākamais šoks pacientam ir terapijas izmaksas," — atzina Hegmane.

"Es domāju, ka pie "ziedot.lv" vēršas daži procenti no tiem slimniekiem, kam būtu vajadzīga inovatīva terapija. Daļa meklē citus veidus, daļa, kam ir iespēja, maksā paši, daļa vienkārši nesaņem terapiju. Un līdz ar to, ja cilvēks nesaņem terapiju, vēzis progresē. Un ir iespēja, ka viņš nomirs daudz ātrāk, nekā saņemot šo terapiju," — stāsta onkoloģe ķīmijterapteite Alinta Hegmane.

Nacionālajā veselības dienestā radušos situāciju skaidro ar līdzekļu trūkumu.

"Mēs ļoti gribētu redzēt pieņemto budžetu. Pēc mūsu informācijas, līdzekļi onkoloģisko zāļu nodrošinājumam tur ir paredzēti. Bet tad, kad mēs precīzi zināsim, kāds ir šis apjoms, protams, mums būs jāizvēlas, kuras zāles iekļaut," — uzsver NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Antra Fogele.

539
Pēc temata
Tiesa piespriedusi "Johnson & Johnson" izmaksāt vēža slimniecei $70 miljonus
Latviešu zinātnieki piedalās jaunas vēža ārstēšanas metodes izstrādē
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro