Tanki Т-90 и Т-80 un pašgājēja haubice Msta-S

Eksperti par Krimu un to, kad gaidīt krievu tankus Rīgā

150
(atjaunots 16:29 20.11.2017)
Ko Baltijas valstīm nozīmē neatkarība, kam patiesībā bija svarīgs referendums Krimā, kāpēc Baltijas valstis tā nobijušās un kad gaidīt krievu tanku parādīšanos Rīgā, Sputnik studijā apsprieda politologi Aleksandrs Sitins un Jevgeņijs Bens.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Kā Baltijas valstis tiecās pēc neatkarības un pie kā galu galā nonākušas, ko tām mantojumā atstāja Padomju Savienība un ko Krievijai vajadzētu iemācīties – šīs tēmas diskusijā radio Sputnik studijā apsprieda vēstures zinātņu doktors un politologs Aleksandrs Sitins un kulturologs un politologs Jevgeņijs Bens.

Pēc Sitina domām, nepieciešama skaidra izpratne par to, ka abpus robežai (gan Krievijā, gan Baltijas valstīs) valda postimpēriskais sindroms, ka vēl ir cilvēki, kuri neliekuļoti uzskata, ka kuru katru brīdi Rīgā var ierasties krievu tanki.

Politologs atzīmēja, ka ievērojamu daļu Igaunijas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pieņemts uzskatīt par nelojāliem, turklāt abās valstīs ir rajoni, kuros krievvalodīgie dzīvo kompakti.

"Šo rajonu ekonomiskais līmenis ir visai zems, cilvēku dzīves līmenis tur nav augsts, un dzīves veids dīvaini atgādina Pleskavas apgabalu. Un cilvēki baidās, jo skatās uz Doņecku un domā, ka ar viņiem var notikt tas pats, kas tur," – paskaidroja Sitins.

Viņš ir pārliecināts, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks, taču atzīmēja, ka daudzi to vēl joprojām nesaprot.

Savukārt pēc Bena domām, ir svarīgi tas, ka Krievija sarunās ar Baltijas valstīm uzsvērtu un paskaidrotu, ka sen ir atzinusi to neatkarību un tai nav pret tām nekādu teritoriālu pretenziju. Piedevām nepieciešams atkal un atkal paskaidrot situāciju, kas radās Krimā.

"Ar Krimu situācija ir īpaša: tur lielākā daļa krievu tautības iedzīvotāju izjuta ārkārtēju diskomfortu no pasaules uzskata un sadzīves viedokļa, būdami atrauti no Krievijas. Vairāk nekā divdesmit gadus nebūdami saistīti ar Krieviju, Krimas iedzīvotāji domāja, kā atgriezties," – paziņoja Bens.

Viņš uzsvēra, ka Krievijai ir jāmeklē pieeja Baltijas valstīm, kas uzlabos atmosfēru ne tikai ārpolitikā, bet arī pašās valstīs, krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Jautājumā par krievu valodu Baltijas valstīs ekspertu viedoklis bija atšķirīgs. Bens paziņoja, ka sekmīgai valstiskuma un nācijas kultūras veidošanai neapšaubāmi nepieciešamas ne tikai valsts valodas prasmes, bet arī krievu valodas zināšanas, ņemot vērā vēsturi un krievvalodīgos iedzīvotājus.

Savukārt Sitins atzīmēja, ka krievu valodas zināšanas nav obligātas, jo laika gaitā krievvalodīgajiem tik un tā nāksies asimilēties. Pēc politologa domām, krievu valodas apgūšana Baltijā nav jāaizliedz, vienkārši tā nav jāmāca uz valsts rēķina.

Diskusijas gaitā Sitins pauda viedokli arī par lāpu gājieniem. Pēc viņa domām, pašiem lāpu gājieniem nav nekādas nozīmes, tie esot tāli no nacisma. Politologs paziņoja, ka nacisma lappusi pāršķīris Nirnbergas process.

Bens atbildēja, ka nacisma sindroms nekur nav pazudis, tas pastāv vēl joprojām, un tādas darbības kā lāpu gājieni, nerunājot jau par pieminekļu gāšanu un ielu pārdēvēšanu, to apstiprina.

150
Pēc temata
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs: Krima ir Krievija, un beidziet kaulēties
Krimā atbalstīja ideju atcelt 1954. gada rīkojumu par reģiona nodošanu Ukrainai
Ukrainas AM informē par ASV inspektoru vizīti Krimā
Krimas ukraiņu kopiena aicināja Kijevu nebāzties Krievijas lietās
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

4
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

4
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

12
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

12
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"