Tanki Т-90 и Т-80 un pašgājēja haubice Msta-S

Eksperti par Krimu un to, kad gaidīt krievu tankus Rīgā

145
(atjaunots 16:29 20.11.2017)
Ko Baltijas valstīm nozīmē neatkarība, kam patiesībā bija svarīgs referendums Krimā, kāpēc Baltijas valstis tā nobijušās un kad gaidīt krievu tanku parādīšanos Rīgā, Sputnik studijā apsprieda politologi Aleksandrs Sitins un Jevgeņijs Bens.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Kā Baltijas valstis tiecās pēc neatkarības un pie kā galu galā nonākušas, ko tām mantojumā atstāja Padomju Savienība un ko Krievijai vajadzētu iemācīties – šīs tēmas diskusijā radio Sputnik studijā apsprieda vēstures zinātņu doktors un politologs Aleksandrs Sitins un kulturologs un politologs Jevgeņijs Bens.

Pēc Sitina domām, nepieciešama skaidra izpratne par to, ka abpus robežai (gan Krievijā, gan Baltijas valstīs) valda postimpēriskais sindroms, ka vēl ir cilvēki, kuri neliekuļoti uzskata, ka kuru katru brīdi Rīgā var ierasties krievu tanki.

Politologs atzīmēja, ka ievērojamu daļu Igaunijas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pieņemts uzskatīt par nelojāliem, turklāt abās valstīs ir rajoni, kuros krievvalodīgie dzīvo kompakti.

"Šo rajonu ekonomiskais līmenis ir visai zems, cilvēku dzīves līmenis tur nav augsts, un dzīves veids dīvaini atgādina Pleskavas apgabalu. Un cilvēki baidās, jo skatās uz Doņecku un domā, ka ar viņiem var notikt tas pats, kas tur," – paskaidroja Sitins.

Viņš ir pārliecināts, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks, taču atzīmēja, ka daudzi to vēl joprojām nesaprot.

Savukārt pēc Bena domām, ir svarīgi tas, ka Krievija sarunās ar Baltijas valstīm uzsvērtu un paskaidrotu, ka sen ir atzinusi to neatkarību un tai nav pret tām nekādu teritoriālu pretenziju. Piedevām nepieciešams atkal un atkal paskaidrot situāciju, kas radās Krimā.

"Ar Krimu situācija ir īpaša: tur lielākā daļa krievu tautības iedzīvotāju izjuta ārkārtēju diskomfortu no pasaules uzskata un sadzīves viedokļa, būdami atrauti no Krievijas. Vairāk nekā divdesmit gadus nebūdami saistīti ar Krieviju, Krimas iedzīvotāji domāja, kā atgriezties," – paziņoja Bens.

Viņš uzsvēra, ka Krievijai ir jāmeklē pieeja Baltijas valstīm, kas uzlabos atmosfēru ne tikai ārpolitikā, bet arī pašās valstīs, krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Jautājumā par krievu valodu Baltijas valstīs ekspertu viedoklis bija atšķirīgs. Bens paziņoja, ka sekmīgai valstiskuma un nācijas kultūras veidošanai neapšaubāmi nepieciešamas ne tikai valsts valodas prasmes, bet arī krievu valodas zināšanas, ņemot vērā vēsturi un krievvalodīgos iedzīvotājus.

Savukārt Sitins atzīmēja, ka krievu valodas zināšanas nav obligātas, jo laika gaitā krievvalodīgajiem tik un tā nāksies asimilēties. Pēc politologa domām, krievu valodas apgūšana Baltijā nav jāaizliedz, vienkārši tā nav jāmāca uz valsts rēķina.

Diskusijas gaitā Sitins pauda viedokli arī par lāpu gājieniem. Pēc viņa domām, pašiem lāpu gājieniem nav nekādas nozīmes, tie esot tāli no nacisma. Politologs paziņoja, ka nacisma lappusi pāršķīris Nirnbergas process.

Bens atbildēja, ka nacisma sindroms nekur nav pazudis, tas pastāv vēl joprojām, un tādas darbības kā lāpu gājieni, nerunājot jau par pieminekļu gāšanu un ielu pārdēvēšanu, to apstiprina.

145
Pēc temata
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs: Krima ir Krievija, un beidziet kaulēties
Krimā atbalstīja ideju atcelt 1954. gada rīkojumu par reģiona nodošanu Ukrainai
Ukrainas AM informē par ASV inspektoru vizīti Krimā
Krimas ukraiņu kopiena aicināja Kijevu nebāzties Krievijas lietās