Protesta akcija pret mazākumtautību skolu pāreju pie latviešu mācību valodas

Šadurskis: mītiņu pret izglītības reformu iedvesmojusi Krievijas propaganda

53
(atjaunots 15:27 18.11.2017)
Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka 16. novembrī organizētais mītiņš pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā esot tikai iemesls cīnīties par politiskiem mērķiem.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka 16. novembra protesta akcijas dalībnieku ierosinājums piešķirt krievu skolām autonomiju ir antikonstitucionāls, vēsta Mixnews.lv.

Ministrs ir pārliecināts: akcijai bijis politisks zemteksts.

"Man šķiet, ka šī politiskā protesta akcija valsts svētku priekšvakarā ļoti skaidri parāda, kādi patiesībā ir protestētāju mērķi, un izglītība ir tikai iegansts, lai cīnītos par tīri politiskiem, Krievijas propagandas iedvesmotiem mērķiem," — klāstīja politiķis.

Šadurskis visiem ieteica lasīt Satversmi, it īpaši tās preambulu. "Piedāvājums (par krievu skolu autonomiju — red.) ir absolūti antikonstitucionāls — tur nav, ko izskatīt. Tas ir kaut kas līdzīgs, manuprāt, kā mums kādreiz bija aģitācija par referendumu par otru valsts valodu," — uzsvēra ministrs.

Oktobra sākumā izglītības Kārlis Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. IZM iecerējusi līdz šī gada beigām iesniegt MK normatīvo aktu grozījumus, kas saistīti ar iecerēto pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji plānoto skolu reformu vērtē negatīvi. 23. oktobrī pie IZM ēkas notika mītiņš pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. 16. novembrī notika vēl viena akcija. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par mācību saglabāšanu krievu valodā. Viena no petīcijām jau savākusi 10 tūkstošus balsu, kas nepieciešamas tās iesniegšanai Saeimā.

Visa pamatā ir Krievijas propaganda

Pēdējā laikā propagandas un informācijas kara tēma tiek aktīvi apspriesta gan rietumvalstīs, gan Krievijā. Eiropas politiķi un mediji pārmet Krievijai nodomu parādīt informācijas patērētājiem savu pasaules kārtības redzējumu, uzspiest savu viedokli ar Maskavas kontrolēto mediju palīdzību. Iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži neatbilst demokrātijas principiem, tiek publiskoti atklāti rusofobi politiķu izteikumi. Ar Krievijas propagandu tiek skaidroti jebkuri izteikumi, kuri neatbilst rietumvalstu elites viedoklim.

Baltijas valstīs, bīstoties no "Krievijas propagandas", tiek sastādīti "bīstamu" mediju, zinātnes, kultūras un mākslas darbinieku saraksti, kas tiek uzskatīti par Kremļa "ietekmes aģentiem", tiek noraidīta žurnālistu akreditācija, cilvēkiem tiek bez pamata liegta iespēja iebraukt valstī. Drošības policija iesaka politiķiem nesniegt intervijas noteiktiem Krievijas izdevumiem. 

53
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
Skolēnus Lietuvā apsūdz par līdzdalību "Krievijas propagandā"
Lietuvas kultūras ministrei tiek pārmesta "Kremļa propaganda"
Svētā vientiesība: izglītības ministrs atzinies, ka darbojas DP labā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

3
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

3
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, foto no arhīva

Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku

7
(atjaunots 08:53 03.07.2020)
Publikai slēgtā Pasaules tirdzniecības centra ēka kļūs par publiski pieejamu koncertzāli, tādēļ projekta publiskai apspriešanai nav nekādas jēgas, uzskata ministrs.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Opozīcijas pieprasījums Saeimā attiecībā uz koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra vietā ir noraidīts, vēsta Latvijas Radio 4 Ziņu dienests.

Pieteikumu iesniedza deputāti Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) un Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"). Viņi uzskata zemesgabalu zem daudzstāvu ēkas Elizabetes ielā 2 par nepamatotu un neloģisku izvēli. Tāpat viņiem liekas nepieļaujami tas, ka nebija projekta publiskās apspriešanas.

Taču kultūras ministrs Nauris Puntulis komisijas sēdē apgalvoja, ka ir konsultējies ar speciālistiem un Pasaules tirdzniecības centra (iepriekš – Latvijas Komunistiskās partijas CK) ēkas nojaukšana ir pamatota.

"Tas, ka koncertzāle Rīgai ir vajadzīga un tai ir jābūt Rīgas centrā, ir neapšaubāmi… To apstiprināja visi pētījumi: tikai tad tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu. Visi līdzšinējie pētījumi ir ņemti vērā. Visas 9 jūsu nosauktās vietas ir izpētītas, taču ēka Elizabetes ielā 2 guva visaugstākos rezultātus," paziņoja ministrs.

Pēc viņa sacītā, šis lēmums bija saskaņots ar arhitektiem un Nekustamo īpašumu aģentūru.

"Jūs tagad sakāt, ka 7 miljoni eiro maksā šī ēka un 3 miljonus izmaksās tās nojaukšana. Ēkas remontā nepieciešami 30 miljoni eiro. Es negribu saukt šo vārdu, bet jūs visi zināt, kā sauc ēkas, kuru remonts izmaksā dārgāk nekā to vērtība. Šī ir tieši šāda ēka.

Jā, Ekonomikas ministrija varētu to izmantot, taču jautājums ir, kādēļ divu gadu laikā tā arī netika izlemts, kā tā šo ēku izmantos savām vajadzībām? Faktiski šī ēka no 1. janvāra kļūs par lietošanai nederīgu, tas ir ugunsdrošības inspekcijas slēdziens," sacīja ministrs.

Atzīmēsim, ka raidījums "Melu detektors" iepriekš apstrīdēja ministra nosaukto 30 miljonu eiro summu – runa ir par iespējamiem Ekonomikas ministrijas pārvākšanās izdevumiem uz šo ēku. Turklāt tika ņemtas vērā gan būvdarbu izmaksas, gan pārvākšanās un teritorijas labiekārtošanas izmaksas.

"Runa ir par to, ka ēka – šobrīd publikai slēgta – kļūs par publiski pieejamu vietu. Tādēļ es neredzu publiskās apspriešanas nepieciešamību. Mēs šobrīd runājam par to, lai koncertzālei atdotu zemesgabalu, kurš pašlaik ir labākais šim mērķim no valsts īpašumā esošajiem," nobeidza savu uzstāšanos ministrs.

Publisku projekta apspriešanu pieprasa arī arhitekts Pēteris Bajārs. Viņa izveidotā petīcija portālā Manabalss.lv ēkas aizsardzībai, kura ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, divu nedēļu laikā ir savākusi vairāk nekā 2000 balsu.

7
Tagi:
Nauris Puntulis, Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola
Pēc temata
"Šādiem pieminekļiem Rīgā nav vietas": latviešu profesore kritizē Puškina statuju
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu