Eiro

Gandrīz 20% darbinieku Latvijā saņem 380 eiro algu vai arī zemāku

57
(atjaunots 11:24 16.11.2017)
Algu, kas mazāka par 380 eiro, Latvijā saņem gandrīz 20% darbinieku, savukārt augstāku par 1400 eiro – tikai 3%.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Gandrīz 150 tūkstoši Latvijas darbinieku (18,7% no kopējā oficiāli reģistrēto skaita) saņēma 2017. gada trešajā ceturksnī minimālo algu (380 eiro) vai mazāk. Gadu iepriekš tādu bija 20,1%, vēsta avīze Dienas Bizness ar atsauci uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Trešajā ceturksnī algu līdz 450 eiro pēc nodokļu nomaksas galvenajā ienākumu gūšanas darba vietā saņēma 38,9% darbinieku, kas ir par 5,1 procentpunktu mazāk, nekā gadu iepriekš.

Algu no 450,01 līdz 700 eiro galvenajā ienākumu gūšanas darba vietā saņēma 32,8% (pērn — 30,9%), 20,8% darbinieku (17,7%) saņēma no 700 līdz 1400 eiro, savukārt algu, kas augstāka par 1400 eiro, saņēmuši vien 2,7% darbinieku (pērn — 2,5%).

Iepriekš Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja,  ka šobrīd Latvijā ir iestājies ekonomiskās izaugsmes periods, un jau pēc gada var sagaidīt, ka vidējā alga palielināsies līdz 1000 eiro, savukārt pēc pieciem gadiem tā sastādīs 1500 eiro.

Vislielākais bezdarba līmenis Baltijā

Taču bezdarba līmenis Latvijā pēc trešā ceturkšņa rezultātiem samazinājās par vienu procentpunktu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Trešajā ceturksnī Latvija bija 84 100 bezdarbnieku, kas sastāda 8,5% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.

Trešajā ceturksnī par 1,5 procentpunktiem samazinājās cilvēku skaits, kuri nevar atrast darbu ilgāk par gadu. Viņu daļa kopējā bezdarbnieku skaitā sastādīja 40,1%, gada laikā šādu cilvēku kļuva par 5,7 tūkstošiem mazāk.

Jauniešu bezdarbs trešajā ceturksnī sastādīja 17,6%, kas ir par 1,7procentpunktiem mazāk, nekā pērn.

Bezdarbs Latvijā trešajā ceturksnī palika augstākais Baltijas valstīs — Igaunijā bezdarbs sastāda 5,2%, Lietuvā — 6,6%.    

57
Pēc temata
Tirgotāju asociācija: tikai Latvijā iekasē nodokļus no nabagiem
Bartaševičs: saviem spēkiem Latvija ekonomiku nepacels
Eirokomisārs: eirozonas valstis pārvarējušas krīzi
Ministru un deputātu algas palielinās automātiski
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

6
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

6
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

23
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

23
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus