RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Latviešu valoda visos bērnudārzos bija jāievieš jau pirms desmit gadiem, tad nebūtu bijis problēmu ar mazākumtautību skolām, paziņoja Saeimas deputāts, No sirds Latvijai frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas Parlamenta juridiskās komisijas loceklis, kā arī bijušais Konstitūcijas tiesas vadītājs Gunārs Kūtris radio Baltkom ēterā.
"Sen bija jādara tā, lai valsts bērnudārzos apmācība notiktu valsts valodā. Ja tas tiktu ieviests pirms desmit gadiem, tad nebūtu nekādu problēmu pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā. Bērnudārzos taču strādā cilvēki, kuri prot arī krievu un angļu valodu. Problemātiskā situācijā viņi var sarunāties ar bērnu, un bērni ļoti ātri mācās. Mani bērni iemācījās pagalmā krievu valodu ātrāk nekā skolā," — teica Kūtris.
Taču, pēc viņa sacītā, šodien daudzi mazākumtautības skolu vecāko klašu audzēkņi nav gatavi pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā.
Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja izglītības reformas koncepciju, kura paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Saskaņā ar iecerēto, sākot ar 2020./2021. mācību gadu visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, taču mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Izglītības ministrija grasās iesniegt Ministru Kabinetam normatīvo aktu grozījumus, kuri saistīti ar plānoto pāreju uz apmācību latviešu valodā vidusskolās, līdz šī gada beigām.
Divdesmit trešajā oktobrī pie Izglītības ministrijas ēkas notika protesta akcija pret izglītības reformu. 16. novembrī plānota vēl viena protesta akcija. Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākusies parakstu vākšana par krievu valodas saglabāšanu skolās, kā mācību valodu. Viena no petīcijām jau savākusi nepieciešamo balsu skaitu izskatīšanai Saeimā – 10 tūkstošus.
