Tukšs naudasmaks

Beigu sākums: Latvenergo samazinās štatu par 1000 cilvēkiem

243
(atjaunots 16:10 11.11.2017)
Latvenergo darbinieku skaita samazināšanās rezultātā iespējama ķēdes reakcija uzņēmumos visā valstī, un bez darba paliks tūkstošiem cilvēku, uzskata speciālisti.

RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Uzņēmums Latvenergo plāno piecu gadu laikā atlaist aptuveni 1000 darbiniekus. Štatu samazināšanu uzņēmums pamato ar darba optimizāciju un jaunās skaitītāju sistēmas ieviešanu, vēsta grani.lv.

Pagaidām Latvenergo dažādos uzņēmumos — "Sadales tīkls", "Elektrum Latvija, Lietuva un "Elektrum Eesti", "Latvijas elektriskie tīkli" u.c. strādā vairāk nekā 4 tūkstoši cilvēku, tātad darbu var zaudēt katrs ceturtais koncerna speciālists.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis pastāstīja, ka štatu samazināšana ir viens no koncerna stratēģijas elementiem ar mērķi palielināt konkurētspēku Latvijā un citās Baltijas valstīs. Viņš atzīmēja, ka štatu samazināšana notiks pakāpeniski — pa 200 cilvēkiem gadā līdz 2022. gadam.

Viņš piebilda, ka kopš 2003. gada "Latvenergo" jau atlaidis aptuveni divarpus tūkstošus cilvēku, taču tagad process ritēs straujāk, jo arī tehnoloģijas nestāv uz vietas — viens "viedais" skaitītājs var aizvietot vienu darbinieku. Elektroenerģijas jaunās sadales sistēmas dēļ "Sadales tīkls" nāksies atlaist apmēram 800 cilvēkus, atzīmēja Siksnis.

Siksnis paziņoja, ka Latvenergo optimizācija nāks par labu uzņemuma klientiem — elektroenerģijas patērētājiem, jo viņiem nenāksies pārmaksāt par cilvēku darbu, bez kura jau iespējams iztikt..

"Ieviešot viedos skaitītājus, skaitītāja atslēgšanai/pieslēgšanai, skaitītāju rādījumu iegūšanai nav nepieciešama fiziska ierašanās objektā, to var paveikt attālināti," — teica Siksnis. Kopš 2018. gada sāksies plaša pāreja uz šo sistēmu. Jāpiebilst, ka visas izmaiņas "Latvenergo" sāksies tikai pēc jaunās darba efektivitātes koncepcijas apstiprināšanas  uzņēmuma padomē. Tas plānots novembrī.

"Swedbank Latvija" galvenais ekonomisks Mārtiņš Kazāks paskaidroja, ka uzņēmumu optimizācija ir globāla tendence, kas skars visas nozares, taču ar sī procesa palīdzību iespējams izveidot konkurētspējīgu ekonomiku. Diemžēl tās blakusparādība ir darbinieku atlaišana, uzsvēra Kazāks.

Latvijas Bankas vecākā ekonomista Kārļa Vilerta viedoklis ir līdzīgs. Viņš saskata progresa vēsmas ražošanas optimizācijā un darbinieku aizvietošanā ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

Taču Vilerts atzīmēja, ka pagaidām darba devēji norāda uz pieaugošu darbinieku pieprasījumu un vakanto vietu skaits aug. Cilvēkiem, kuri vēlas saglabāt konkurētspēju un palikt sarba tirgū, eskperts ieteica pastāvīgi uzlabot izglītību un apgūt jaunas iemaņas.

243
Pēc temata
Tiešsaistes kazino nodoklis atstās bez darba tūkstošiem cilvēku
Prombraukšana no Latvijas: problēma vai labums?
Sākusies iesniegumu pieņemšana bezmaksas kvalifikācijas paaugstināšanai
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

26
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

26
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi