Spīdola - ragana. eposa Lāčplēsis varone

Lāčplēsis un pārējie: latviešu pasaku zīmolu TOP5

2237
(atjaunots 09:17 11.11.2017)
Lāča cilvēks, zēns ar lāpstu plecā, skaistule ragana, ķēves dēls un govju aizbildne – tādi ir latviešu folkloras varoņi, kuru vārdi kļuvuši par zīmolu Latvijā.

RĪGA, 11. novembris — Sputnik, Mihails Gubins. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija izcīnīja uzvaru pār Vācijas armiju, ko komandēja Bermonts. Šajā dienā tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis. Tas pastāv arī pašlaik, taču nevienam netiek piešķirts.

Svētku dienā gribas atsaukt atmiņā ne tikai pašu Lāčplēsi, bet arī citus latviešu folkloras personāžus, kas kļuvuši par zīmoliem.

Varonis ar lāča ausīm

Lāčplēsis neapšaubāmi ir populārākais latviešu tautas varonis. Par viņa varoņdarbiem stāsta divi daiļdarbi: Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis" un Raiņa luga "Uguns un nakts".

Tautas teiksmas vēsta, ka Lāčplēsis ir cilvēka un lācenes dēls ar lāča ausīm, taču starp viņa varoņdarbiem ir arī cīņa ar lāci. Viņš uzvarējis arī milzi Kalapuisi un nešķīsto spēku senā pilī. Leģenda stāsta, ka Lāčplēsis atdusas Daugavas dzīlēs pie Lielvārdes, taču atgriezīsies, ja Latvijai draudēs briesmas.

Лачплесис образца 1930 года
обложка журнала "Атпута"
Lāčplēsis 1930. gadā

1930. gadā klajā nāca filma "Lāčplēsis", bet 1988. gadā — komponista Zigmāra Liepiņa rokopera. Par godu Lāčplēsim nosaukti kuģi, ielas, alus un sporta klubs. Pieminekļi varonim uzstādīti Majoros (kādreizējā strūklaka, 1954. gads), pie Jelgavas stacijas (atjaunots 1992. gadā) un pie Latvijas Saeimas ēkas (atjaunots 2007. gadā).

Lielvārdē Daugavas krastā atrodams Lāčplēša akmens — 75 tonna smaga granīta klints. Stāsta, ka pat ziemā tas ir silts.

Ik gadus pirms 11. novembra dažādi aptauju centri interesējas, vai Latvijas iedzīvotāji atceras, kāda ir Lāčplēša dienas nozīme un kas viņš tāds ir?

Nezinātāju skaits sastāda apmēram 35%. Cilvēki uzskata, ka tie ir svētki par godu pašam Lāčplēsim, kurš esot kaut kāds šajā dienā dzimis valsts darbinieks vai rakstnieks.

Eposs "Lāčplēsis" ir pārtulkots krievu, angļu, dāņu, holandiešu, japāņu, poļu, somu, čehu, lietuviešu, igauņu, armēņu un altaja valodās, taču viņu visur sauc citādi. Piemēram, angļu valodā — Bearslayer, poliski — Zabуjcа Niedźwiedzia.

Cilvēki Lāčplēša kostīmos un cepurēs ar lāča ausim ir sastopami visos dziesmu un deju svētkos. Piemēram, 1945. gada 5. augustā, par godu Latvijas uzņemšanas PSRS sastāvā 5. gadadienai, Rīgas Esplanādē notika Dziesmu diena. Tribīnes rotāja Lāčplēša un Iļjas Muromieša figūras. Latviešu tautas varoni tēloja Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Artūrs Filipsons, bet krievu spēkavīru — nopelniem bagātais mākslas darbinieks Jānis Osis. 2012. gada 3. maijā valsts premjerministrs Vāldis Dombrovskis Jelgavā tikās ar visā pasaulē pazīstamo grāvēju aktieri Džekiju Čanu un uzdāvināja viņam Lāčplēša cepuri.

Lāčplēsis ir vienīgais latviešu varonis, kurš ticies ar krievu Salatēti. Tas notika 2007. gada 18. novembrī, Salatēta dzimšanas dienā Veļikij Ustjugā. Lāčplēsis apsveica viņu latviešu delegācijas vārdā un pasniedza milzīgu zobenu.

Zēns ar lāpstu

Ļoti populārs latviešu varonis ir Sprīdītis. Viņš nācis no tautas pasakām un Annas Brigaderes lugas. Arī Sprīdītis ir simbolizē latviešu tautu — tos, kuri dodas pasaulē laimi meklēt.

Patiesībā Sprīdītis ir mazs zēns — ganiņš, kurš aizbēga no ļaunās pamātes. Pa ceļam viņš sastop labos personāžus — Vējamāti, Mežamati un Vecīti, kā arī uzvar ļaunos varoņus — Skopuli, Lutausi un Velnu. Galu galā Sprīdītis atgriežas mājās.

Кадр из фильма Спридитис, 1985 год
Kadrs no filmas "Sprīdītis". 1985. gads

1985. gadā Rigas kinostudija uzņēma PSRS un Čehoslovākijas filmu "Sprīdītis" (režisors — Gunārs Piesis). Čehu valodā filmas nosaukums bija "Pohбdka o Malнčkovi".

Sprīdīša vārdā nosaukta pirmā Latvijā konstruētā lidmašīna (1924. gads) un mikroautobuss RAF, kas tika izstrādāts 1958. gadā, taču tā sērijveida ražošana netika uzsākta. 2004. gadā Sprīdītis ar savu lāpstu parādījās uz 1 lata monētas, kas tika laista klajā par godu Latvijas ienākšanai Eiropas Savienībā.

Ne tikai radio

Spīdola ir ragana, Lāčplēsim veltītā Andreja Pumpura eposa varone. Viņa aprakstīta kā īsta ragana ar liesmojošām acīm. Viņa iemieso tumšos spēkus, taču izrādēs un ilustrācijās redzama kā glīta brunete.

Spīdola iemīlēja Lāčplēsi un vēlējās viņu nonāvēt, taču cieta neveiksmi.

Спидола на почтовой марке
Spīdola uz pastmarkas

1927. gadā Spīdolas vārdā tika nosaukta Francijā uzbūvētā Latvijas zemūdene, kas uzsprāga 1941. gadā Liepājas aizsardzības cīņās. Šis vārds dāvāts arī Latvijas tvaikonim, taču daudz pazīstamāka ir Spīdola vārdā nosauktā tranzistoru radiouztvērēju marka, kas tika ražoti no 1960. gada.

1993. gadā dibināta Spīdolas prēmija par sasniegumiem mākslā un humanitārajās zinātnēs. Rīgā un Jūrmalā ir Spīdolas ielas.

Un tas viss nosaukts raganas vārdā!

Govju aizbildne

Laima ir laimes un likteņa dieviete, gatava palīdzēt grūtniecēm, govju aizbildne, Dieva meita. Tas ir arī populārs sieviešu vārds.

Kopš 1925. gada ar "Laimas" vārdu darbojas šokolādes ražošanas uzņēmums. Kopš 2015. gada tas diemžēl pieder norvēģiem. Rīgas centrā ir tā saucamais "Laimas pulkstenis" ar uzņēmuma reklāmu. Laimas vārdā nosauktas ielas Rīgā, Babītē un Baltezerā.

Лайма в  в Рижском замке, художник Ансис Цирулис
Laima Rīgas pilī. Mākslinieks Ansis Cīrulis

Mākslinieka Anša Cīruļa veidotais Laimas tēls redzams Rīgas pilī uz sienas vēstnieku akreditācijas zālē.

Ķēves dēls

Pēdējais mūsu topā ir Kurbads, pasaku spēkavīrs. Leģenda vēsta, ka viņš piedzimis ķēvei, kura apēdusi izmestas zivju ķidas.

Kurbads izcēlies ar lielu spēku un uzvarējis vairākus milžus — no Trīsgalvja līdz Deviņgalvim. Tiesa, izrādījās, ka milzim ir sieva — ragana, kura pārvērtās par čūsku un galu galā nogalināja Kurbadu.

Курбад убивает девятиголового великана. Рисунрк Рихардса Зариньша
Kurbads nobeidz deviņgalvaino milzi. Riharda Zariņa zīmējums

Kurbada vārdā nosaukts ledlauzis, hokeja klubs, ledus halle un folkmetāla grupas Skyforger disks, kā arī iela Rīgā. 

2237
Pēc temata
Pērkons, Vairogs un Glābējs: skolēni izdomājuši vārdus bruņutransportieriem
Nēsājiet sarkanbaltsarkano: par godu Lāčplēša dienai sarūpēti 10 km lentīšu
Patriotisma monetizācija: Latvijā parādīsies kvass "Mežabrāļu"
Ezītis tīģera ādā
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

24
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

24
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

14
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

14
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju