Latvijas Drošības policija

DP brīdina par izglītības reformas iespējamām sekām

120
(atjaunots 08:10 09.11.2017)
Krievijas politikas tautiešu atbalstītāji varētu mēģināt izmantot jautājumu par skolu pārvešanu uz mācībām latviešu valodā, lai palielinātu savu popularitāti, uzskata Drošības policijā.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Latvijas Drošības policija (DP) sniegusi savu vērtējumu Izglītibas ministrijas plāniem pārvest visas skolas uz mācībām valsts valodā. Pēc DP domām, šo iniciatīvu Krievijas politikas tautiešu atbalstītāji varētu izmantot savas popularitātes palielināšanai pirms Saeimas vēlēšanām, vēsta Baltnews.lv.

Kā skaidro Drošības policijā, Izglītības ministrijas iniciatīva sabiedrībā tiek vērtēta samērā nevienlīdzīgi, un Krievijas politikas tautiešu atbalstītāji varētu mēģināt izmantot šo jautājumu, lai palielinātu savu popularitāti. Tai pat laikā pagaidām viņu organizētajiem protestiem nav plaša sabiedrības atbalsta, atzīmē DP.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apstiprināja, ka konsultējies ar drošības iestādēm par reformu, taču sarunas saturu neatklāja.

Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja izglītības reformas koncepciju, kura paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Saskaņā ar ieceri, sākot ar 2020./2021. mācību gadu visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, taču mazākumtautību skolā saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi.

Divdesmit trešajā oktobrī pie Izglītības un zinātnes ministrijas logiem, Vaļņu ielā, notika protesta akcija pret Šadurska reformu. Akciju organizēja divu bērnu tēvs, IT guru, bijušais avīzes Digital Times galvenais redaktors Degi Karajevs. Saskaņā ar Sputnik Latvija aprēķiniem, protesta akcijā piedalījās apmēram 600-700 cilvēku. Cilvēki runāja par to, ka vēlas, lai krievu bērni zinātu latviešu valodu, taču apgūtu priekšmetus dzimtajā valodā.

Pēc protesta akcijas Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzstājās ar paziņojumu, ka Latvijai ir jātiecas pēc izglītības tikai latviešu valodā, jo tā "ir un paliek vienīgā valsts valoda", taču reforma ir jāveic pakāpeniski, savādāk problēmas ar skolotāju sagatavotību ir neizbēgamas.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākusies parakstu vākšana par krievu valodas saglabāšanu kā mācību valodu skolās. Vienas no iniciatīvām autors ir neatkarīgais žurnālists, blogeris, bijušais portāla Ves.lv galvenais redaktors Denis Barteckis. Publicēšanas brīdī iniciatīvu atbalstījuši jau vairāk nekā 9 tūkstoši 600 cilvēku. Otras iniciatīvas autors ir Latvijas Krievvalodīgo skolu atbalsta asociācija — tā aicina parakstīties par brīvu mācību valodas izvēli. Šī jaunā petīcija pagaidām savākusi 160 balsis.

Tai pat laikā, 2. novembrī, portālā parādījās pretēja iniciatīva — par bilingvālās izglītības izskaušanu Latvijā. Tās autors — Kārlis Mārtinsons — uzskata, ka bilingvālās izglītības sistēma sašķeļ sabiedrību un rada komunikācijas problēmas valstī. Mārtinsons piedāvā noteikt pieņemamu pārejas periodu, kura laikā visas valsts un pašvaldību izglītības iestādes pāries uz latviešu valodu. Par šo iniciatīvu pagaidām parakstījušies 90 cilvēki.    

120
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Pie Šadurska logiem no jauna pulcējās simtiem neapmierinātu cilvēku
Izglītības reforma: Daugavpils nebaidās, Rēzekne baidās
Krievijas Valsts domes deputāts: izglītības reforma Latvijā – valodas genocīds
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

4
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

4
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro

Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai

0
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.

28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.

Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.

Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.

0
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Uzvaras Raķete" gatavojas startam Baikonurā
Pirmais "Sojuz" lidojums pēc avārijas: kadri no Baikonura un SKS
Krievija pirmo reizi palaidusi nesējraķeti "Sojuz" pēc negadījuma Baikonurā
No Baikonuras kosmodroma startē kosmosa kuģis "Sojuz MS -04". Tiešraide