RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Rīgā nākamgad ieplānots Krasta ielas seguma un apmaļu remonts, kā arī ceļa darbi Bruņinieku un Čaka ielās, raksta tvnet.lv.
Rīdziniekiem jāgatavojas kārtējiem ilgstošajiem remontdarbiem, jo Krasta iela ir viena no maģistrālēm, pa kuru atļauts braukt kravas transportam, un tās rekonstrukcijas darbu apjoms ir apjomīgs un prasa ļoti lielu naudu un daudz laika.
Tāpat tuvākajos divos gados plānots sakārtot Čaka ielu, bet divvirzienu velosipēdu ceļu Bruņinieku ielā pagarināt līdz galam. Stadiona "Daugava" pārcelšanas projekta ietvaros plānots izremontēt dažas pieguļošās ielas.
Turklāt apspriešanas stadijā ir Vienības gatves remonta plāns, jo īpaši tāpēc, ka tās apkārtnē plānots būvēt konferenču centru un koncertzāli.
Vienības gatves remonta jautājumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nāksies risināt jautājumu ar tās vēsturisko bruģi. Jāatzīmē, ka vēsturiskais bruģis, kas tika noņemts no velosipēda celiņa Barona ielā, tagad ir izvietots Lenču un Ganu ielās.
Tuvākajā laikā plānoti lielāko tiltu remonti, un šogad sāksies Gaisa tilta remonta projektēšana pāri Brasai. Gaisa tilts, Brīvības ielas un dzelzceļu krustojumā Zemitānu stacijas rajonā, arī tiks remontēts, un tiks risināta vēsturiskā bruģa problēma.
Izremontēs arī Vanšu tiltu, turpināsies Salu tilta pārcelšana.
Šogad bija jūtams ass pilsētnieku sašutums par Rīgas ielu ilgstošo remontu. Mērs Nils Ušakovs un Rīgas domes Transporta komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks taisnojās un atvainojās galvaspilsētas iedzīvotājiem, paskaidrojot kavēšanos ar nesaskaņām ar komunikāciju īpašniekiem, kā arī ceļu darbu veicēju bezatbildību.
Jāatzīmē, ka par trūkumiem, kas pieļauti ielu remonta laikā, galvaspilsētas dome jau sodījusi apakšuzņēmējus par 80 tūkstošiem eiro. Lielākie sodi, kopumā par 65 tūkstošiem eiro, tika izrakstīti par procesa ieilgšanu Stabu un Valdemāra ielās, kur joprojām turpinās trūkumu novēršana. Tomēr Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola iepriekš solīja, ka pašvaldība veiks pasākumus, lai nākotnē remontdarbi ritētu gludāk. Viņa apgalvoja, ka tuvu viena otrai esošās maģistrāles netiks remontētas vienlaicīgi, un kā piemēru minēja tieši Krasta ielu.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.
24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.
Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.
Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.
Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.
RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.
Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.
AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.
Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.
"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.
AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.
AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.
Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.
Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.
Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.