Latgales karogs

Latgale vilina Krievijas biznesu ar nodokļu atlaidēm

55
(atjaunots 08:59 04.11.2017)
Reģiona varasiestādes ir gatavas piešķirt uzņēmējiem no Pleskavas peļņas un nekustamā īpašuma nodokļu atlaides līdz 80% apmērā.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Latgales speciālā ekonomiskā zona (SEZ) aicina sadarbībai Pleskavas uzņēmējus, teikts Pleskavas apgabala Tirdzniecības un rūpniecības palātas mājaslapā.

Latvijas delegācija iepazīstinājusi Krievijas pārstāvjus ar SEZ iespējām starptautiskajā konferencē "Pierobežas teritoriju partnerattiecību attīstība un savstarpēji izdevīga biznesa sadarbība", kas notika Pleskavā. No Latvijas puses forumā piedalījās Latvijas konsule Pleskavā Evija Dumpe, Latvijas Ekonomikas ministrijas padomniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Iveta Strupka, kā arī Latgales reģiona Attīstības aģentūras direktors Vladislavs Stankēvičs.

Latvijas delegāti pastāstīja par Latgales SEZ specifiku un priekšrocībām. Šeit nav atsevišķas kartē apzīmētas teritorijas ražotnes izvietošanai — nodokļu atlaides tiks piešķirtas neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas. Tātad daļu peļņas, kas būtu jāaiziet nodokļos, būs iespējams novirzīt ražošanas attīstībai.

Investīcijas ražošanas ēkās un jaunās iekārtās ved pie jaunu darba vietu izveides, tātad — pie pilsētas un reģiona ekonomiskā potenciāla izaugsmes. Latvijas delegācijas locekļi uzsvēra, ka tas ir galvenais kritērijs darbam SEZ.

Stankēvičs pauda pārliecību par to, ka projekts nodrošinās nozīmīgu impulsu rūpniecības attīstībai Daugavpilī un visa reģionā, kā arī aktivizēs Krievijas investīciju piesaistīšanu Latgalei.

"Interese par iespējām, kas parādījušās Daugavpilī līdz ar speciālās ekonomiskās zonas darba sākumu, ir pietiekami liela," — norādīja Stankēvičs.

Likums par Latgales SEZ stājās spēkā 2017. gada janvārī. Dokuments nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorija sastādīs 5% Latgales reģiona platības. SEZ rezidentiem paredzētas atlaides 80% apmērā nekustamā īpašuma nodoklim un uzņēmuma peļņas nodoklim. Latgales SEZ statuss paredzēts līdz 2035. gadam.

55
Pēc temata
Latgales ekonomiskā zona: mirāža vai glābiņš
Daugavpils vicemērs: pilsētas lidosta ir izlaupīta
Lembergs no jauna kļuvis par Ventspils mēru un ierosinājis sadalīt Latviju
Žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeni lielākajās Latvijas pilsētās
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

3
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

3
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
1991. gada barikādes Rīgā, foto no arhīva

Vai daudzi būtu gatavi šodien stāties uz barikādēm?

18
(atjaunots 22:16 22.01.2021)
Latvijā tagad labprāt patētiski spriež par 1991. gada janvāra barikādēm kā valsts neatkarības cīņas simbolu. Cik daudzi būtu gatavi tagad aizstāvēt valsts suverenitāti?

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Šogad tiek svinēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadadiena. Tālaika notikumi pa šo laiku kļuvuši par vētrainas mītu sacerēšanas objektu un ieņēmuši goda vietu starp Latvijas nacionālās valsts tapšanas notikumiem. Interesanti, kā iedzīvotāji būtu rīkojušies šodien?

Kompānijas "Kantar TNS" aptauja 18-60 gadu vecuma iedzīvotāju grupā parādīja: mazāk nekā puse respondentu būtu gatavi iziet uz barikādēm, ja vajadzētu mūsdienās ar tādām metodēm aizstāvēt Latvijas neatkarību. Aptaujas rezultātus publicēja skaties.lv.

Tikai 18% respondentu apliecināja, ka noteikti stātos uz barikādēm, vēl 26% tādu iespēju pieļāva. Tātad kopumā apstiprinošu atbildi snieguši 44% aptaujāto.

Negatīvu atbildi sniedzis mazāks respondentu skaits – 34%. Rezultāti liecina, ka 17% paziņoja  - uz barikādēm noteikti nestāsies, vēl tikpat liels skaits drīzāk sliecās uz negatīvas atbildes pusi.

Katrs piektais (22%) nespēja dot konkrētu atbildi.

Barikāžu dienas Latvijā tradicionāli atzīmē no 13. līdz 17. janvārim 1991. gada notikumu piemiņai. Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc barikādes mūsdienu Latvijā ieguvušas tādu nozīmi.

18
Tagi:
barikādes, Rīga
Pēc temata
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Piemiņa stiklā: barikādēm veltītas vitrāžas Doma baznīcā
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro

Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?

0
(atjaunots 15:24 23.01.2021)
Pirmajā dienā pēc stāšanās ASV prezidenta postenī Džo Baidens paspējis parakstīt gandrīz divus desmitus rīkojumu.

Demokrāts Džo Baidens devis zvērestu ASV inaugurācijā, oficiāli stājies valsts vadītāja postenī un jau paspējis parakstīt 17 rīkojumus. Uz galda jauno Ovālā kabineta saimnieku gaidīja iespaidīga dokumentu kaudze.

Lielākā daļa rīkojumu pārvilka svītru Baidena priekšgājēja – bijušā prezidenta Donalda Trampa – centieniem. Baidens atgriezis Savienotās Valstis PVO un Parīzes Klimata konvencijā. Kādas vēl izmaiņas iekļautas jaunā ASV prezidenta rīkojumu sarakstā? Par to stāsta Sputnik video.

0
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, Džo Baidens
Pēc temata
Jaunais prezidents: daži fakti par Džo Baidenu
Džo Baidens atcēlis vairākus Trampa rīkojumus
Mediji ziņo: Baidens vēlas pagarināt līgumu NEW START uz pieciem gadiem
Džo Baidens oficiāli kļuvis par ASV prezidentu