Lauks

Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību valodu diskriminācijai Latvijā

45
(atjaunots 16:02 03.11.2017)
Kopš 2017. gada 1. jūlija ārvalstniekam, kurš vēlas iegādāties lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, cita starpā jāpārvalda latviešu valoda B līmeņa 2. pakāpē.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Eiropas Komisija uzskata par diskriminējošām likuma prasības, kas uzliek par pienākumu lauksaimnieciski apstrādājamas zemes potenciālajiem pircējiem pārvaldīt latviešu valodu B līmenī, informē Baltnews.lv.

"Eiropas Komisijas iestādes satrauktas par dažām (galvenokārt — ar valodu un dzīves vietu saistītajām) prasībām, ko nosaka jaunie grozījumi likumā par lauksaimniecības zemēm. Šīs prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo rada izdevīgākus apstākļus atbilstošās valsts pilsoņiem salīdzinājumā ar ārvalstniekiem," — informēja pārstāvniecība.

Maijā Saeima apstiprināja likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemniekam, kurš vēlas iegādāties lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, cita starpā jāpārvalda latviešu valoda B līmeņa 2. pakāpē.

Potenciālajiem zemes pircējiem jāprot apspriest sadzīves un profesionālie jautājumi, formulēt un pamatot savu viedokli, lasīt tekstu un saprast tā saturu, jāprot strādāt ar nepieciešamajiem dokumentiem. Turklāt jāprot uztver sarunvaloda, pašam jāsarunājas par sadzīves un profesionālajām tēmām.

Pie tam no likuma tika dzēsta norma par obligātu izklāstu valsts valodā par zemes lietošanas plāniem — tagad tas notiek nepieciešamības gadījumā pēc komisijas pieprasījuma.

Likums stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Runājiet ar mani vāciski

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis, atbildot uz EK kritiku, pastāstīja, ka pie jautājuma par valodas grozījumiem Saeimas komisijas atgriezīsies jau novembrī, ziņo Latvijas radio 4.

"Mums nav grūtību ar lauksaimniekiem, kuri vēlas šeit strādāt. Mums ir grūtības ar fondiem, kuri šeit ierodas ar lielu naudu un pērk zemi nevis apstrādāšanai, bet gan tālab, lai pāris gadus pagaidītu un pēc tam pārdotu dārgāk. Tāda ir jautājuma būtība, un Saeimas deputāti pūlas rast iespēju, teiksim tā, atbrīvoties no tiem pircējiem, kuri principā nevēlas nodarboties ar lauksaimniecību," — viņš teica.

Gūtmanis piezīmēja, ka latviešu valodas prasmes prasība "bija viens no ierosinājumiem, kas tika pieņemts".

"Kā tas darbojas? Pārāk īss laiks ir pagājis, un mēs nevaram atbildēt, vai tas darbojas, vai ne. Ir problēma ar investoriem, kuri šeit ieradušies un pat strādā lauksaimniecībā. Bija gadījumi, kad viņi nezināja vietējos likumus un nevarēja izpildīt noteikumus, kuri mūsu valstī pastāv darbam lauksaimniecībā. Bija tādas grūtības, — tas bija viens no jautājumiem, kāpēc tas vajadzīgs. Viņi iet uz pašvaldībām un burtiski saka: "Runājiet ar mani vāciski, neko negribu dzirdēt." It kā tādi gadījumi bijuši. Tāpēc arī tika pieņemts jaunais likums," — uzsvēra Gūtmanis.

Eiropas Komisija palīdzēs Latvijai laboties

Eiropas Komisijas iestādes gatavas palīdzēt Latvijai atrast risinājumus, kuri vienlaikus palīdzētu novērst problēmas un atbilstu ES tiesiskajiem aktiem, informēja ES pārstāvniecībā Latvijā jautajumā par valodas prasību kritiku.

2017. gada 12. oktobrī Eiropas Komisija apstiprināja skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt ES valstīm reglamentēt savu lauksaimnieciski apstrādājamo zemju pārdošanu saskaņā ar ES tiesiskajiem aktiem.

ES Tiesa precizēja, ka zināmos apstākļos daži ierobežojumi ir pieņēmami, taču ES normatīvie akti nepieļauj izmantot tādus diskriminējošus ierobežojumus zemes pirkšanai, kā prasības par dzīves vietu. Nelikumīgi ir arī nesamērīgi ierobežojumi pārrobežu ieguldījumiem, pienākums pašam apstrādāt zemi, prasības, kas attiecas uz kvalifikāciju lauksaimniecības jomā, aizliegums iegādāties zemi uzņēmumiem. 

45
Pēc temata
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi
Pupas un griķi: Brisele mudina Latvijas fermerus atteikties no ķīmijas
Somija gatavo likumu par ārvalstnieku īpašumā esošās zemes piespiedu izpirkšanu
Mežciema panorāma, foto no arhīva

Rīdzinieki izīrē dzīvokļus lauciniekiem un brauc prom uz ārzemēm

2
(atjaunots 09:51 09.07.2020)
Radio Baltkom klausītājs uzskata, ka no Latvijas galvaspilsētas aizbraukušo pilsētnieku vietā ierodas laucinieki, kuri beigās pārpildīs galvaspilsētu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Radio Baltkom raidījumā "Vakara interaktīvs" Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas apspriešanas procesā piezvanījušais klausītājs pastāstīja, kā viņš redz šo situāciju.

Radioklausītājs padalījās savos novērojumos, un, pēc viņa sacītā, viņa mājas kāpņutelpā vien praktiski katrā dzīvoklī "kāds kaut kur ir aizbraucis".

Turklāt vairāki dzīvokļi tiek izīrēti. Radioklausītājs apgalvo, ka šie dzīvokļi tiek izīrēti Latvijas lauku iedzīvotājiem.

"Es domāju, ka Rīgas iedzīvotāju skaitu kompensē laucinieki," padalījās savā prognozē vīrietis.

Iepriekš tika ziņots, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu ir norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku, jeb 33,3% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājās. Pēc tam no 2017. līdz 2019. gadam tika atzīmēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. Un no 2019. gada Rīgā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atkal sāka pamest pilsētu.

Turklāt, kā apgalvo speciālisti, Latvijā parādījusies nekustamā īpašuma iegādes tendence Rīgas apkaimē un ārpus Rīgas.

Latvijas iedzīvotāji pērk nekustamo īpašumu ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tādēļ izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamajām telpām, kuras pārveido darba kabinetos.

Lai gan, ja runā par darba algu, tad Rīgā tā ir augstāka, nekā citās Latvijas pilsētās, un ievērojami lielāka, nekā laukos.

Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotājus ar prieku pieņem darbā citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, fermeri Vācijā, Francijā, Anglijā apgalvo, ka viņi vienalga samaksās par ražas novākšanu vairāk, nekā Latvijā, tāpēc viņus neinteresē pūstošās zemenes pašmāju laukos.

2
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji, Rīga
Pēc temata
Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās
Kompānija airBaltic atsāk lidojumus no Rīgas uz Londonu
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

4
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

4
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību