Lauks

Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību valodu diskriminācijai Latvijā

45
(atjaunots 16:02 03.11.2017)
Kopš 2017. gada 1. jūlija ārvalstniekam, kurš vēlas iegādāties lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, cita starpā jāpārvalda latviešu valoda B līmeņa 2. pakāpē.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Eiropas Komisija uzskata par diskriminējošām likuma prasības, kas uzliek par pienākumu lauksaimnieciski apstrādājamas zemes potenciālajiem pircējiem pārvaldīt latviešu valodu B līmenī, informē Baltnews.lv.

"Eiropas Komisijas iestādes satrauktas par dažām (galvenokārt — ar valodu un dzīves vietu saistītajām) prasībām, ko nosaka jaunie grozījumi likumā par lauksaimniecības zemēm. Šīs prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo rada izdevīgākus apstākļus atbilstošās valsts pilsoņiem salīdzinājumā ar ārvalstniekiem," — informēja pārstāvniecība.

Maijā Saeima apstiprināja likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemniekam, kurš vēlas iegādāties lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, cita starpā jāpārvalda latviešu valoda B līmeņa 2. pakāpē.

Potenciālajiem zemes pircējiem jāprot apspriest sadzīves un profesionālie jautājumi, formulēt un pamatot savu viedokli, lasīt tekstu un saprast tā saturu, jāprot strādāt ar nepieciešamajiem dokumentiem. Turklāt jāprot uztver sarunvaloda, pašam jāsarunājas par sadzīves un profesionālajām tēmām.

Pie tam no likuma tika dzēsta norma par obligātu izklāstu valsts valodā par zemes lietošanas plāniem — tagad tas notiek nepieciešamības gadījumā pēc komisijas pieprasījuma.

Likums stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Runājiet ar mani vāciski

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis, atbildot uz EK kritiku, pastāstīja, ka pie jautājuma par valodas grozījumiem Saeimas komisijas atgriezīsies jau novembrī, ziņo Latvijas radio 4.

"Mums nav grūtību ar lauksaimniekiem, kuri vēlas šeit strādāt. Mums ir grūtības ar fondiem, kuri šeit ierodas ar lielu naudu un pērk zemi nevis apstrādāšanai, bet gan tālab, lai pāris gadus pagaidītu un pēc tam pārdotu dārgāk. Tāda ir jautājuma būtība, un Saeimas deputāti pūlas rast iespēju, teiksim tā, atbrīvoties no tiem pircējiem, kuri principā nevēlas nodarboties ar lauksaimniecību," — viņš teica.

Gūtmanis piezīmēja, ka latviešu valodas prasmes prasība "bija viens no ierosinājumiem, kas tika pieņemts".

"Kā tas darbojas? Pārāk īss laiks ir pagājis, un mēs nevaram atbildēt, vai tas darbojas, vai ne. Ir problēma ar investoriem, kuri šeit ieradušies un pat strādā lauksaimniecībā. Bija gadījumi, kad viņi nezināja vietējos likumus un nevarēja izpildīt noteikumus, kuri mūsu valstī pastāv darbam lauksaimniecībā. Bija tādas grūtības, — tas bija viens no jautājumiem, kāpēc tas vajadzīgs. Viņi iet uz pašvaldībām un burtiski saka: "Runājiet ar mani vāciski, neko negribu dzirdēt." It kā tādi gadījumi bijuši. Tāpēc arī tika pieņemts jaunais likums," — uzsvēra Gūtmanis.

Eiropas Komisija palīdzēs Latvijai laboties

Eiropas Komisijas iestādes gatavas palīdzēt Latvijai atrast risinājumus, kuri vienlaikus palīdzētu novērst problēmas un atbilstu ES tiesiskajiem aktiem, informēja ES pārstāvniecībā Latvijā jautajumā par valodas prasību kritiku.

2017. gada 12. oktobrī Eiropas Komisija apstiprināja skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt ES valstīm reglamentēt savu lauksaimnieciski apstrādājamo zemju pārdošanu saskaņā ar ES tiesiskajiem aktiem.

ES Tiesa precizēja, ka zināmos apstākļos daži ierobežojumi ir pieņēmami, taču ES normatīvie akti nepieļauj izmantot tādus diskriminējošus ierobežojumus zemes pirkšanai, kā prasības par dzīves vietu. Nelikumīgi ir arī nesamērīgi ierobežojumi pārrobežu ieguldījumiem, pienākums pašam apstrādāt zemi, prasības, kas attiecas uz kvalifikāciju lauksaimniecības jomā, aizliegums iegādāties zemi uzņēmumiem. 

45
Pēc temata
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi
Pupas un griķi: Brisele mudina Latvijas fermerus atteikties no ķīmijas
Somija gatavo likumu par ārvalstnieku īpašumā esošās zemes piespiedu izpirkšanu
Grāmatas, foto no arhīva

Latvieši drīz dzīvos desas labad: rakstniece par kultūras bēdīgo stāvokli

3
(atjaunots 22:49 19.10.2020)
Kultūras cilvēki turpinās radīt, taču kvalitāte var pāraugt kvantitātē, un dažs labs vispār pametīs profesiju, uzskata rakstniece Kristīne Ulberga.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Rakstniece Kristīne Ulberga publicējusi portālā Pietiek vēstuli kultūras ministram, kurā lūdza nepalielināt nodokļus kultūras darbiniekiem un pastāstīja par bēdīgo situāciju, kādā daudzi no viņiem jau nonākuši. Pati Ulberga bija spiesta sameklēt apkopējas darbu, lai savilktu galus kopā.

Ar savu piemēru rakstniece atklāja, cik maz pelna radošo profesiju pārstāvji Latvijā.

"Tātad, ja gada laikā es uzrakstu vienu grāmatu (kas nav maz), es saņemu no VKKF stipendiju grāmatas rakstīšanai - aptuveni 3000 eiro. Kad grāmata ir gatava, tad samaksa ir atkarīga no izdevēja, bet – aptuveni 1000 - 2000 eiro. Ja es saņemtu vairāk par 430 eiro mēnesī, man acumirklī jāmaksā 138 eiro un tas nav vienīgais nodoklis..." stāsta Ulberga.

Rakstniece stāsta, ka viņai ir divi bērni, un visu šo laiku viņa ir turējusies, tomēr "lielā" iznāk tikai reizi, divas gadā. Lai saņemtu kaut nelielu, bet regulāru ienākumu, viņa atradusi apkopējas un sētnieces darbu Ventspils novadā.

"Diemžēl rakstīšana bija jāmet pie malas (tiesa gan, vairākas savas pēdējās grāmatas nodaļas es uzrakstīju teju ar gumijas cimdiem rokās starp podu tīrīšanu un lapu grābšanu). Domāju, ka apkopējas darbs un ministra darbs ir vienlīdz grūti, izsmeļoši. Iedomājieties, ka jums vakarā pēc darba vēl būtu jāraksta grāmata, lai jūsu bērniem būtu ne tikai pajumte, bet arī pārtika? Laikam Jūs nespētu. Es arī nespēju," raksta Ulberga.

Vēstulē viņa pieminēja arī savu kolēģi – rakstnieci Andru Manfeldi, kura gadā "štancē" vismaz divas grāmatas.

"Pagaidām viņas štancēšana nav zaudējusi kvalitāti, bet mūsu sarunās viņa teic, ka ilgi tā vairs neizturēs, ies strādāt pastā par operatori vai pārdevēju. Kad piedzims un izaugs nākošā Manfelde, nav zināms," spriež Ulberga.

Viņa norāda, ka radošo profesiju pārstāvju spēki nav bezgalīgi, un vienā brīdī viss var mainīties – kultūras cilvēki nepārstās radīt, taču kvalitāte var pāriet kvantitātē, bet kāds vispār pametīs profesiju.

"Cik zinu, metālam var sākties nogurums. Tas sarūsē un vairs nenotur tam uzlikto svaru. Cilvēks arī ir tāds metāls. Tikai atšķirībā no dzelzs gabala cilvēks var pacelt cepuri un doties dzīvot citur – novākt šampinjonus un aizmirst par kultūru, ko viņa zemē tautieši ielika skrūvspīlēs un garāmejot pievilka ciešāk.

Varbūt lielā, dārgā bibliotēka reiz kļūs par pārtikas noliktavu, jo varētu būt, ka cilvēki mūsu zemē nākotnē pārtiks tikai no desām," apliecināja Ulberga.

Līdz 2021. gada 1. jūlija Latvijā autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies tagadējā nodokļu sistēma. Pēc šī datuma un līdz gada beigām sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās pārejas. Šajā periodā honorāru saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu apmaksas veidu.

Pirmais variants – izmantot pašnodarbinātās personas nodokļu režīmu.

Otrais variants līdzinās pirmajam, tikai tajā tiek izmantots kopējais nodokļu režīms.

Trešais variants paredz, ka honorāra saņēmējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības subjekts. Šajā gadījumā viņa darbam – izmaksas vietā – tiek pielietota 25% likme nodoklim no apgrozījuma līdz 25 tūkst. eiro gadā. Ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus eiro, nodokļu likme palielinās līdz 40%. 80% šī nodokļa sastādīs sociālais nodoklis, pārējos 20% - ienākumu nodoklis.

14. oktobrī vairāk nekā simt cilvēki pulcējās pie Saeimas ēkas, pēc tam – Doma laukumā zibakcijai – tā viņi pauda savu neapmierinātību ar ieplānotajām nodokļu pārmaiņām tiem, kas saņem autora honorāru.

3
Tagi:
kultūra, nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

8
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

8
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

0
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

0
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi