Bēgļi. Foto no arhīva

Bēgļi bēg no Latvijas: atlikušie ir uz pirkstiem saskaitāmi

106
(atjaunots 14:14 03.11.2017)
Pēc bēgļa statusa saņemšanas pārvietotās personas visbiežāk pamet Latviju un labākas dzīves meklējumos dodas uz Rietumeiropu, taču pēc atgriešanās viņus gaida jaunas problēmas – pabalstu neizmaksā.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Saskaņā ar ES kvotām uzņemtie un Latvijā palikušie migranti ir uz pirkstiem saskaitāmi — lielākā daļa pēc bēgļa statusa saņemšanas pārvietotās labākas dzīves meklējumos dodas uz ekonomiski attīstītākām valstim, stāsta LTV7.

Latvija bēgļu vidū nav īpaši populāra mītnes zeme. Ja arī viņi ierodas valstī, uz ilgu laiku viņi Latvijā neaizkavējas. ES pārvietošanas programmas ietvaros līdz šī gada 15. septembrim Latvijā ieradās 346 bēgļi, pārsvarā no Sīrijas un Eritrejas. Palikušo skaits nav zināms.

"Kopš aizvadītā gada sākuma pie mums vērsušies 117 cilvēki. Diemžēl daļa no viņiem jau ir aizbraukuši no Latvijas. Patlaban pie mums reģistrēti 37 cilvēki," — paziņoja Nodarbinātības valsts aģentūras projektu vadītāja Antra Jansone.

Viņa paskaidroja, ka pusotra gada laikā aģentūra palīdzējusi atrast darbu 20 bēgļiem.

Migranti. Foto no arhīva
© REUTERS / Marko Djurica

"No viņiem pašlaik strādā 14 cilvēki. Tie ir tie, ko mēs aktīvi kontrolējam, protams, iespējams, tādu cilvēku ir vairāk, un viņi vienkārši atraduši darbu bez mūsu palīdzības. Taču palicēji patiešām vēlas strādāt," — uzsvēra Jansone.

Viņa piebilda, ka bēgļi Latvijā parasti strādā kokapstrādes, celtniecības, mazumtirdzniecības, dārzkopības, medicīnas un ēdināšanas nozarēs.

Pēc atgriešanās Latvijā gaida jaunas problēmas

Pabalsta saņemšanai bēglim ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Ja bēgļi nolēmuši pamest Latviju tādēļ, ka nav atraduši darbu un mājokli, nolēmuši izmēģināt laimi Vācijā vai citās Rietumeiropas valstīs, bet pēc tam atgriezušies, viņi zaudē sociālos pabalstus.

"Vienkārši sakot, bēgļus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Lielākoties iznāk tā, ka, saņēmuši bēgļa statusu, viņi aizbrauc no Latvijas. Un te parādās problēma — dažas ģimenes nevar atgriezties. Rodas situācija, ka viņiem nav pabalsta, jo viņi to zaudē, ja nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā," — paskaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka atgriezušās ģimenes ar maziem bērniem Latvijas varasiestādes izmitina "Muceniekos", jo viņiem nav cita mājokļa.

"Taču saskaņā ar noteikumiem, pēc bēgļa statusa saņemšanas viņiem nav tiesību tur uzturēties," — piebilda Kozlovskis.

2016. gadā Latvija, pildot patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, iztērējusi 5,622 miljonus eiro, 2017. gadā šiem mērķiem paredzēti 4,881 milj. eiro, 2018. gadā plānots piešķirt 1,439 milj. eiro, 2019. gadā — 1,285 milj. eiro.

106
Temats:
Bēgļi Latvijā (42)
Pēc temata
"Neatlaižu no mācībām skaitīt lūgšanas": pedagoģe no Krievijas māca bēgļus Vācijā
Latvija atteikusies uzņemt jaunus bēgļus
Polija gatava uzņemt bēgļus no Eiropas, taču ne no Tuvajiem Austrumiem
Katram piektajam Vācijas iedzīvotājam ir "ārzemju saknes"

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

22
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

22
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

24
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

24
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās