Mītiņš pret bilingvālo skolu pāreju pie latviešu mācību valodas

Latvijas krievu kopiena lūdz Krievijas atbalstu krievu skolu slēgšanas apturēšanai

71
(atjaunots 10:40 02.11.2017)
Vairāk nekā 80 sabiedriskās organizācijas no Latvijas parakstījušas Eiropas Padomei, EDSO, Eiropas Parlamentam, ANO, kā arī Krievijai adresētu lūgumu apturēt Latvijas varasiestāžu darbības krievu skolu slēgšanas jomā.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Krievijas tautiešu savienība Latvijā lūdz Krievijas Federācijas Padomes palīdzību, lai novērstu krievvalodīgo skolu slēgšanu Latvijā. Šīs biedrības koordinators Latvijā Viktors Guščins nodeva Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājam Konstantinam Kosačovam iesniegumu, kurā iekļauts Eiropas Padomei, EDSO, Eiropas Parlamentam, ANO, kā arī Krievijai adresēts lūgums ietekmēt Latvijas varasiestādes, vēsta Fonda "Krievu pasaule" portāls.

Viktors Guščins ieradās Maskavā, lai piedalītos ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu konferencē "Krievijas revolūcijas simtā gadskārta: saliedētība nākotnes vārdā". Tās darbā piedalās aptuveni 160 tautieši no 90 valstīm, tostarp tautiešu organizāciju vadītāji, diasporu pārstāvji un jaunieši.

"Latvijā pieņemts politisks lēmums par krievu skolu, piemēram, kopš  1789. gada strādājošas skolas likvidāciju, — pastāstīja Guščins konferencē. — Tas nozīmē arī pakāpenisku krievu kopienas likvidāciju saskaņā ar Ukrainas piemēru un diemžēl jaunās paaudzes pārstāvju skaita pieaugumu, kuri šo nelaimju rezultātā būs noskaņoti negatīvi pret Krieviju un krieviem. Mūsuprāt, šī politika ir kategoriski nepieļaujama, un mēs lūdzam politisku atbalstu Federācijas Padomē."

Guščins nodeva Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājam Konstantinam Kosačovam iesniegumu 84 sabiedrisko organizāciju vārdā, kurā ietverts Eiropas Padomei, EDSO, Eiropas Parlamentam, ANO, kā arī Krievijai adresēts lūgums apturēt Latvijas varasiestāžu darbības, kas vērstas uz skolu slēgšanu.

Statistikas dati liecina, ka PSRS sabrukuma laikā, 1991./92. mācību gadā Latvijā strādāja 986 skolas. To vidū bija 585 latviešu, 219 krievu, 178 krievu un latviešu divplūsmu skolas un četras nesen atklātas citu mazākumtautību skolas. 1992./93. mācību gadā krievu skolu skaits pat mazliet pieauga — līdz 223 skolām, taču pēc tam nemainīgi saruka.

Kopš gadsimta sākuma Latvijā slēgta 81 krievu skola, kopumā kopš neatkarības atjaunošanas laika — 125 skolas, jeb 57%. Pie tam latviešu skolu skaits līdz 2003. gadam plānveidīgi pieauga. Tikai 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā tas strauji saruka un šis process vēl joprojām turpinās.

71
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Krievijas ĀM brīdina Latvijas varasiestādes atturēties no "virāžām" nelojalitātes meklējumos
Pie Šadurska logiem no jauna pulcējās simtiem neapmierinātu cilvēku
Krievijas Valsts domes deputāts: izglītības reforma Latvijā – valodas genocīds
Sākta parakstu vākšana pret Šadurska skolu reformu
Facebook

Publikāciju Latvijas premjera atbalstam Facebook novērtēja, ka "kara kurināšanu"

5
(atjaunots 11:03 08.03.2021)
Kuriozs gadījums notika sociālajā tīklā Facebook mākslīgā intelekta tulkošanas algoritma dēļ.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

​Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.

Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.

Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.

"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.

Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.

5
Tagi:
Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Tas ir mūsu kodolierocis: kāpēc Baltijas valstis draud ES
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Finanšu ministrija

Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu

11
(atjaunots 08:45 08.03.2021)
Nesen Finanšu ministrija ar prieku paziņoja, ka Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas iesniegusi Eiropas Komisijā plānu par "ārkārtas naudas" sadali. Taču šīs izrādījās gadījums, kad Latvijai būtu bijis jārīkojas bez steigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.

Divi miljardi visam

Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.

Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.

Ar metrobusu uz gaišo nākotni

Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.

Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.

Kas tas par plānu?

Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.

Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.

11
Tagi:
Finanses, nauda, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus