Maskava

Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja

153
(atjaunots 15:15 01.11.2017)
Latvijai nav jāpaliek vienaldzīgai pret kaimiņos notiekošo – negatīviem notikumiem Krievijā būs sekas arī Latvijai, pārliecināts Jānis Jurkāns.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Sankcijas attiecībā pret Krieviju var negatīvi ietekmēt Latviju, paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns, telekanāla RīgaTV 24 programmā "Preses klubs".

Pēc Jurkāna vārdiem, Latvija kā tuvākais Krievijas kaimiņš stirpi cietīs gadījumā, ja Krievijas ekonomika sabruks Rietumu ekonomisko sankciju rezultātā.

"Iedomāsimies, ka Krievija ir tik tālu novājināta, ka viņa sāk tirgoties ar saviem kodolmateriāliem. Un nedod Dievs, ka tur būs bads un sāks iet pūļi pāri robežai. Mēs kauksim tai dienā, kad Krievija ekonomiski būs ļoti vāja," citē Jurkāna vārdus Latvijas Avīze.

Pēc politiķa domām, sankcijas pret Krieviju nav vienīgais kļūdainais solis, kuru pieļāva Latvijas varas iestādes. Valts ir pārāk paklausīga, uzskata Jurkāns.

"Visas tās bezjēdzības, kas valstī ir notikušas, ir notikušas ar mūsu klusu ciešanu," pārliecināts bijušais ārlietu ministrs.

Kā piemēru viņš minēja Latvijas piedalīšanos Irākas karā.

"Mēs cietām klusu, kad mums teica: "Ejiet karot Irākā!" Būtībā mēs palīdzējām amerikāņiem okupēt Irāku. Kara rezultātā izveidojās ISIS, pret ko karosim mēs un vēl cietīs mūsu bērni," uzvēra bijušais ĀM vadītājs.

Sekojot amerikāņu modelim, Latvija drīzāk cietīs, nevis iegūs, uzskata Jurkāns. Pēc viņa domām, jautājums ir, cik valsts iekšpolitika un ārpolitika ir morāla un patstāvīga.

"Ja mēs turpināsim skriet tēvoča Sema pēdās un klausīsim visu, ko viņš mums saka, tad mēs drīz nonāksim ļoti bēdīgā situācijā," brīdina Jurkāns.

Krievijas un Rietumu attiecības sabojājās 2014. gadā pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju un konflikta sākšanos Ukrainā. Ieviešot mērķtiecīgas sankcijas pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām, ES un ASV pārgāja vēlāk pie veselu sektoru bloķēšanas Krievijas ekonomikā. Atbildes kārtā Maskava ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankciju. Jūlijā ierobežojumi attiecībā pret Krieviju tika pagarināti līdz 2018. gada 31. janvārim, Maskava atbildēja simetriski.

Rietumi saista ierobežojumu atcelšanu ar to, ka Maskavai ir jāizpilda Minskas līgumu nosacījumus, Krievija uzskata šādu pozīciju par absurdu, jo viņa nav Ukrainas iekšējā konflikta dalībniece un ir ieinteresēta tā ātrākā atrisināšanā.    

153
Pēc temata
Jānis Jurkāns: ir nepareizi pirkt vecus tankus, laiks gatavoties kiberkaram
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs uzskata, ka Dievs ir aizgājis prom no viņa valsts
Jānis Jurkāns: visas pasaules drošības atslēga atrodas Kremlī
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

3
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

3
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Baltijas Praids 2018, foto no arhīva

Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju

18
(atjaunots 11:57 19.10.2020)
Tikai pirms 17 dienām publicētā petīcija "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" jau saņēmusi balsu skaitu, kas nepieciešams tās iesniegšanai Saeimā.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Iniciatīva "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" portālā Manabalss.lv, kas paredz bez laulības reģistrācijas dzīvojošo pāru legalizēšanu, kopš 17. oktobra jau saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus balstu.

Iniciatīvas autori vispirms paredz ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

Tātad iniciatīva iesaka cita starpā legalizēt Latvijā viendzimuma partnerattiecības. Tā publicēta iepriekšējās petīcijas vietā par viendzimuma partnerattiecības, ko Saeima noraidīja.

Petīciju jau parakstījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš "iznāca no skapja" 2014. gadā. Viņš aicināja atbalstīt visu Latvijā dzīvojošo ģimeņu tiesisko aizsardzību un atbalstīt dzīvesbiedru savienības regulēšanu.

Iepriekš Latvijā tiešsaistē notika diskusija par to, kā padarīt komfortablāku lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBT) kopienas pārstāvju dzīvi  Latvijā. Tās gaitā žurnālists Kārlis Streips pievērsa uzmanību tam, ka nav racionāli: 2020. gadā Latvijā ir tikai divas sabiedrībā redzamas geju personas – viņš pats un ārlietu ministrs Rinkēvičs, un bija neizpratnē, kāpēc neviens aktieris, aktrise, mūziķis sportists, nav "iznācis no skapja".

"Es vienu reizi esmu diviem cilvēkiem, kuri abi jau tagad ir aizgājuši mūžībā, un tagad es varu pateikt, ka tas bija Andrejs Žagars un Normunds Naumanis, esmu jautājis: "Kāpēc jūs nekad neesat publiski teikuši, ka jūs esat geji?" Un viņi abi atbildēja gandrīz vienā un tajā pašā balsī - mamma nezina," uzsvēra Streips un norādīja, ka netradicionāli orientētiem jauniešiem Latvijā šajā ziņā dzīve ir daudz sarežģītāka.

Tāpēc viņš aicināja Latvijā pazīstamus cilvēkus, seksuālo minoritāšu pārstāvjus "nākt ārā no skapja", jo, pēc viņa vārdiem, viņiem esot liela loma valsts kultūras vides radīšanā.

Jāpiebilst, ka savu orientāciju nepārprotami neslēpj arī politiķis Roberts Putnis, agrākais partijas "Progresīvie" līderis.

Viņš pat publicēja sociālajos tīklos fotogrāfijas no oficiālās laulību reģistrācijas ar savu mīļoto cilvēku Vācijā un piezīmēja, cik rūgti esot no tā, ka cita valsts dodot lielāku tiesisko aizsardzību nekā mīļotā Latvija.

Tomēr iepriekš Kantar TNS aptauja rādīja, ka tikai trešā daļa iedzīvotāju (33%) atbalsta viendzimuma pāru reģistrācijas iespējas iekļaušanu likumdošanā. Vairāk nekā puse (59%) iebilda pret to. Konkrēta viedokļa nebija 8% respondentu.

18
Tagi:
manabalss.lv, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Mūsu karogs nav varavīksnes krāsās: Latvijas "zaļie" ies savu ceļu
Slikta ziņa: homoseksualitātes gēns nepastāv
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

0
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

0
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds