Maskava

Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja

153
(atjaunots 15:15 01.11.2017)
Latvijai nav jāpaliek vienaldzīgai pret kaimiņos notiekošo – negatīviem notikumiem Krievijā būs sekas arī Latvijai, pārliecināts Jānis Jurkāns.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Sankcijas attiecībā pret Krieviju var negatīvi ietekmēt Latviju, paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns, telekanāla RīgaTV 24 programmā "Preses klubs".

Pēc Jurkāna vārdiem, Latvija kā tuvākais Krievijas kaimiņš stirpi cietīs gadījumā, ja Krievijas ekonomika sabruks Rietumu ekonomisko sankciju rezultātā.

"Iedomāsimies, ka Krievija ir tik tālu novājināta, ka viņa sāk tirgoties ar saviem kodolmateriāliem. Un nedod Dievs, ka tur būs bads un sāks iet pūļi pāri robežai. Mēs kauksim tai dienā, kad Krievija ekonomiski būs ļoti vāja," citē Jurkāna vārdus Latvijas Avīze.

Pēc politiķa domām, sankcijas pret Krieviju nav vienīgais kļūdainais solis, kuru pieļāva Latvijas varas iestādes. Valts ir pārāk paklausīga, uzskata Jurkāns.

"Visas tās bezjēdzības, kas valstī ir notikušas, ir notikušas ar mūsu klusu ciešanu," pārliecināts bijušais ārlietu ministrs.

Kā piemēru viņš minēja Latvijas piedalīšanos Irākas karā.

"Mēs cietām klusu, kad mums teica: "Ejiet karot Irākā!" Būtībā mēs palīdzējām amerikāņiem okupēt Irāku. Kara rezultātā izveidojās ISIS, pret ko karosim mēs un vēl cietīs mūsu bērni," uzvēra bijušais ĀM vadītājs.

Sekojot amerikāņu modelim, Latvija drīzāk cietīs, nevis iegūs, uzskata Jurkāns. Pēc viņa domām, jautājums ir, cik valsts iekšpolitika un ārpolitika ir morāla un patstāvīga.

"Ja mēs turpināsim skriet tēvoča Sema pēdās un klausīsim visu, ko viņš mums saka, tad mēs drīz nonāksim ļoti bēdīgā situācijā," brīdina Jurkāns.

Krievijas un Rietumu attiecības sabojājās 2014. gadā pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju un konflikta sākšanos Ukrainā. Ieviešot mērķtiecīgas sankcijas pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām, ES un ASV pārgāja vēlāk pie veselu sektoru bloķēšanas Krievijas ekonomikā. Atbildes kārtā Maskava ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankciju. Jūlijā ierobežojumi attiecībā pret Krieviju tika pagarināti līdz 2018. gada 31. janvārim, Maskava atbildēja simetriski.

Rietumi saista ierobežojumu atcelšanu ar to, ka Maskavai ir jāizpilda Minskas līgumu nosacījumus, Krievija uzskata šādu pozīciju par absurdu, jo viņa nav Ukrainas iekšējā konflikta dalībniece un ir ieinteresēta tā ātrākā atrisināšanā.    

153
Pēc temata
Jānis Jurkāns: ir nepareizi pirkt vecus tankus, laiks gatavoties kiberkaram
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs uzskata, ka Dievs ir aizgājis prom no viņa valsts
Jānis Jurkāns: visas pasaules drošības atslēga atrodas Kremlī
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Skola. Foto no arhīva

Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām

3
(atjaunots 11:42 03.07.2020)
Ārsti algu palielinājuma vietā saņēmuši pieminekli, tas pats var notikt arī ar skolotājiem, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādes atsakās no solītā algas palielinājuma mediķiem, un nākamie piemānīto rindā ir skolotāji. Ārstiem, kuri cīnījās ar Covid-19, pateicās tikai ar pieminekli, lai gan veselības nozarei jau prasās uzstādīt kapakmeni. Kaut kur valdības tēlnieku darbnīcās jau ir pacelts āmurs piemineklim skolotājiem, uzrakstīja sabiedriskā aktīviste un kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

Šādi viņa komentējusi veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumu par to, ka neziņa attiecībā uz to, kā un cik ātri atkopsies Latvijas ekonomika pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību pateikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināts par 10%.

"Nu ko, pirmais?" uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā. "Veselības ministrijas galva – Ilze Viņķele paziņoja, ka medicīnas darbinieki paliks bez solītās algu pacelšanas, jo valsts ekonomika ir cietusi Covid-19 dēļ. Tas tak ir neiedomājami loģiski! Tos faktus, ka epidēmijas laikā tieši medicīnas darbiniekiem bija jāstrādā trauksmes režīmā, nākot no atvaļinājumiem un brīvdienām, strādājot bez atpūtas un pie tam bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, ministre uzskatīja par pašu par sevi saprotamu. Jūs tak esiet mediķi! Jūs tak Hipokrāta zvērestu tak esiet devuši! Un tagad, kad draudi ir garām, galvenokārt, tieši mediķu darba dēļ, viņiem ir jākļūst saprotošiem un jāsaprot, ka valstī ir krīze. Lūk, šis neatraktīvais piemineklis ir jums, kā mūsu dziļās pateicības zīme. Kas vēl jums ir vajadzīgs?

Tā arī gribas pārfrāzēt slaveno Džona F. Kenedija izteicienu: "Neprasi, ko mēs esam paveikuši valsts labā, uzprasi, ko valsts ir izdarījusi mūsu labā." Un saņem jautājumu – NEKO! Izņemot pieminekli, protams. Augsti godātie ministri, varbūt mediķiem vajadzēja uzreiz kapa pieminekli uzstādīt? Nu, lai uzreiz padotu ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes nozari esiet jau apglabājuši. Vismaz, būtu godīgi."

Vladova atzīmēja, ka nākamie valdības piemānīto rindā, visticamāk, būs skolotāji, kuri arī gaida algas palielinājumu.

"Kurš mums ir nākamais valdības "kārtējo-reizi-piemānīto" sarakstā? Ak vai, tie tak ir skolotāji! Tie, kuri trīs mēnešus strādāja ellē, izgudrojot kā apmācīt skolēnus attālināti, un kuriem tika solīts no septembra pacelt algas. Nu ko, kolēģi, piedāvāju gatavoties "algu celšanai".

Kaut kur labi atalgotajos valdības skulptoru darbnīcās āmurs jau ir pacelts, veidojot pieminekli skolotājiem," nobeigumā sacīja Vladova.

3
Tagi:
Anna Vladova, alga, mediķi, skolotāji
Pēc temata
Valdība sola paaugstināt skolotāju algas
Kā Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu