Nepilsoņa pase

Bijusī Latvijas prezidente: nepilsoņus labāk būtu saukt par pastāvīgiem iedzīvotājiem

32
(atjaunots 15:28 31.10.2017)
Automātiski pilsonība ir jāpiešķir tiem, kurš ir dzimis brīvā Latvijā, un viņu pēctečiem, uzskata bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka nepilsoņu institūta ieviešanas laikā tika izmantots neveiksmīgs vārds, violetās pases īpašniekus, pēc viņas domām, labāk būtu bijis nosaukt par "pastāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem". Tāpat bijusī prezidente iestājas par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri piedzimuši valsts teritorijā.

Neveiksmīgs vārds

Latvijā vārdam "nepilsonis" bija zemteksts, paziņoja valsts bijusī vadītāja Latvijas Radio programmas Krustpunktā intervijā. Valsts pilsonība netika automātiski piešķirta visiem valsts teritorijā dzīvojošajiem neatkarības atjaunošanas brīdī, jo PSRS uzskatīja par "okupantu", tādēļ tiem, kuri pārcēlās uz Baltijas valsti pēc 1940. gada, bija jāpierāda savu lojalitāti un jāiziet naturalizācijas procedūra.

"Tie, kuri vēlējās kļūt par pilsoņiem, naturalizējās, turklāt naturalizācijas process bija absolūti viegls. Šīs durvis bija atvērtas," paziņoja bijusī prezidente.

Baltijas valstis uzskata, ka no 1940. līdz 1991. gadam tās okupēja PSRS. Krievija, kā PSRS tiesību mantiniece, kategoriski nepiekrīt ar šādu jautājuma uzstādīšanu. Krievija vadība vairākkārt paziņojusi, ka ne par kādu PSRS Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā nevar būt ne runas. Iepriekš Krievija ĀM paskaidroja, ka izskata Baltijas valstu pievienošanos PSRS kā tā laika periodam atbilstošu starptautiskā likuma normu. Pēc iestādes domām, termins "okupācija" šeit nevar būt izmantots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika kara darbība, savukārt karaspēku ievešana uz līguma pamata un ar acīmredzamu varas iestāžu atbalstu, kurš pastāvēja šajās republikās. Turklāt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā visā to atrašanās laikā Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara laikā) darbojās nacionālās varas iestādes.

Pilsonību bērniem

Cits jautājums, pēc Vīķes-Freibergas vārdiem, ir attiecībā pret bērniem, kuri piedzimuši brīvā Latvijā.

"Latvijas prezidenta iniciatīva ir brīvas gribas žests. Tā ir loģiska un pamatota likumdošanas iniciatīva. Uz kāda pamata bērniem, kuri šeit ir dzimuši, tiek atteikts automātiskā pilsonības piešķiršanā? Viņiem ir tiesības kopš dzimšanas šajā zemē kļūt par Latvijas pilsoņiem.  Tādēļ nav nekāda juridiska pamatojuma atteikt viņiem šī statusa piešķiršanā. Automātiski jāpiešķir pilsonība tiem, kas piedzimis brīvā Latvijā, un viņu pēctečiem," uzskata bijusī prezidente.

Atgādināsim, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis septembra sākumā nosūtīja Saeimas izskatīšanai likumprojektu, kura pieņemšana ļautu automātiski reģistrēt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Pēc viņa pārliecības, tas sekmētu saliedētas, uz kopējām vērtībām orientētas Latvijas sabiedrības veidošanos. Izmaiņas skartu apmēram 50-80 jaundzimušos gadā. Taču Latvijas Saeima ar balsu vairākumu noraidīja prezidenta iniciatīvu.

Latvijā dzīvo mazāk, nekā 2 miljoni cilvēku. Apmēram 250 tūkstoši no tiem ir nepilsoņi — bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas palika valstī, taču kuru priekšteči nedzīvoja republikā līdz 1940. gadam. Šobrīd, lai iegūtu pilsonību jaundzimušajam bērnam, vecākiem-nepilsoņiem ir jāiesniedz iesniegums ar atbilstošu lūgumu. Latvija palikusi par vienīgo Eiropas valsti, kur tiek reģistrēti bērni-nepilsoņi.

Saikne ar Tēvzemi

Uz Latvijas krievvalodīgo jautājumu Vīķe-Freiberga atbild, šeit ir svarīga emocionālā saikne.

"Labi, ja cilvēkam ir emocionāla saikne ar dzimteni. Ja mēs runājam par krieviem, tad viņiem ir saikne ar Krieviju — ar kultūru, vēsturi. Bet tikpat svarīgi ir, ja šis cilvēks ir dzimis Latvijā, dzīvo šeit, lai viņam ir emocionāla saikne ar šeit dzīvojošajiem latviešiem. Tad arī izpaliks tas jautājums, vai viņus pieņem latvieši, un vai pieņems viņus kā savas tautas pārstāvjus. Un vai šie cilvēki emocionāli jūtas lojāli un uzticīgi šai zemei. Tā ir iela ar divpusēju kustību un šeit vēl daudz kas jāiemācās gan krieviem, gan latviešiem. Ir nepieciešams vairāk atklātības un sirsnības," noslēgumā pateica Vīķe-Freiberga.     

32
Pēc temata
Kučinskis: valdības stabilitāte ir svarīgāka nekā nepilsoņu statuss
Kremļa roka vai tautas griba: latviešu inteliģence apspriež prezidentu
Politologi: balsojums par nepilsoņiem ir trieciens Vējoņa autoritātei
Krievijas parlaments nosauca Saeimas lēmumu par apkaunojošu