Latvieši emocionāli izdeg darba vietā

Latvieši "emocionāli izdeg" darba vietā: riska grupas profesijas

113
(atjaunots 12:00 31.10.2017)
Laboranti un mežsargi pastāvīga kontakta ar cilvēkiem trūkuma dēļ mazāk par citu profesiju pārstāvjiem pakļauti "emocionālās izdegšanas" riskam.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, saskaņā ar aptauju rezultātiem, pēdējā mēneša laikā pārdzīvojuši stresu un jutušies nomākti, vēsta Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums".

Stāvoklis, kad trūkst spēka, dzīvesprieka, negribas celties no rīta, savukārt domas par darbu rada šausmas, kad asi pasliktinās veselība, speciālisti sauc par "emocionālās izdegšanas" sindromu. Ārsti ar to saprot organisma reakciju uz ilglaicīgiem profesionāliem stresiem, pastāstīja P. Stradiņa Univarsitātes Arodslimību katedras vadītāja Maija Eglīte.

Biežāk "izdegšanas" riskam ir pakļauti tie, kuru darbs ir saistīts ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem — tie ir sociālie darbinieki, mediķi, policisti, skolotāji. Ikdienā sastopoties ar negatīvu vai neadekvātu uzvedību, cilvēks izjūt stresu, kurš ar laiku tikai pastiprinās, pastāstīja Eglīte.

"Vēl viena profesiju grupa, kuri ir pakļauti riskam, ir tie, kuri ir saistīti ar lielu klientu plūsmu apkalpošanu. Vismazāk ar "izdegšanas" sindromu slimo laboranti un mežsargi, piemēram, jo viņiem vispār nenākas sarunāties ar cilvēkiem," pastāstīja P. Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte.

Taču lieta nav tikai profesijā — ja cilvēks neprot pārslēgties no darba uz atpūtu, viņš arī ir pakļauts "izdegšanas" riskam. Arvien biežāk par tā iemeslu kļūst personīgās dzīves vai skaidras robežas trūkums starp māju un darbu. Cilvēki pavisam vairs nemāk atpūsties un pārslēgties, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Straume.

Eksperte skaidro, ka no emocionālās "izdegšanas" cieš arī organisms.

"Ja cilvēks izdeg, viņa organisms padodas arī fiziskā līmenī, viņš kavē uz darbu, ir spiests ņemt nebeidzamas slimības lapas. Tā dēļ pieaug viņa kolēģu slodze, kuri spiesti viņu aizstāt. Un kolēģiem arī paaugstinās risks "izdegt". Tas ir slēgts aplis," pastāstīja Ķīvīte.

Lai nekļūtu par situācijas ķīlnieku šajā situācijā, ir svarīgi mācēt atpazīt pirmos "izdegšanas" simptomus. Sākumstadijā stāvokli var izlabot atpūta, taču smagos gadījumos var būt nepieciešami medikamenti un psihoterapeita palīdzība.    

113
Pēc temata
Latvijas skolēni ir pārslogoti ar mājasdarbu uzdevumiem
Ekonomikai vajadzīgi viesstrādnieki: apdraudēts valsts latviskums
Biznesa vārti: kā Latvija nekļuva par tiltu starp Eiropu un Krieviju
Latvijas iedzīvotāji varēs pārkvalificēties uz valsts rēķina
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

0
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

0
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

13
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

13
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā