Latvieši emocionāli izdeg darba vietā

Latvieši "emocionāli izdeg" darba vietā: riska grupas profesijas

130
(atjaunots 12:00 31.10.2017)
Laboranti un mežsargi pastāvīga kontakta ar cilvēkiem trūkuma dēļ mazāk par citu profesiju pārstāvjiem pakļauti "emocionālās izdegšanas" riskam.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, saskaņā ar aptauju rezultātiem, pēdējā mēneša laikā pārdzīvojuši stresu un jutušies nomākti, vēsta Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums".

Stāvoklis, kad trūkst spēka, dzīvesprieka, negribas celties no rīta, savukārt domas par darbu rada šausmas, kad asi pasliktinās veselība, speciālisti sauc par "emocionālās izdegšanas" sindromu. Ārsti ar to saprot organisma reakciju uz ilglaicīgiem profesionāliem stresiem, pastāstīja P. Stradiņa Univarsitātes Arodslimību katedras vadītāja Maija Eglīte.

Biežāk "izdegšanas" riskam ir pakļauti tie, kuru darbs ir saistīts ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem — tie ir sociālie darbinieki, mediķi, policisti, skolotāji. Ikdienā sastopoties ar negatīvu vai neadekvātu uzvedību, cilvēks izjūt stresu, kurš ar laiku tikai pastiprinās, pastāstīja Eglīte.

"Vēl viena profesiju grupa, kuri ir pakļauti riskam, ir tie, kuri ir saistīti ar lielu klientu plūsmu apkalpošanu. Vismazāk ar "izdegšanas" sindromu slimo laboranti un mežsargi, piemēram, jo viņiem vispār nenākas sarunāties ar cilvēkiem," pastāstīja P. Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte.

Taču lieta nav tikai profesijā — ja cilvēks neprot pārslēgties no darba uz atpūtu, viņš arī ir pakļauts "izdegšanas" riskam. Arvien biežāk par tā iemeslu kļūst personīgās dzīves vai skaidras robežas trūkums starp māju un darbu. Cilvēki pavisam vairs nemāk atpūsties un pārslēgties, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Straume.

Eksperte skaidro, ka no emocionālās "izdegšanas" cieš arī organisms.

"Ja cilvēks izdeg, viņa organisms padodas arī fiziskā līmenī, viņš kavē uz darbu, ir spiests ņemt nebeidzamas slimības lapas. Tā dēļ pieaug viņa kolēģu slodze, kuri spiesti viņu aizstāt. Un kolēģiem arī paaugstinās risks "izdegt". Tas ir slēgts aplis," pastāstīja Ķīvīte.

Lai nekļūtu par situācijas ķīlnieku šajā situācijā, ir svarīgi mācēt atpazīt pirmos "izdegšanas" simptomus. Sākumstadijā stāvokli var izlabot atpūta, taču smagos gadījumos var būt nepieciešami medikamenti un psihoterapeita palīdzība.    

130
Pēc temata
Latvijas skolēni ir pārslogoti ar mājasdarbu uzdevumiem
Ekonomikai vajadzīgi viesstrādnieki: apdraudēts valsts latviskums
Biznesa vārti: kā Latvija nekļuva par tiltu starp Eiropu un Krieviju
Latvijas iedzīvotāji varēs pārkvalificēties uz valsts rēķina
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

15
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

15
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus