Viesmīle kafejnīca

VVC: latviešiem ir jātiesājas par krievu valodas prasībām darbā

98
(atjaunots 16:34 30.10.2017)
Darba devēji var sniegt pretenzijas pret ārzemju valodas zināšanu prasībām potenciāliem darbiniekiem, ja vien pierādīs, ka bez tās nevar iztikt, paziņoja Latvijas Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš aicināja visus darba meklētājus, kuriem, pēc viņu domām, tiek izvirzītas pārāk augstas prasības ārzemju valodu zināšanās, vērsties tiesā. Tā ir tāda pati diskriminācija kā pēc dzimuma vai vecuma, paziņoja Baltiņš telekanāla LNT raidījuma "900 sekundes" intervijā.

Tā, VVC direktors komentēja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai" — "Tēvzemei un Brīvibai"/LNNK (VL-TB/LNNK) plānus izstrādāt grozījumus darba likumā, kuri ļaus apkalpošanas nozares darbiniekiem nerunāt krieviski. Taču partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka zināt valodas ir svarīgi, taču šajā gadījumā runa ir nevis par ārzemju valodu zināšanām kopumā, bet par konkrētu valodu, kura nēsātāji tiecas pasniegt to kā otru valsts valodu.

Pēc Māra Baltiņa teiktā, viņš no galvenajiem iemesliem, kura dēļ darba meklētāji sastopas ar neadekvāti augstām ārzemju valodu zināšanu prasībām, ir tiesas prakses trūkums šajā jomā. Baltiņš atgādināja, ka vēl pirms pieciem gadiem Darba likumā tika ieviesti grozījumi, kuri pēc savas būtības nosaka, ka nepamatotas prasības par ārzemju valodu zināšanām tiek uzskatīta par diskrimināciju, gluži kā nepamatotas prasības pret dzimumu un vecumu.

Tāpat Baltiņš atzīmēja, ka kopš tā laika tiesu prakse nav izveidojusies. Tika uzskatīts, ka cilvēki, kuri izjutuši šāda veida diskrimināciju, vērsīsies tiesā, un tad darba devējam būs vai nu jāpierāda, ka šis darbs nu nekādā veidā nevar tikt veikts bez kādas konkrētas ārzemju valodas zināšanām, un ja viņš nevarēs to pierādīt, tad viņš tiks sodīts par potenciālā darbinieka diskriminēšanu. Taču praksē tas nenotiek.

VVC direktors aicināja visus potenciālos darbiniekus, kuri uzskata, ka tiek diskriminēti ārzemju valodas prasību dēļ, vērsties Ombudsmeņa birojā vai Valsts darba inspekcijā, un nepieciešamības gadījumā arī tiesā.

Kopumā Baltiņš atbalsta stingrāku ierobežojumu ieviešanu darba devējiem attiecībā pret potenciālo darbinieku ārzemju valodu zināšanu prasībām, kad tajā nav objektīvas nepieciešamības. Šobrīd viesnīcu, restorānu biznesā, pārdošanā un vairākos citos sektoros krievu valodas zināšanas ir viena no galvenajām prasībām. Latvijā vēl joprojām viesojas daudz krievu tūristu un sarunāšanās viņu dzimtajā valodā ir panākumu atslēga tam, ka apmierinātie viesi atkal atgriezīsies un samaksās naudu.

98
Pēc temata
VVC stāsta, kā tūristu rādītāji krievu valodā grauj sabiedrību
VVC izteica pretenzijas Daugavpils deputātam par apsveikumiem krievu valodā
Ērģelniece: skatītāji sūdzas VVC, kad koncertā skan vārdi krievu valodā
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

0
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

2
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits