Maxima veikalu tīklu logo

VVC veic pārbaudi: latviešu tautības kasiere nosaukusi pirkuma summu krievu valodā

127
(atjaunots 15:35 30.10.2017)
Valsts valodas centrs veic pārbaudi sakarā ar Maxima veikala kasieres konfliktu ar pircēju, kura pieprasīja, lai ar viņu runā latviešu valodā.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Lielu rezonansi izraisījušais pircējas un Rīgas veikala Maxima kasieres konflikts, saistīts ar prasību lietot valsts valodu, apaudzis ar jaunām detaļām. Noskaidrojies, ka saruna, izņemot pašu pirmo frāzi, notika latviešu valodā, un tā ir dzimtā valoda abām skandāla varonēm, vēsta LSM.lv.

Atgādināsim, kasieres un pircējas vārdā Ieva Brante (pēc pašas apraksta — "juriste ar aktīvu pilsonisko pozīciju") "laipnību" apmaiņa sākās pēc tā, kad pārdevēja paziņoja pirkuma summu krievu valodā. Atbildot uz ko, Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā, kas arī kļuva par sarunas iemeslu ar apvainojumiem un draudiem izsaukt kaut kādu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju no otras.

Kā noskaidrojies, abas sievietes sarunājušās tikai un vienīgi latviešu valodā, izņemot to pašu kasieres frāzi par čeka summu, kura izskanēja pašā sarunas sākumā. To apstiprināja arī pati Brante.

"Pēc tam, kad es laboju (kasieri – red.), saziņa notika latviešu valodā. Kasierei Dacei nebija nekādu problēmu sarunāties latviešu valodā. Viņa labi zināja un labi prata (valodu – red.). Tas bija tikai principa jautājums un pašas attieksme, tas nebija valodas nezināšanas jautājums. Apsargs ar mani runāja latviski, savā starpā ar otro apsargu viņi sarunājās krieviski," — paskaidroja pircēja.

Brante aprakstīja notikušo kasē savā publikācijā Facebook:

Kasiere (krieviski): 12,52

Brante (latviski): 12,52 

Kasiere (latviski): Runāšu, kā gribu.

Brante (latviski): "Kā gribu" runājiet Krievijā.

Kasiere (latviski): Esat nacionāliste?

Brante (latviski): Jā un lepojos ar to.

Apsargs (latviski): Jums problēmas? 

Brante (latviski): Ar mani atsakās runāt latviski.

Apsargs (latviski): Te runā kā vēlas.

Brante (latviski): Nē, te runā latviski. Jums problēmas?

Apsargs (rācijā krieviski): Vizivaj specbrigadu!

Brante (latviski): Labi! Es — pašvaldības policiju. Gribēšu protokolēt savu pārkāpumu.

Veikalā, kur notika konflikts, LSM paziņoja, ka kasiere ir vietējā iedzīvotāja un latviešu valoda ir viņas dzimtā valoda, tādēļ viņas nav vajadzības kārtot valsts valodas prasmes kategorijas piešķiršanas eksāmenu.

"Šai konkrētajai kasierei latviešu valoda ir dzimtā," — paziņoja Maxima.

VVC veic pārbaudi

Valsts valodas centrs veic notikušā pārbaudi, paziņoja Valodas kontroles departamenta un vienlaikus Centra direktora vietniece Ingrīda Bērziņa. Taču, tā kā pārbaude vēl nav pabeigta, viņa šo gadījumu nekomentēja.

"Mēs, atšķirībā no citiem, neizdarām pāragrus secinājumus. Tur ir arī divu cilvēku komunikācija, kura, iespējams, nav izdevusies," — paziņoja Bērziņa.

Uz jautājumu, vai likumā ir noteikts konkrēta prasība sākt klienta apkalpošanu valsts valodā, Bērziņa atbildēja, ka visas situācijas likumā netiek aprakstītas, bet noteiktas vispārējas normas.

Pēc viņas teiktā, ietiepīga, piemēram, pārdevēja sarunāšanās ar klientu citā, nevis latviešu valodā, formāli var izrādīties par pārkāpumu – pat ja pēc tam pārdevējs pāriet uz latviešu valodu.

Taču Valsts valodas centra direktora vietniece uzsvēra: "Mēs ļoti labi saprotam, ka mūsu vidū ir ļoti daudz cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu. Un tāpēc pārdevējs patiešām var kļūdīties un automātiski teikt krieviski “Labdien” – un tādas situācijas ir ļoti saprotamas."

Bērziņa atzīmēja, ka Valsts valodas centrs — "nav tā iestāde, kura uzreiz ķersies uzlikt sodu".

"Nav tā, ka soda par sasveicināšanos svešvalodā. Vienkārši likums nosaka, ka valstī runā valsts valodā. Un Valsts valodas centrs, kaut arī ir iestāde, kurai ir tiesības piemērot sodus, ļoti izprotoši izturas pret situācijām. Izvērtē, vai tas tiešām bija automātiskais "Labdien – Здравствуйте – Good morning", vai vēl kaut kas tāds, vai tā ir tāda uzstājīga cilvēka pozīcija, ka es negribu un nerunāšu valsts valodā,"- paskaidroja Bērziņa.

Situācijā ar Āgenskalna Maxima šobrīd Valsts valodas centrs pārbauda "cik daudz tur ir aizskartas klientes likumiskās tiesības".

"Secinājumi būs vēlāk, un par mūsu secinājumiem mēs paziņosim," — noslēgumā pateica Bērziņa.

127
Pēc temata
"Korovka" īstam latvietim: uzņēmējs "troļļo" VVC
VVC neiebilst pret informācijas izvietošanu Rīgas skolās arābu valodā
Raimonds Pauls komentējis sūdzību VVC par viņa uzrunu krievu valodā
Plāksnītes krievu valodā apspriedē ar ministru Sokolovu: VVC gaida skaidrojumu
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

3
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

3
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

10
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

10
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav