Maxima veikalu tīklu logo

VVC veic pārbaudi: latviešu tautības kasiere nosaukusi pirkuma summu krievu valodā

123
(atjaunots 15:35 30.10.2017)
Valsts valodas centrs veic pārbaudi sakarā ar Maxima veikala kasieres konfliktu ar pircēju, kura pieprasīja, lai ar viņu runā latviešu valodā.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Lielu rezonansi izraisījušais pircējas un Rīgas veikala Maxima kasieres konflikts, saistīts ar prasību lietot valsts valodu, apaudzis ar jaunām detaļām. Noskaidrojies, ka saruna, izņemot pašu pirmo frāzi, notika latviešu valodā, un tā ir dzimtā valoda abām skandāla varonēm, vēsta LSM.lv.

Atgādināsim, kasieres un pircējas vārdā Ieva Brante (pēc pašas apraksta — "juriste ar aktīvu pilsonisko pozīciju") "laipnību" apmaiņa sākās pēc tā, kad pārdevēja paziņoja pirkuma summu krievu valodā. Atbildot uz ko, Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā, kas arī kļuva par sarunas iemeslu ar apvainojumiem un draudiem izsaukt kaut kādu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju no otras.

Kā noskaidrojies, abas sievietes sarunājušās tikai un vienīgi latviešu valodā, izņemot to pašu kasieres frāzi par čeka summu, kura izskanēja pašā sarunas sākumā. To apstiprināja arī pati Brante.

"Pēc tam, kad es laboju (kasieri – red.), saziņa notika latviešu valodā. Kasierei Dacei nebija nekādu problēmu sarunāties latviešu valodā. Viņa labi zināja un labi prata (valodu – red.). Tas bija tikai principa jautājums un pašas attieksme, tas nebija valodas nezināšanas jautājums. Apsargs ar mani runāja latviski, savā starpā ar otro apsargu viņi sarunājās krieviski," — paskaidroja pircēja.

Brante aprakstīja notikušo kasē savā publikācijā Facebook:

Kasiere (krieviski): 12,52

Brante (latviski): 12,52 

Kasiere (latviski): Runāšu, kā gribu.

Brante (latviski): "Kā gribu" runājiet Krievijā.

Kasiere (latviski): Esat nacionāliste?

Brante (latviski): Jā un lepojos ar to.

Apsargs (latviski): Jums problēmas? 

Brante (latviski): Ar mani atsakās runāt latviski.

Apsargs (latviski): Te runā kā vēlas.

Brante (latviski): Nē, te runā latviski. Jums problēmas?

Apsargs (rācijā krieviski): Vizivaj specbrigadu!

Brante (latviski): Labi! Es — pašvaldības policiju. Gribēšu protokolēt savu pārkāpumu.

Veikalā, kur notika konflikts, LSM paziņoja, ka kasiere ir vietējā iedzīvotāja un latviešu valoda ir viņas dzimtā valoda, tādēļ viņas nav vajadzības kārtot valsts valodas prasmes kategorijas piešķiršanas eksāmenu.

"Šai konkrētajai kasierei latviešu valoda ir dzimtā," — paziņoja Maxima.

VVC veic pārbaudi

Valsts valodas centrs veic notikušā pārbaudi, paziņoja Valodas kontroles departamenta un vienlaikus Centra direktora vietniece Ingrīda Bērziņa. Taču, tā kā pārbaude vēl nav pabeigta, viņa šo gadījumu nekomentēja.

"Mēs, atšķirībā no citiem, neizdarām pāragrus secinājumus. Tur ir arī divu cilvēku komunikācija, kura, iespējams, nav izdevusies," — paziņoja Bērziņa.

Uz jautājumu, vai likumā ir noteikts konkrēta prasība sākt klienta apkalpošanu valsts valodā, Bērziņa atbildēja, ka visas situācijas likumā netiek aprakstītas, bet noteiktas vispārējas normas.

Pēc viņas teiktā, ietiepīga, piemēram, pārdevēja sarunāšanās ar klientu citā, nevis latviešu valodā, formāli var izrādīties par pārkāpumu – pat ja pēc tam pārdevējs pāriet uz latviešu valodu.

Taču Valsts valodas centra direktora vietniece uzsvēra: "Mēs ļoti labi saprotam, ka mūsu vidū ir ļoti daudz cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu. Un tāpēc pārdevējs patiešām var kļūdīties un automātiski teikt krieviski “Labdien” – un tādas situācijas ir ļoti saprotamas."

Bērziņa atzīmēja, ka Valsts valodas centrs — "nav tā iestāde, kura uzreiz ķersies uzlikt sodu".

"Nav tā, ka soda par sasveicināšanos svešvalodā. Vienkārši likums nosaka, ka valstī runā valsts valodā. Un Valsts valodas centrs, kaut arī ir iestāde, kurai ir tiesības piemērot sodus, ļoti izprotoši izturas pret situācijām. Izvērtē, vai tas tiešām bija automātiskais "Labdien – Здравствуйте – Good morning", vai vēl kaut kas tāds, vai tā ir tāda uzstājīga cilvēka pozīcija, ka es negribu un nerunāšu valsts valodā,"- paskaidroja Bērziņa.

Situācijā ar Āgenskalna Maxima šobrīd Valsts valodas centrs pārbauda "cik daudz tur ir aizskartas klientes likumiskās tiesības".

"Secinājumi būs vēlāk, un par mūsu secinājumiem mēs paziņosim," — noslēgumā pateica Bērziņa.

123
Pēc temata
"Korovka" īstam latvietim: uzņēmējs "troļļo" VVC
VVC neiebilst pret informācijas izvietošanu Rīgas skolās arābu valodā
Raimonds Pauls komentējis sūdzību VVC par viņa uzrunu krievu valodā
Plāksnītes krievu valodā apspriedē ar ministru Sokolovu: VVC gaida skaidrojumu
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

12
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

12
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos
Jurijs Perevoščikovs

Kurš Latvijā slimo ar Covid-19 un kāpēc ierobežoja alkohola tirdzniecību

30
(atjaunots 11:43 04.12.2020)
Uz žurnālistu jautājumiem par epidemioloģisko situāciju Latvijā un jaunajiem ierobežojumiem atbildēja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas saistīti ar jaunajiem ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumiem.

Vai Baltijas valstīs ir tik uztraucoša situācija

Laikā, kad vairumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vērojama epidemioloģiskās situācijas stabilizācija vai Covid-19 saslimstības samazināšanās, Baltijas valstīs turpinās tās kāpums.

"Vēl aizpagājušajā nedēļā bija tikai 12 valstis, kuras norādīja uz situācijas stabilizāciju vai gadījumu skaita mazināšanos, bet aizvadītāja nedēļā šo valstu saraksts jau iekļauj 24 valstis," paziņoja epidemiologs.

Saslimstība turpina pieaugt piecās ES un EEZ valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā. Tikmēr pārējās ES un EEZ valstīs, kā arī Lielbritānijā, situācijas stabilizējas, tostarp tajās notiek saslimstības kritums, kas liecina par ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu efektivitāti.

Saskaņā ar vakardienas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, divu nedēļu Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā sastāda 352,77 gadījumus, Lietuvā – 992,96 gadījumus, savukārt Igaunijā – 336,95 gadījumus.

Kurš atrodas riska grupā

SPKC dati liecina, ka vairums pacientu ir vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem. Pašlaik pieaug ar Covid-19 inficēto skaits vecumā virs 50 gadiem, un šī izaugsme īpaši manāma cilvēku vidū vecumā virs 65 gadiem, paziņoja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, šī tendence raisa uztraukumu, jo tieši šie cilvēki vissmagāk pārcieš slimību un viņus biežāk stacionē.

Taču samazinās saslimušo skaits bērnu vidū. Pēc Perevoščikova sacītā, tas varētu būt saistīts ar drošības pasākumu pastiprināšanu izglītības iestādēs.

Visaugstākā Covid-19 saslimstība vecuma grupā no 6 līdz 19 gadiem šobrīd novērojama 11-12 gadu jaunu bērnu vidū, kā arī jauniešu vidū vecumā no 17 līdz 19 gadiem.

Kāpēc tika ierobežota alkohola pārdošana

Iepriekš valdība pieņēma lēmumu ieviest virkni jaunu striktu ierobežojumu sakarā ar pastāvīgi pasliktināto epidemioloģisko situāciju valstī, tostarp aizliegta alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošana veikalos brīvdienās un svētku dienās.

Perevoščikovs paskaidroja, ka alkohola un cigarešu pārdošanas aizliegums brīvdienās un svētku dienās nav tiešs epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, turklāt tā lietošana bieži vien ir saistīta ar socializēšanos, kas noved pie Covid-19 izplatības pieauguma.

"Kā sabiedrības veselības speciālists es nevaru piekrist, ka alkohols ir tas, kas ir primāri vajadzīgs. Turklāt alkohola lietošana veicina socializēšanos," sacīja Perevoščikovs.

Tādējādi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jāsamazina cilvēku sociālo kontaktu skaits un jāsamazina inficēto skaits privātos pasākumos, tad alkohola patēriņa samazināšana var līdzēt, sacīja epidemiologs.

30
Pēc temata
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

0
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju