Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis

Šadurskis neiebilst tam, ka latviešu bērni sāks runāt krieviski

59
(atjaunots 15:52 02.04.2020)
Izglītības ministrs aizstāv skolu reformu un ir pārliecināts, ka priekšmetu pasniegšana tikai un vienīgi latviešu valodā nāks par labu Latvijas sabiedrībai.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik, Jūlija Granta. Skolēnu matemātikas zināšanas pasliktinās, latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču nākamajā reformas posmā Izglītības ministrija plāno ieviest padziļinātu priekšmetu pasniegšanu vidusskolā tikai un vienīgi latviešu valodā un nebaidās, ka apvienotajās skolās latviešu bērni sāks runāt krieviski, paziņoja ministrs Kārlis Šadurskis.

"Sākumā būs grūti, pēc tam viegli. Pēc saviem studentiem redzu, ka viņi perfekti runā latviski, un es pat nevaru saprast, kāda ir viņu tautība. Taču tā ir progresīvā jaunatne, augstskolu jaunatne. Ir vēl vidusskolu, pamatskolu absolventi, un mums ir nepieciešams, lai latviešu valoda būtu integrācijas pamats visā valstī, nevis tikai tās augstākajos slāņos," — apgalvo ministrs, vienlaikus RTU matemātikas profesors.

Centralizēto eksāmenu dati pēdējo trīs gadu laikā liecina par katastrofisku matemātikas zināšanu krišanos: vidējais šī obligātā valsts eksāmena rezultāts 12. klases skolēniem visā valstī samazinājies no 43,6% 2015. gadā līdz 34,9% 2017. gadā, kamēr latviešu un angļu valodas eksāmenu rezultāti paaugstinājušies attiecīgi no 48,7% līdz 50,9% un no 54,1% līdz 59,7%. Detalizētāka eksāmenu rezultātu analīze rāda vēl nomācošāku ainu: 3132 cilvēki no 13 335 eksāmenu kārtotājiem izpildīja uzdevumus līdz 20%, proti katrs ceturtais 12. klases skolnieks. Slikti rezultāti ir 70 valsts skolās, no tām 44 ir lauku skolas ar pasniegšanu latviešu valodā. Tikai 7% Latvijas skolu absolventu matemātikas eksāmenā izpilda 60 un vairāk procentu uzdevumu, ar šādu rezultātu var palielīties 24 skolas no 419. Astoņas no desmit labākajām ir mazākumtautību skolas.

Savukārt ar latviešu valodu klājas daudz labāk: mazāk par 20% uzdevumu 2017. gada centralizētajā eksāmenā izpildīja 2 (divi) skolēni, toties trešdaļa teicami tika galā ar uzdevumiem: 4097 bērni no 13 313 eksāmenu kārtojušo skolēnu. Katra trešā skola Latvijā var palielīties ar augstu reitingu latviešu valodā.

Neskatoties uz to, vidusskolas stiprināšanu ministrija plāno uzsākt nevis ar matemātiku, bet gan ar latviešu valodu, uz ko saskaņā ar Šadurska plānu pilnībā jāpāriet, sākot ar 2020. gada 1. septembri.

Padziļināti un tikai latviski

Pāreju uz vidusskolas vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu ministrs saista ar izglītības jauna satura ieviešanu: 10. klasē vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti sākotnējā līmenī, savukārt 11. un 12. klasē 5 priekšmeti tiks pasniegti padziļināti un 3 augstākajā līmenī, un tādā veidā tie tiks pasniegti tikai latviešu valodā.

Šadurska spriedumi par vidējās izglītības unifikāciju ir pretrunīgi. Vienas radiotranslācijas laikā viņš no sākuma pateica, ka eksāmens latviešu valodā kopumā nokārtots neslikti, taču, ir tādas skolas, kur rezultāti ir ļoti vāji. Un pēc tam paziņoja, ka "pāriet uz latviešu valodu vidusskolās – nav problēma, ņemot vērā mūsu skolēnu zināšanu līmeni".

"Mums ir vajadzīgs, lai bērni mācītos kopā,lai mums nebūtu dalīta izglītības sistēma, ļoti naivi ir iedomāties, ka ja latvieši un krievi mācīsies atsevišķi, un pēc tam kad pieauguši sabiedrībā viņi dzīvos kopā brīnišķīgā vienotībā un saskaņā." Uz jautājumu, vai ministrs nebaidās, ka apvienotajās skolās latviešu bērni sāks runāt krieviski, viņš atbildēja: "Bet tas ir labi, lai runā!"

Skolu skaita samazināšana un 1500 eiro alga

Vēl viena ministrijas prioritāte ir skolu tīkla optimizēšana. Šadurskis paziņoja, ka bērnu skaits Latvijā šobrīd ir pietiekams vien 130 vidusskolām, taču valstī pašlaik skolu ir vairāk nekā 300. Liekās skolas ir jāpārveido par pamatskolām vai arī jāslēdz ciet.

Pēc ministra teiktā, mazo skolu lielā problēma ir naudas trūkums, grūtības ar skolotāju atrašanu. Tādēļ bērni pabeidz šādas skolas bez zināšanām. No tā iegūs skolotāji, kuri varēs nopelnīt nevis 700 eiro, kā tas ir šobrīd, bet līdz 1500 eiro bruto. Skolu tīkls tiks optimizēts 6 gadu laikā.

Optimizācijā ministrs saskata arī priekšmetu skolotāju trūkuma problēmas risinājumu: pat Rīgā vidējā slodze uz likmi sastāda 0,8%. Ministrs apgalvo, ka, ja palielināt slodzi līdz vieniniekam, skolotāju trūkuma nebūs. Tas ir mākslīgs deficīts lielā mazo vidusskolu skaita dēļ, kuras ir neefektīvas.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka trīs gadi līdz 2020. gada 1. septembrim būs pietiekami skolotājiem, kuru latviešu valodas zināšanas tika novērtētas atbilstoši C1 kategorijai, "taču patiesībā tā nav C1", lai papildinātu savas zināšanas, tam labad ministrija piedāvās iziet kursus. Bija arī teikts par metodisko palīdzību, kura līdz šim bijusi ļoti vāja – to pierāda ne vien skolotāju subjektīvie viedokļi, bet arī eksāmenu rezultāti lauku skolās, kas lielākoties ir latviešu skolas, taču vidēji atpaliek visos vērtējumos no mazākumtautību skolām. Pēc neefektīvo skolu skaita samazināšanas maksimālajam laikam ceļā uz skolu nedrīkst aizņemt vairāk par vienu stundu vienā virzienā, teica ministrs. 

90% skolēnu patērēs ceļam 15-20 minūtes. Šodien tendence ir acīmredzama: izšķirošais arguments, izvēloties skolu, ir izglītības kvalitāte, nevis attālums. Un šī mācību gada sākumā tika atzīmēts, ka lauku skolās ar labu reputāciju skolēnu skaits ir stabils, pat ja iedzīvotāju skaits novadā samazinās.

Eirofondi aizkavējušies, Papule pati ir vainīga

Komentējot neapmierinošos rezultātus Eiropas līdzekļu apgūšanā viņam uzticētajā ministrijā, uz ko oktobra sākumā norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Šadurskis atsaucās uz "vilcināšanos uz starta", kura radās pirms viņa atnākšanas iestādē.

"Šobrīd strādājam labi, taču radās vēl viena problēma: cenas aug, un mēs nespējam atrast izpildītājus pēc projektos ierakstītās cenas," — pasūdzējās ministrs.

Savukārt bijušās departamenta vadītājas Evijas Papules, kura paziņoja par sliktu vadības darbu un projektu "sabotāžu", skaļo aiziešanu no ministrijas, Kārlis Šadurskis paskaidroja ar to, ka Papules kundze pati vainīga pie tā, ka daži projekti aizkavējās.

Oktobra sākumā atpalikšana eirofondu apgūšanas grafikā Izglītības ministrijā sastādīja 52%, kas sastāda summu, kura ir lielāka par 40 miljoniem eiro. Papildu finansējums, kurš piešķirts ministrijai no 2018. gada valsts budžeta, sastāda 15 miljonus, ar ko ministrs "ir ļoti apmierināts".

59
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Šadurskis: daļa pedagogu zaudēs darbu, atlikušie saņems pa 1500 eiro
Pie Šadurska logiem no jauna pulcējās simtiem neapmierinātu cilvēku
Šadurskis: vecāki paši palīdzēs skolu pārejai uz latviešu mācību valodu
Šadurskis pastāstīja par skolu apvienošanas kritērijiem
Šadurskis nosauca izglītības reformas sākuma datumu
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

30
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

30
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes