Rīgas ātrās ēdināšanas restorāns Pakistānas kebabs

"Pakistānas kebabs" skandāla centrā: māna un nerunā latviski

337
(atjaunots 15:34 22.10.2017)
Rīgas ātrās ēdināšanas restorāns "Pakistānas kebabs" Čaka ielā 79 atkal nokļuvis skandāla epicentrā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Restorāna Pakistānas kebabs apmeklētāja, pasūdzējusies ne vien par iestādes darbinieku visu viņai zināmo valodu nesaprašanu, bet arī uz to, ka viņu apmānījuši.

"Kam vajadzīga latviešu valoda Rīgā? Mums ir pakistāniešu. Kādēļ, kad es vakarā gribu kartupeļus, un mamma grib kebabu, mani nesaprot? Pieņēma pasūtījumu, gaidu, pēc tam vēl lūdz piemaksāt. Čeku mehāniski iebāzu kabatā. Iedevu 20 eiro, atlikums 13,10. Čekā ir 15,10.

Taču viņš nesaprot nevienu valodu. Nevar ieskaidrot, ka esmu pārmaksājusi. Kas par servisu? 21. gadsimts Rīgā tagad būs jārunā angliski. Kartupeļi auksti, kebabs ass – parastā vietā. No bada miršu, turp neiešu," — Aija Fjodorova (Айя Федорова) atstāja emocionālu publikāciju Facebook grupā, veltītā krāpniecībai tirdzniecībā.

Pēc 10 stundām šai publikācijai jau bija gandrīz 200 komentāri. Daudzi nepalaida brīnišķīgu iespēju pasmieties par Valsts valodas centra tēmu, kurš, pēc komentētāju domām, ir ieinteresēts, lai tiktu sodīti vienīgi krievvalodīgie cilvēki.

"Krāsainie – viņi ir tādi, viņus aiztikt nedrīkst. Kad itālieti sodīja par to, ka viņš pie kases apkalpojot cilvēkus, runāja angliski. Viņš bija vienkārši šokā," — atgādināja gadījumu ar itāļu biznesmeni Vitālijs Nools (Виталий Ноолс).

"Angliski simts punkti sapratīs, kebabu pagatavos tādu, kādam tam ir jābūt. Paldies par reklāmu," — pārliecināts Aleksandrs Plotņikovs (Александр Плотников).

"Nu jā, pasūdzieties Valsts valodas centrā un vairs šo bubuli neredzēsiet," — ieteica Tomas Valters (Томас Валтерс).

Citi nosodīja praksi "pasūdzēties" Valsts valodas centram un atbalstīja vēlmi strādāt pat tiem, kuriem nepiemīt pietiekamas latviešu valodas zināšanas.

"Cilvēki strādā kā var. Nesēž uz pabalstiem, kaut vai par to varētu būt iecietīgāki," — atzīmēja Kristīne Domševiča (Кристина Домшевич).

"Šā vai tā viesiem zināms, ka sen ir laiks mācīties ARĀBU valodu. Tieši arābu drīzumā kļūs par valsts valodu Eiropā," — pauda viedokli Katrīna Dārza (Катрина Дарза).

Nav pirmais gadījums

Atgādināsim, ka tas nebūt nav pirmais gadījums, kad ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Pakistānas kebabs nokļūst skandāla notikumu centrā.

Piemēram, šovasar Facebook uzspridzināja video, kurš izraisīja daudz tikpat pretrunīgu Latvijas iedzīvotāju komentārus. Videoierakstā rīdzinieks Raivis Deinats, kurš apmeklēja Pakistānas kebabu, tā arī palika izsalcis, jo aiz letes stāvošie zēni nespēja saprast, ko tad viņš vēlējās pasūtīt.

Savukārt uzkodu tīkla Pakistānas kebabs direktoru padomes loceklis Farmans Alī vēlāk intervijā radio Baltkom izteica viedokli, ka videoieraksta autors ieradās ēstuvē piedzēries un ar suni, un ar savu uzvedību noveda personālu līdz tam, ka viņi vienkārši jau nevēlējās runāt ar viņu nekādā valodā.

Gadījums ar aizdomīgo gaļu

Gadu iepriekš Pakistānas kebabs nokļuva Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā sakarā ar aizdomīgu gaļu. Kāds vērīgs rīdzinieks nofilmēja video, kā pakistāniešu restorānam sasaldētu gaļu piegādā kāds privāts automobilis, kuram trūkst saldēšanas iekārta. Par to paziņoja raidījums Bez tabu TV3 ēterā.

PVD inspektori atzīmēja, ka kebabnīcas virtuve bija netīra, tāpat tika norādīts uz produkcijas pagatavošanas pārkāpumiem. Saldētavā inspektori atrada vistu un liellopa gaļu ar bojātu marķējumu uz iepakojuma. Saskaņā ar marķējumu gaļas derīguma termiņš beidzies jau pirms pusgada. Pēc visu nepilnību novēršanas Pārtikas un veterinārais dienests atļāva uzkodu iestādes īpašniekam atjaunot darbu.

Kebabnīca pieder uzņēmumam Spice of Pakistan, ziņoja portāls kriminal.lv. Līdz 2015. gada novembrim par ēstuves īpašnieku un pārvaldnieku bija Alī Farmans. Pēc īpašnieka nomaiņas pakistānietis turpināja strādāt uzņēmumā. Farmanam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ko viņš saņēma, aprecot Latvijas pilsoni.

337
Pēc temata
Lietuvā pasniedz visdārgāko kebabu pasaulē
Venēcija pieteica karu kebabiem
Ekonomikai vajadzīgi viesstrādnieki: apdraudēts valsts latviskums
Latvija gaida viesstrādniekus
Uzņēmēji atzīst, ka Latvijai vajadzīgi viesstrādnieki
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

20
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

20
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi