Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Bijušais Latvijas ĀM vadītājs: Krima ir Krievija, un beidziet kaulēties

195
(atjaunots 10:27 21.10.2017)
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns kritizējis pašreizējās valdības pozīciju attiecībā pret Krieviju - viņaprāt, jāatzīst, ka Krima ir Krievija, jāsāk dialogs ar KF un jāatceļ sankcijas.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Maskavas demonizēšana ir mūsdienu trends, spiediens ir tik liels, ka pat galvenā Latvijas tenisiste Jeļena Ostapenko neaizbrauca uz Kremļa kausu, jo "Kremlis — tas taču ir ienaidnieks".

Tomēr laiks atzīt, ka Krima ir Krievija un pret Krieviju vērstās sankcijas sāpīgi sit pa tiem, kuri tās ir atbalstījuši, tai skaitā pa Latviju. Rīgai jāsāk dialogs ar KF, uzskata bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, kurš piedalījās Starptautiskā diskusiju kluba "Valdaj" sēdē Sočos, intervijā laikrakstam "Izvestija" izklāstījis savu redzējumu par Latvijas un Krievijas attiecībām un Baltijas valsts problēmām.

Politikas trūkuma pazīme

Krievijas demonizēšana, it īpaši valstī, kur ir liela krievvalodīga kopiena, — tā nav politika, bet gan tās trūkuma pazīme, uzskata Latvijas politiķis. Pēc viņa teiktā, Latvija, atbalstot sankcijas pret Krieviju, stipri cietusi.

"Man nav precīzu skaitļu, bet es varu pateikt vienu — sankcijām izteikti negatīvi ietekmē mūsu ekonomiku. Daudzi uzņēmēji cer, ka sankcijas tiks atceltas un ka valstī atgriezīsies Krievijas investīcijas," — sacīja Jurkāns.

Vācija sāks labot attiecības ar KF

Pēc viņa sacītā, sankcijas ir visas ES, tostarp arī Vācijas problēma, kas eksportē 50% produkcijas. Politiķis uzsvēra, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, Vācijai nav iespēju pārdot savas preces. Tikai uz Krieviju, jo dienvidu un austrumu kaimiņi ir "pārāk nabadzīgi ".

"Tāpēc, ja ASV arī tālāk turēsies pie izolācijas politikas, manuprāt, Berlīne iniciēs sankciju atcelšanu un attiecību uzlabošanu ar Krieviju," — uzskata Jurkāns.

Viņaprāt, tas notiks, neskatoties uz "Krimas jautājumu".

"Krimas jautājums ir atrisināts, un pie tā nav vērts atgriezties. Krima — tā ir Krievija. Šeit nevajag "kaulēties ", un priekšlikumi par finanšu kompensācijām, ko nesen piedāvājis, piemēram, čehu prezidents Milošs Zemans, ir bezmērķīgi," — uzsvēra Latvijas politiķis.

Latvijas problēmas

Latvija ir ļoti korumpēta valsts, uzskata bijušais Ārlietu ministrijas vadītājs.

"Pagājušajā gadā Eiropas Parlaments izveidoja komisiju, kas noteica korupcijas līmeni ES valstīs. 2004. gadā mēs iestājāmies ES ar to, ka visi "sadosies rokās", bet rokās sadevās tikai bagātās valstis, bet mēs palikām malā," — uzsvēra politiķis.

Pēc viņa teiktā, 27 neatkarības gados Latvija neko nav radījusi, kādreizēja vadošā PSRS republika kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm. Turklāt Latvijā ir bēdīga demogrāfiskā situācija – tā zaudējusi pusmiljonu savu iedzīvotāju, uzsvēra Jurkāns.

Uz šī fona, viņaprāt, nepieciešams veidot jaunu politisko spēku, kam noticēs jaunieši un kas cīnīsies par to, lai Latvija nebūtu Eiropas "pažobele", bet kļūstu par patstāvīgu valsti.

Vispirms brauktu uz Maskavu

Uz "Izvestiju" jautājumu par to, kādus soļus Jurkāns spertu, ja būtu atgriezies ĀM vadītāja amatā pašlaik, viņš teica: "Vispirms es brauktu uz Maskavu un sāktu dialogu ar Krieviju. Jo starptautiskās drošības atslēga atrodas Kremlī."

Jurkāns uzskata par būtisku virzīt sadarbību ar Krieviju visas ES līmenī.

Lai satuvinātu Krieviju un Latviju bijušam ministram ir arī sagatavots hipotētisko soļu komplekts. Pēc viņa teiktā, Krievija no savas puses varētu nosodīt deportācijas Staļina laikā un mīkstināt savu pozīciju jautājumā par Latvijas iestāšanos PSRS. Latvijai savukārt, pēc Jurkāna domām, vajadzētu mainīt savu likumdošanu un ļaut nepilsoņiem balsot vēlēšanās, kā arī atvieglot pilsonības iegūšanas procesu.

"Latvijai ir jāatrisina divkopienu valsts problēma. Jo kad 27 gadu laikā mēs saucam Latvijā dzīvojošos krievus par svešiem, viņi kļūst par tādiem. Daudzi no viņiem gan uzskata Latviju par savu dzimteni, bet Krieviju – par tēvzemi," — noslēdza Jurkāns.

195
Pēc temata
Latvija ir sapratusi, ka Krievija pilda solījumus samazināt tranzītu
Nedraudzējieties ar familiāriem ārvalstniekiem: DP stāsta, kā identificēt spiegu
Putins: Krievija uzturēs dialogu ar Latviju krievvalodīgo stāvokļa jautājumā
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

5
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

5
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

10
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

10
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO