Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, sankcijas "šauj pa kājām" ES

85
(atjaunots 10:01 19.10.2017)
Sankcijas ir zobens ar diviem asmeņiem, kas kaitē arī tiem, kuri tās ieviesuši, norādīja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns norādīja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nodara kaitējumu Vācijas ekonomikai, un jaunā valdība šos ierobežojošos pasākumus sāks atcelt, vēsta RIA Novosti.

"Kad Vācija noformēs savu valdību, viņi sāks pamazām atcelt sankcijas, jo tās šauj pa kājām tiem, kuri tās pieņēmuši un atbalsta," — savu viedokli Jurkāns pauda žurnālistiem XIV starptautiskā diskusiju kluba "Valdaj" kuluāros.

"Mēs kā ES dalībvalstis, lai kāda tā saglabātos, ceram, ka tā atcels pret Krieviju pieņemtās sankcijas. Lieta tāda, ka sankcijas ir zobens ar diviem asmeņiem," — viņš piebilda.

Bundestāga vēlēšanas, kuru rezultātā Vācijā tiks veidota jauna valdība, notika 24. septembrī. Tajās uzvarēja Kristīgi demokrātiskās un Kristīgi sociālās savienību alianse, ko vada Vācijas kanclere Angela Merkele.

Oktobra vidū Merkele informēja, ka tiek sāktas pārrunas ar partijām, kas uzvarējušas vēlēšanās, par koalīcijas valdības izveidi. Runa ir par "Zaļajiem" un Brīvo demokrātisko partiju. Panākumu gadījumā Vācijā, iespējams, izveidosies tā saucamā Jamaikas koalīcija (tā nosaukta atbilstoši to veidojošo partiju krāsām, kas atbilst Jamaikas nacionālajam karogam: melna, dzeltena, zaļa).

Pēc daudzu analītiķu un politiķu domām, Merkeles un viņas partijas pozīcijas novājinājusi neveiksme 15. oktobrī Lejassaksijas landtāga vēlēšanās, kurās uzvaru ar 36,9% izcīnīja Vācijas sociāldemokrātiskā partija. Kristīgi demokrātiskā savienība saņēma sliktāko rezultātu vesture šajā reģionā — 33,6% balsu.

Pavērsušies nepareizā virzienā

Baltijas valstu iedzīvotājiem nav ne mazākās ietekmes ārpolitikas jautājumos — viņu vietā visu izlemj politiķi, uzskata Jānis Jurkāns.

"Mēs (Baltijas valstu sabiedrība — red.) neko neizlemjam. Mēs stāvam ar muguru pret Krieviju tāpēc, ka mūs diemžēl tā ir pagriezuši. Pavērsties ar seju pret Krieviju — tas ir uzdevums Latvijas politiķiem numur viens. Tāpēc, ka ir ne tikai politiskais aspekts, bet arī ekonomiskais. Pie tam pusmiljons cilvēku pie mums (Latvijā — red.) ir krievu cilvēki," — uzsvēra politiķis.

Jurkāns paziņoja, ka nesaskata nekādus draudus Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai no Krievijas puses, un dažu politiķu izteikumi šajā jautājumā — tie ir tikai politiski lozungi.

"Tie vienkārši ir politiski lozungi. Vienkārši tie ir cilvēki, kuri dzīvo pagātnē, un cilvēki, kuri nesaprot, kas notika Gruzijā, kas sāka karu un kas notika Ukrainā," — paskaidroja Latvijas bijušais ārlietu ministrs žurnālistiem XIV starptautiskā diskusiju kluba "Valdaj" kuluāros.

"Pēc 2014. gada sākās sabiedriskā viedokļa (Baltijas valstīs — red.) masveida militarizācija. Kā atrisināt šo situāciju, ja ir politiķi, kuri ir pārliecināti, ka NATO nodrošinās mieru? Es uzskatu, ka NATO bez Krievijas mieru nenodrošinās," — viņš piebilda.

Pēc politiķa domām, pie tā daļēji vainojama ekonomiskā situācija Baltijas valstīs.

"Mūsu problēma ir tā, ka ekonomiskā krīze, kas notika 2008. gadā, radīja nacionālismu. Tas ir nacionālisms reizināts ar nabadzību, — tā ir nopietna problēma, sāpīga," — uzskata Jurkāns.

85
Pēc temata
Jānis Jurkāns: ir nepareizi pirkt vecus tankus, laiks gatavoties kiberkaram
Jānis Jurkāns: būt Latvijas vēstniekam Krievijā – strādāt ienaidnieka aizmugurē
Jānis Jurkāns vaino rietumvalstis terorisma viļņa radīšanā
Automobiļi, foto no arhīva

Covid-19 ietekmējis automobiļu tirdzniecību Latvijā

1
(atjaunots 08:40 25.05.2020)
Koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ Latvijā ir nokritusi lietotu mašīnu tirdzniecība un samazinājusies jaunu automobiļu iegāde.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Krīzes laikā mašīnu pārdošanas apjomi Latvijā ir nokrituši – cilvēki izvēlas nemainīt automobiļus un nepārdot tos, līdz ar to viņi nepērk arī jaunus, vēsta Bb.lv.

Jau aprīlī Latvijā bija reģistrēts par 55% mazāk jaunu automobiļu un par 60% mazāk lietotu.

Lietotu automobiļu pārdošanas uzņēmuma AS "Longo Group" valdes loceklis Edgars Cērps paskaidroja, ka praksē aprīlī bija pārdots vēl mazāk mašīnu. Nedrīkst spriest pēc reģistrēto automobiļu skaita, jo daudzi darījumi tika noslēgti iepriekšējos mēnešos.

Tāpat Cērps atzīmēja, ka Latvijā vairums lietotu mašīnu nāk no ārzemēm, taču šobrīd šis process ir apstājies. Rezultātā notiek lietotu auto primāro reģistrāciju skaita samazināšanās.

Arī visā Baltijā ir samazinājušies lietotu mašīnu pārdošanas apjomi, saskaņā ar "Longo Group" statistiku. Šobrīd tie ir 50-55% no 2020. gada februāra rādītājiem.

Aptuveni 15% mašīnu "Longo.lv" ("Longo Group" Latvijas filiāle) pārdod Internetā un piegādā tās jebkurā Latvijas vietā. Tas nedaudz glābj situāciju, taču tas īpaši neietekmē kopējo ainu.

Taču Cērps uzsvēra, ka jaunu automobiļu tirgus cietīs vēl stiprāk. Pirmām kārtām kritīsies pieprasījums, taču arī cenas pieaugs, jo palielināsies ražošanas pašizmaksas.

Jaunu mašīnu piegādes jau ir kritušās Covid-19 pandēmijas un rūpniecības apturēšanas dēļ. Rezultātā cilvēki braukās ar savām vecajām mašīnām, kas vedīs pie lietotu automobiļu tirgus sabrukuma.

Un tas palielinās risku daudzumu lietotu automobiļu iegādē. Jo mazie tirgotāji, kuri izlems neuzgriezt cenas, iespējams, mēģinās pārdot mašīnas ar nopietniem defektiem.

Iepriekš ziņots, ka Latvijā manāmi pieaudzis mašīnu aizdzīšanas gadījumu skaits. To saistīja ar pārvietošanās ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Tika atzīmēts arī tas, ka ir samazinājusies vai pat pilnībā apstājusies automobiļu piegāde no citām valstīm Latvijā to izjaukšanai detaļās. Tādēļ lietotu rezerves daļu tirgus piedzīvo laikus, kad pieprasījums ir, bet piedāvājuma nav. Protams, ka automobiļu aizdzinēji piesteidzās aizpildīt šo caurumu.

1
Tagi:
automašīnas
Pēc temata
Cilvēki masveidā pameta Rīgu: pie izbraukšanas no pilsētas veidojās milzīgi sastrēgumi
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Cik mājās ir vannas istabu un mašīnu ģimenē: vecāki sašutuši par bērnu aptauju skolā
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Gadu no gada pieaug: nosaukta Rinkēviča pērnā gada ienākumu summa

7
(atjaunots 08:15 25.05.2020)
Neskaitot ienākumus, Latvijas ārlietu ministram pieder nekustamais īpašums, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2019. gadā uzkrājis 385 833 eiro, kas ir par 41 406 eiro vairāk, nekā 2018. gadā, raksta Press.lv ar atsauci uz ministra ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu.

Zināms, ka 2018. gadā Rinkēviča uzkrājumu summa sastādīja 344 427 eiro, 2017. gadā – 310 102 eiro, 2016. gadā – 279 327 eiro.

2019. gadā ārlietu ministra kopējie deklarētie ienākumi sastādīja 78 640 eiro. Tai skaitā zināms, ka 72 931 eiro Rinkēvičs saņēma algā no Valsts kancelejas, savukārt 5 075 eiro viņš saņēmis no Ārlietu ministrijas.

Tāpat ir zināms, ka, neskaitot ārlietu ministra amatu, Rinkēvičs 2019. gadā bija UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda padomes loceklis, Saeimas deputāts un partijas "Vienotība" valdes loceklis.

Pērn ministrs saņēma naudas kompensāciju 250 apmērā no Luksemburgas aviokompānijas Luxair un tādu pašu kompensāciju no Vācijas aviokompānijas Lufthansa.

Turklāt Rinkēvičam nav nekādu parādsaistību un viņam pieder nekustamais īpašums un transportlīdzekļi.

Iepriekš Sputnik Latvija publicēja datus par ierēdņu algām esošās krīzes periodā.

Tika ziņots, ka vairumam parlamentāriešu algas svārstās starp diviem un trim tūkstošiem eiro. Tā, par martu 13 parlamentārieši saņēma uz rokām vairāk nekā 3000 eiro.

Pirms 12 gadiem, 2008. gada krīzes laikā, Saeimas deputāti pieņēma lēmumu samazināt sev algas par aptuveni piekto daļu, lai ātrāk izkļūtu no krīzes. Šoreiz tik cēls žests netiek manīts.

7
Tagi:
ienākumi, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
Linkaits piedāvā 4 miljardu eiro sadali: sarakstā iekļuva azartspēles
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Bezdarbnieku armija Latvijā? Nopērciet visiem divus koferus vai ziepes un striķi
Laiks iesniegt deklarāciju un piemaksāt klāt: VID atgādināja iedzīvotājiem par nodokļiem